15.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 385/3

1.1.

Kā ECB iepriekš norādījusi attiecībā uz kolēģijām, ja ECB vai NCB kolēģijā pārstāv Eurosistēmas centrālās bankas, kuras kopā veido euro “emisijas centrālo banku”, un ECB veic kredītiestāžu, kuras ir nozīmīgas CDP klīringa dalībnieces, prudenciālo uzraudzību, būtu jāpiešķir atsevišķas balsstiesības abu minēto funkciju izpildītājiem. Tajā pašā reizē ECB uzsvēra arī to, ka šīs divas funkcijas ir nošķirtas, kā tas atspoguļots juridiskajā un funkcionālajā ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nodalījumā (6). Tādēļ ECB ļoti atzinīgi vērtē to, ka ierosinātajā regulā šis jautājums noregulēts, nodrošinot šīm divām funkcijām paredzētas atsevišķas balsstiesības.

1.2.

Tādēļ ECB atzinīgi vērtē ierosinātās regulas noteikumus, ar kuriem groza Regulas (ES) Nr. 648/2012 attiecīgos noteikumus. Pirmkārt, Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkts grozīts, lai noteiktu, ka kolēģijā, cita starpā, iekļauti a) CDP izpildsesijas pastāvīgie locekļi; b) kompetentās iestādes, kuru pienākums ir uzraudzīt tādu CDP klīringa dalībniekus, kuri veic uzņēmējdarbību trīs dalībvalstīs ar lielākajām iemaksām CDP saistību neizpildes fondā, tostarp attiecīgos gadījumos ECB saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (7); un c) centrālās bankas, kas emitē nozīmīgākās Savienības valūtas, kurās denominēti finanšu instrumenti, kuriem veic klīringu. Otrkārt, Regulas (ES) Nr. 648/2012 19. panta 3. punkts grozīts, lai norādītu, ka, ja ECB ir kolēģijas loceklis saskaņā ar tās pašas regulas 18. panta 2. punkta dažādiem punktiem, tai būs ne vairāk kā divas balsis kolēģijās, kurās ir ne vairāk kā 12 locekļi, un ne vairāk kā trīs balsis kolēģijās, kurās ir vairāk nekā 12 locekļi (8).

2.1.

Ierosinātajā regulā paredzēts, ka kompetentās iestādes lēmumu projektus par Savienības CDP iesniedz attiecīgajām emisijas centrālajām bankām pirms tiek pieņemti lēmumi par atļaujas piešķiršanu un atsaukšanu, pakalpojumu paplašināšanu, kā arī prudenciālajām prasībām attiecībā uz likviditātes riska kontroli, nodrošinājuma prasībām, norēķiniem un sadarbspējas mehānismu apstiprināšanu (9). Kompetentajām iestādēm jāsaņem attiecīgās centrālās bankas piekrišana attiecībā uz jebkuru šo lēmumu aspektu, kas attiecas uz centrālās bankas monetārās politikas uzdevumu izpildi. Ja emisijas centrālā banka ierosina grozījumus, kompetentā iestāde var pieņemt tikai lēmumu ar grozījumiem; un, ja emisijas centrālā banka iebilst pret lēmuma projektu, kompetentā iestāde lēmumu var nepieņemt. Tāpat ierosinātajā regulā paredzēts, ka attiecībā uz atzītiem 2. līmeņa trešo valstu CDP, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) lēmumu projekti jāiesniedz emisijas centrālajā bankā pirms lēmumu pieņemšanas attiecībā uz likviditātes riska kontroli, nodrošinājuma prasībām, norēķiniem, sadarbspējas mehānismu apstiprināšanu, kā arī maržas prasībām (10). EVTI tāpat jāsaņem attiecīgās centrālās bankas piekrišana attiecībā uz jebkuru šo lēmumu aspektu, kas attiecas uz centrālās bankas monetārās politikas uzdevumu izpildi. Ja emisijas centrālā banka ierosina grozījumus, EVTI var pieņemt tikai lēmumu ar grozījumiem; un, ja emisijas centrālā banka iebilst pret lēmuma projektu, EVTI lēmumu var nepieņemt. ECB ļoti atzinīgi vērtē saskaņā ar ierosināto regulu emisijas centrālajām bankām paredzēto lomu, kas ECBS dalībniekiem ļaus jēgpilni un efektīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz ECBS pamatuzdevumiem saskaņā ar Līgumiem un tās galvenā mērķa sasniegšanu, nodrošinot cenu stabilitāti. ECB šajā jautājumā ir vairāki komentāri.

2.2.

