Bieži uzdotie jautājumi par Eurosistēmas ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanu
Sākot ar 2023. gadu, visas Eurosistēmas centrālās bankas reizi gadā publicē ar klimatu saistīto finanšu informāciju.
Atbildes uz šiem bieži uzdotajiem jautājumiem sniedz skaidrojumu par šo informācijas atklāšanu, t. sk. par tās tvērumu, izmantotajiem datiem un tās pamatā esošo metodoloģiju.
Sīkāk par Eurosistēmas dalībnieku ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanu lasiet mūsu paziņojumā presei un mūsu interneta vietnes attiecīgajā sadaļā.
1. Kāpēc Eurosistēma publicē ar klimatu saistīto finanšu informāciju?
Atklājot ar klimatu saistīto finanšu informāciju, Eurosistēmas mērķis ir uzlabot caurredzamību attiecībā uz tās finanšu portfeļu ietekmi uz klimata pārmaiņām un to pakļautību klimata riskiem. Plašākā nozīmē informācijas atklāšana uzlabo informētību un izpratni par klimata riskiem visā finanšu sektorā, veicina informācijas atklāšanas prakses saskaņošanu, ievērojot noteiktos tirgus standartus, un atbalsta Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti un pāreju uz mazoglekļa tautsaimniecību.
2. Uz kuriem portfeļiem attiecas informācijas atklāšana?
Visas Eurosistēmas centrālās bankas atklāj ar klimatu saistītu informāciju par portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku un ko tās pārvalda uz savu atbildību. Turklāt Eurosistēma publicē arī informāciju par valsts sektora, uzņēmumu un nodrošinātajām obligācijām, kas tiek turētas monetārās politikas operācijām aktīvu iegādes programmas (AIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros. Pārskatā par AIP un PĀAIP turējumiem ietverta arī sadaļa par ECB ārējām rezervēm. Turpmāk atklātās informācijas apjoms un saturs laika gaitā tiks pārskatīts un uzlabots.
3. Kāpēc netiek atklāta ar klimatu saistītā informācija par visu bilanci?
Eurosistēma atklāj ar klimatu saistītu informāciju par tiem tās bilancē turētajiem aktīviem, par kuriem pieejami pietiekami klimata dati. Attiecībā uz noteiktiem aktīviem un portfeļiem, piemēram, vērtspapīriem, kas tiek turēti ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas (ABSIP) ietvaros, vēl nav pieejami pietiekami klimata dati. Tāpēc uz šiem aktīviem pārskatu sniegšana neattiecas. Eurosistēma sadarbojas ar standartu noteicējiem un klimata datu sniedzējiem, lai laika gaitā uzlabotu klimata datu pieejamību un kvalitāti.
4. Kāda metodoloģija tiek izmantota attiecībā uz informācijas atklāšanu?
Eurosistēmas dalībnieki kopīgi izstrādājuši Eurosistēmas informācijas atklāšanas regulējumu – tas vērsts uz portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku. Šajā regulējumā ņemti vērā ieteikumi, ko sniegusi Ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanas darba grupa (TCFD), Oglekļa uzskaiti veicošo finanšu iestāžu partnerība un Centrālo banku un uzraugu finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkls (NGFS) – tie visi nodrošina plaši izmantotus un pieņemtus ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus. Regulējums pielāgots, lai atbilstu Eurosistēmas portfeļu iezīmēm. Ziņojumos sniegta sīkāka informācija par izmantotajām metodoloģijām.
5. Kā atšķiras metodoloģija, ko izmanto, sniedzot pārskatus par AIP un PĀAIP ietvaros turētajiem monetārās politikas aktīviem, un metodoloģija, ko izmanto, sniedzot pārskatus par portfeļiem, kas netiek turēti monetārās politikas mērķiem?
Atklājot informāciju par valsts sektora aktīvu, uzņēmumu obligāciju un nodrošināto obligāciju turējumiem AIP un PĀAIP ietvaros, pamatā izmantota tā pati metodoloģija, ko Eurosistēmas informācijas atklāšanas regulējuma ietvaros izmanto attiecībā uz portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku. Jebkādas metodoloģiskas atšķirības atspoguļo AIP un PĀAIP portfeļu monetārās politikas raksturu un notiekošo klimata pārmaiņu apsvērumu integrāciju Eurosistēmas monetārās politikas regulējumā. Piemēram, informācija, ko atklāj par uzņēmumu obligāciju turējumiem AIP un PĀAIP ietvaros, balstās tikai uz emitentu paziņotajiem emisiju datiem, savukārt informācija, ko atklāj par portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku, var papildus ietvert klimata datu sniedzēju aplēstos emisiju datus, ja nav pieejami pašu emitentu norādīti emisijas dati.
6. Kādus datus jūs izmantojat savos aprēķinos?
Eurosistēma izmanto divu specializētu pakalpojumu sniedzēju – Institutional Shareholder Services (ISS) un Carbon4 Finance (C4F) – sniegtos klimata datus. Abi pakalpojumu sniedzēji tika izraudzīti Eurosistēmas mēroga iepirkuma procesā, ko vadīja Deutsche Bundesbank, ņemot vērā datu kvalitātes, datu aptvēruma un izmaksu un ieguvumu aspektus. Papildus ISS un C4F datiem Eurosistēmas dalībnieki var arī izvēlēties papildināt atklāto informāciju ar citu klimata datu sniedzēju datiem, kas tiem individuāli pieejami. Finanšu dati tiek vākti no dažādiem Eurosistēmas iekšējiem un ārējiem datu avotiem, kas ir publiski pieejami, kā arī tādiem avotiem, kas nav publiski pieejami. Dabiskā laika nobīde, ar kādu tiek publiskoti klimata dati un finanšu dati, rada jaunāko turējumu datu un vēsturisko klimata un finanšu datu neatbilstību atsauces gadā. Lai novērstu šo neatbilstību, Eurosistēmas dalībnieki turpmākajos TCFD ziņojumos var retroaktīvi aktualizēt rādītājus attiecībā uz pagātnes turējumiem.
7. Kāpēc emitentu dekarbonizācijas dati ir integrēti ar ievērojamu laika nobīdi?
Emitentu emisiju dati ir pieejami ar laika nobīdi. Nevalstisko emitentu gadījumā dati pieejami ar viena gada laika nobīdi, savukārt valsts emitentu gadījumā datu nobīde ir līdz pat divus gadus ilga. Tas nozīmē, ka nav pieejami emisiju dati par pēdējiem pārskata periodiem, kas atbilst turējumu pārskata atsauces gadam. Lai tomēr varētu sniegt pārskatus par jaunākajiem portfeļu turējumiem, Eurosistēma, aprēķinot rādītājus, izmanto jaunākos pieejamos katra emitenta emisiju datus. Katra gada ziņojumā iepriekšējie rādītāji tiek retroaktīvi atjaunināti, lai atspoguļotu klimata datu pieejamības pārmaiņas. Šīs pārmaiņas galvenokārt ietekmē nesenos pārskata periodus.
8. Kāpēc jūs kā informācijas atklāšanas rādītāju izmantojat oglekļa emisiju intensitātes vidējo svērto lielumu, kopējo oglekļa emisiju apjomu un oglekļa pēdas nospiedumu?
Oglekļa emisiju intensitātes vidējais svērtais lielums (WACI), kopējais oglekļa emisiju apjoms un oglekļa pēdas nospiedums ir trīs galvenie rādītāji, kurus izmanto Eurosistēmas informācijas atklāšanas regulējumā. TCFD tos visus iesaka izmantot attiecībā uz aktīvu īpašniekiem. Normalizēti rādītāji (piemēram, WACI un oglekļa pēdas nospiedums) un absolūtie rādītāji (piemēram, kopējais oglekļa emisiju apjoms) papildina cits citu un kopā nodrošina augstu caurredzamības pakāpi attiecībā uz portfeļu ietekmi uz klimatu un pakļautību klimata riskiem. Tie piemēro standartizētu metodoloģiju, un tos plaši izmanto ar klimatu saistīto pārskatu sniegšanā visā finanšu sektorā. Eurosistēmas dalībnieki var izvēlēties sniegt pārskatus arī par citiem rādītājiem, lai vēl vairāk uzlabotu caurredzamību.