Pirmkārt, gadījumos, kuros ierosinātā regula precizē, ka emisijas centrālās bankas piekrišana jāsaņem “attiecībā uz jebkuru minēto lēmumu aspektu, kas attiecas uz to uzdevumu veikšanu monetārās politikas īstenošanai”, jāuzsver, ka ar šo frāzi paredzēts precizēt monetārās politikas kontekstu, kurā attiecīgās emisijas centrālās bankas veic savas funkcijas, un mērķi, kuru šī funkcija īsteno. Tāpat tas attiecas uz trešo valstu 2. līmeņa CDP atbilstību emisijas centrālās bankas prasībām, “veicot savus uzdevumus monetārās politikas īstenošanai” (11). Šī frāze jāinterpretē saistībā ar ierosinātās regulas 7. apsvērumu. Jāuzsver, ka šī frāze nav paredzēta ne tam, lai piešķirtu kompetentajām iestādēm vai EVTI rīcības brīvību noteikt, vai jāsaņem centrālās emisijas bankas piekrišana noteiktiem lēmumu projektiem, ne tam, lai piešķirtu rīcības brīvību attiecībā uz to, vai jāņem vērā emisijas centrālās bankas ierosinātie grozījumi vai iebildumi pret lēmuma projektu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka Eurosistēmai ir plaša rīcības brīvība noteikt un īstenot monetāro politiku. To ir atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (12), un tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu ECB un NCB neatkarību saskaņā ar Līguma 130. pantu. Skaidrības un juridiskās noteiktības dēļ ierosinātajā regulā jāiekļauj jauns apsvērums, kurā atspoguļots šis viedoklis.

2.3.

Otrkārt, attiecībā uz kuriem lēmumu projektiem būtu jāattiecas emisijas centrālās bankas piekrišanai, ECB uzskata, ka ierosinātajai regulai būtu jānodrošina emisijas centrālās bankas iesaistīšanās attiecībā uz turpmāk tekstā izklāstītajiem galvenajiem CDP riska pārvaldības aspektiem. ECB uzskata, ka attiecībā uz ES un trešo valstu CDP emisijas centrālās bankas piekrišana būtu jālūdz arī attiecībā uz lēmumu projektiem, kas pieņemti attiecībā uz CDP maržas prasībām (41. pants). Tas ir svarīgi emisijas centrālajai bankai, jo ir būtiska saikne starp likviditātes riska pārvaldību, kas ir emisijas centrālās bankas uzmanības centrā, un maržas procedūrām, ko piemēro CDP. Piemēram, kārtība, kas attiecas uz dienas maržas iekasēšanu, ievērojami ietekmē CDP spēju iegūt līdzekļus, lai izpildītu savas likviditātes vajadzības, pienākot to termiņam. Maržas procesiem un procedūrām, tostarp noteikumiem par maržas līmeņa korekciju tirgus stresa laikā, var būt arī nozīmīga ietekme procikliskuma kontekstā: nepareizas pārvaldības gadījumā tie var radīt nopietnu likviditātes spiedienu attiecībā uz klīringa dalībniekiem, kas potenciāli var kavēt emisijas centrālo banku spēju īstenot monetārās politikas uzdevumus.

Turklāt ierosinātajā regulā būtu jāparedz, ka emisijas centrālās bankas piekrišana ir vajadzīga, lai pieņemtu lēmumus par modeļu pārskatīšanu, stresa testēšanu un atpakaļejošām pārbaudēm, lai apstiprinātu modeļus un parametrus, ko CDP ir pieņēmis, lai aprēķinātu savas maržas prasības, saistību neizpildes fonda iemaksas, nodrošinājuma prasības un citus riska kontroles pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 49. pantu. Tas ir svarīgi emisijas centrālajai bankai, jo lēmumi saskaņā ar 49. pantu var tieši ietekmēt to, kā CDP ievēro Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās procedūras un pamatprasības, attiecībā uz kurām emisijas centrālajai bankai pretējā gadījumā ir jāsniedz sava piekrišana. Piemēram, CDP stresa testēšanas metodoloģijas izmaiņām attiecībā uz tā nodrošinājuma prasību atbilstību būtu tieša ietekme uz CDP pienākumu ievērošanu attiecībā uz nodrošinājumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 46. pantu.

Atsevišķajā tehniskajā darba dokumentā, kas pievienots šim atzinumam, ECB izklāstījusi konkrētus redakcionālus priekšlikumus par to lēmumu veidiem, attiecībā uz kuriem būtu jāprasa emisijas centrālās bankas piekrišana.

2.4.