9. Kāpēc jūs sniedzat informāciju par mērķiem?
Mērķi ir neatņemama TCFD ieteikumu sastāvdaļa kategorijā "Rādītāji un mērķi", un tie ir svarīga ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanas daļa. Mērķi palīdz samazināt portfeļu pakļautību klimata pārmaiņu riskiem un pārvaldīt ar klimata pārmaiņām saistītās iespējas un aktīvu turējumu ietekmi uz klimatu. Visi Eurosistēmas dalībnieki cenšas nodrošināt, lai to pārvaldībā esošie portfeļi, kas netiek turēti monetārās politikas mērķiem, un to uzņēmumu obligāciju turējumi AIP un PĀAIP ietvaros atbilstu Parīzes nolīguma mērķiem un ES klimatneitralitātes mērķiem. Attiecībā uz dažiem portfeļiem ilgtermiņa mērķus papildina starpposma mērķi, lai iezīmētu skaidru plānu portfeļu emisiju samazināšanai. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka katrs Eurosistēmas dalībnieks joprojām ir pilnībā atbildīgs par visiem aspektiem attiecībā uz portfeļu, kas nav saistīti ar monetāro politiku, pārvaldību. Tas ietver ar klimatu saistītās finanšu informācijas sagatavošanu un mērķu noteikšanu.
10. Kāpēc nepubliskojat mērķus attiecībā uz visiem portfeļiem?
Lai noteiktu ticamus mērķus portfeļu emisiju samazināšanai laika gaitā, nepieciešama elastīga iespēja rīkoties, ja portfeļa emisiju faktiskais samazinājums atšķiras no iecerētā. Tomēr ar portfeļiem un aktīvu kategorijām saistītie ierobežojumi var nozīmēt, ka šāda elastība nav piemērojama. Portfeļu ierobežojumi var būt saistīti, piemēram, ar monetārās politikas apsvērumiem vai pasīvo ieguldījumu stilu (t. sk. līdz termiņa beigām turēti portfeļi). Ar aktīvu kategorijām saistītie ierobežojumi var attiekties, piemēram, uz ieguldījumiem valdības obligācijās, jo emitenti ir parakstījuši Parīzes nolīgumu un nepastāv uzticamas emisiju samazināšanas sistēmas.
11. Kad tiks noteikti starpposma mērķi uzņēmumu sektora portfeļiem un kāpēc netiks atklāta ar tiem saistītā informācija? Vai pielāgosiet savu portfeli, lai sasniegtu mērķus?
Pēc 2023. gada apņemšanās apsvērt starpposma mērķus Padome 2024. gadā nolēma, ka tiks noteikti AIP un PĀAIP ietvaros turēto uzņēmumu portfeļu starpposma emisiju samazināšanas mērķi. Šajos starpposma mērķos kā norādes tiks ņemtas vērā ES Etalonu regulas un ar to saistītās Komisijas deleģētās regulas prasības. Neskarot savu uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti, Eurosistēma rūpīgi izstrādās regulējumu, kas aptver visus būtiskos elementus ticamu starpposma emisiju samazināšanas mērķu noteikšanai, kuri atbalsta Parīzes nolīguma un ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Šajā posmā šie starpposma mērķi tiks izmantoti iekšēji, lai uzraudzītu uzņēmumu portfeļu emisiju samazināšanas trajektoriju. Ja tiks konstatētas novirzes no vēlamās trajektorijas, mūsu pilnvaru ietvaros katrā atsevišķā gadījumā tiks novērtēti korektīvie pasākumi.
ECB paziņoja, ka apsvērs iespēju noteikt starpposma mērķus 2023. gada martā publicētajā sākotnējā ziņojumā "Ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšana par Eurosistēmas monetārās politikas mērķiem turētajiem uzņēmumu sektora aktīviem". Lēmumā par šo starpposma mērķu izpildi uzsvērta Eurosistēmas apņemšanās laika gaitā pakāpeniski samazināt ar uzņēmumu sektora portfeļiem saistītās emisijas, lai mazinātu portfeļu pakļautību klimata pārejas riskiem un vidiskās pēdas nospiedumu. Starpposma mērķu izmantošana, veicot iekšējo monitoringu, sniedz Eurosistēmai iespēju gūt turpmāku pieredzi šajā jomā, vienlaikus turpinot pilnveidot mērķu noteikšanas sistēmu, kas atspoguļotu centrālo banku attiecīgās metodoloģijas un pieejas notiekošo attīstību.
12. Vai tiks veikta turpmāka starpposma un kvantitatīvo mērķu izstrāde?
TCFD iesaka, ja iespējams, noteikt kvantitatīvus un izmērāmus mērķus (t. sk. starpposma mērķus) attiecībā uz portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku. Šajā posmā Eurosistēmas dalībnieki var izvēlēties izmantot kvalitatīvu ilgtermiņa mērķi, ņemot vērā konkrētos mērķus un ierobežojumus, kas attiecināmi uz Eurosistēmas portfeļiem, centrālo banku neto nulles ieguldījumu regulējuma nepārtraukto attīstību, to neseno pieredzi, kas palielinās, ar jauniegūtiem datu avotiem un strauji mainīgo klimata zinātni. Eurosistēmas dalībnieki regulāri pārskatīs informācijas atklāšanas praksi un, ja nepieciešams, var izvēlēties papildināt to ar starpposma un kvantitatīviem mērķiem. Dažiem Eurosistēmas portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku, starpposma mērķi jau pievienoti papildus ilgtermiņa mērķiem. Šie starpposma mērķi, ja tie ir pieejami, ir sīki izklāstīti attiecīgā TCFD ziņojuma sadaļā "Rādītāji un mērķi".
13. Kādi ir Parīzes nolīguma mērķi un ES klimatneitralitātes mērķi?
Parīzes nolīgumā noteikti vispārēji pamatprincipi, lai ierobežotu globālo sasilšanu krietni zem 2 C un, vēlams, nepārsniedzot 1.5 C salīdzinājumā ar pirms industriālā laikmeta līmeni. ES saskaņā ar apņemšanos sasniegt Parīzes nolīguma mērķus noteikusi mērķi kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam. Šajā nolūkā ES pieņēma Eiropas Klimata aktu, kurā noteikts juridiski saistošs mērķis līdz 2050. gadam ES kopumā panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni. Šajā likumā arī noteikts starpposma mērķis līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Mēs cenšamies nodrošināt, ka mūsu ar monetāro politiku nesaistīto portfeļu un uzņēmumu obligāciju turējumu virzība atbalsta Parīzes nolīguma mērķus un ES klimatneitralitātes mērķus, un mēs regulāri uzraudzīsim panākto progresu virzībā uz mūsu klimata mērķu sasniegšanu.
14. Kā jūs nosakāt progresu virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu?
Mūsu progresu klimata mērķu sasniegšanā nosaka konkrētu rādītāju attīstība laika gaitā. Rādītāji, ko izmantojam novērtējumā, ir atkarīgi no attiecīgā portfeļa, aktīvu kategorijas un klimata mērķa. Piemēram, progresu, kas panākts ar portfeli saistīto emisiju samazināšanā, parasti novērtē, pamatojoties uz tādiem rādītājiem kā portfeļa WACI vai oglekļa pēdas nospiedums, savukārt progresu, kas panākts, finansējot neto nulles līmeņa pāreju, novērtē, pamatojoties uz portfeļa zaļo obligāciju īpatsvaru.
15. Vai turpināsiet regulāri publicēt informāciju?
Eurosistēma apņēmusies katru gadu publicēt šo informāciju un regulāri pārskatīs visus informācijas atklāšanas regulējuma elementus, lai vēl vairāk uzlabotu atklātās informācijas kvalitāti un nodrošinātu, ka tā atbilst paredzētajam mērķim. Elementi, kas tiks regulāri pārskatīti, ietver paziņoto emisiju tvērumu, pārskatos iekļautos portfeļus, paziņotos rādītājus un mērķus, kā arī datu kvalitāti un pieejamību.
16. Kāpēc Eurosistēma veic savas bilances klimata stresa testu un vai tā publicē testa rezultātus?
Eurosistēma 2022. gadā veica klimata stresa testu attiecībā uz atsevišķām savas bilances daļām, lai analizētu klimata pārmaiņu ietekmi uz tās riska profilu saskaņā ar ieteicamo praksi un sīki izstrādātu klimata ceļu karti. Šāds stresa tests aptver virkni finanšu riska darījumu, t. sk. nodrošinātus aizdevumus, uzņēmumu obligāciju turējumus, nodrošinātās obligācijas un ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus.
Klimata stresa tests atbilst TCFD ieteikumam, ka organizācijām jāapraksta sava noturība pret dažādiem klimata scenārijiem, lai novērtētu to potenciālo ietekmi. Turklāt NGFS norādījumos par ar klimatu saistītās informācijas atklāšanu centrālajām bankām centrālās bankas tiek mudinātas atklāt informāciju par klimata pārmaiņu risku tiešo un netiešo ietekmi, pamatojoties uz kvantitatīvām metodoloģijām, piemēram, scenāriju analīzi, stresa testiem un reversajiem stresa testiem.
Eurosistēma publicēja klimata pārmaiņu stresa testa galvenos rezultātus kā apkopotu un kvalitatīvu rezultātu pārskatu, ņemot vērā atlikušos trūkstošos datus un metodoloģiskos ierobežojumus. Tests tiks atkārtots 2024. gadā, un paredzams, ka tā rezultāti tiks publicēti 2025. gadā.