Treškārt, ECB norāda, ka kompetentajām iestādēm ir noteikta rīcības brīvība attiecībā uz to, vai CDP ierosinātām izmaiņām būtu jāpiemēro lēmumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 15. pantu par darbības un pakalpojumu paplašināšanu, uz kuriem neattiecas sākotnējā atļauja, vai lēmumi saskaņā ar 49. pantu attiecībā uz modeļu pārskatīšanu, stresa testēšanu un atpakaļejošām pārbaudēm. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka CDP ierosinātās izmaiņas neietver uzņēmējdarbības paplašināšanu par “papildu pakalpojumiem vai darbībām” vai nav “nozīmīgas izmaiņas” modeļos un parametros, uz šādām izmaiņām neattiecas lēmumi saskaņā ar 15. un 49. pantu. Lai izveidotu kopēju Savienības uzraudzības kultūru un nodrošinātu konsekventu uzraudzības praksi, EVTI nesen publicēja atzinumu (13) par kopējiem rādītājiem attiecībā uz papildu produktiem un pakalpojumiem saskaņā ar 15. pantu un nozīmīgām izmaiņām saskaņā ar 49. pantu. ECB uzskata, ka EVTI atzinumā izklāstīto kritēriju ievērošana būs būtiska, lai nodrošinātu attiecīgo emisijas centrālo banku piekrišanu visos gadījumos, kuros šāda piekrišana nepieciešama. Tādēļ ECB ierosina noteikt, ka EVTI sniegtie norādījumi par šo pantu interpretāciju ir saistoši. Šajā nolūkā EVTI tie būtu jāizstrādā kā regulatīvo tehnisko standartu projekts, kuru Komisijas pēc tam pieņems deleģētā akta veidā. Šajā nolūkā ECB konkrētie redakcionālie priekšlikumi izteikti šim atzinumam pievienotajā atsevišķajā tehniskajā darba dokumentā.

3.1.

Ierosinātā regula groza Regulas (ES) Nr. 648/2012 21. pantu, lai noteiktu, ka kompetentās iestādes sadarbībā ar EVTI pārskatīs pasākumus, stratēģijas, procesus un mehānismus, kurus CDP īsteno, lai atbilstu Regulai (ES) Nr. 648/2012, un izvērtēs riskus, kuriem CDP pakļauti vai varētu būt pakļauti. Grozītais 21. pants arī nosaka, ka uz CDP attieksies pārbaudes uz vietas, kurās aicinās piedalīties EVTI darbiniekus. Turklāt kompetentajai iestādei ir pienākums nosūtīt EVTI jebkuru no CDP saņemto informāciju un pieprasīt attiecīgajam CDP jebkuru EVTI lūgto informāciju, ko kompetentā iestāde nevar sniegt pati.

3.2.

Ar ierosināto regulu grozītais pārskatīšanas un izvērtēšanas process būs būtisks, lai nodrošinātu, ka CDP pastāvīgi atbilst Regulai (ES) Nr. 648/2012. ECB uzskata, ka apspriešanās ar emisijas centrālo banku pārskatīšanas un izvērtēšanas procesā, ja kompetentā iestāde to uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu, ka emisijas centrālā banka var pildīt savas funkcijas saskaņā ar ierosināto regulu, būs svarīgs papildinājums 21.a panta 2. punktā noteiktajām prasībām. Spēja piedalīties pārskatīšanā, ko sadarbībā ar EVTI veic kompetentās iestādes, ļauj emisijas centrālajai bankai nodrošināt, ka CDP nerada risku Eurosistēmas pamatuzdevumu izpildei saskaņā ar Līgumiem, kā arī tās galvenajam mērķim nodrošināt cenu stabilitāti.

3.3.

Atsevišķajā tehniskajā darba dokumentā, kas pievienots šim atzinumam, ECB izklāstījusi konkrētus redakcionālus priekšlikumus par apspriešanos ar emisijas centrālo banku pārskatīšanas un izvērtēšanas procesā saskaņā ar 21. pantu.

4.1.

Jāatgādina, ka Komisijas deleģēto un īstenošanas aktu projekti uzskatami par “ierosinātiem Savienības aktiem” Līguma 127. panta 4. punkta un 282. panta 5. punkta nozīmē. Gan deleģētie, gan īstenošanas akti ir Savienības tiesību akti. Ar ECB savlaicīgi jāapspriežas par visiem Savienības aktu projektiem, t.sk. deleģēto un īstenošanas aktu projektiem, kuri ir tās kompetences jomā. Pienākums apspriesties ar ECB tika precizēts Eiropas Kopienu tiesas spriedumā lietā Komisija/ECB  (14), atsaucoties uz ECB funkcijām un zināšanām. Ņemot vērā, ka drošas un efektīvas finanšu tirgus infrastruktūras, jo īpaši finanšu instrumentu klīringa sistēmas, ir būtiskas, lai ECBS pamatuzdevumu izpildei saskaņā ar Līguma 127. panta 2. punktu un tās galvenā mērķa nodrošināt cenu stabilitāti saskaņā ar Līguma 127. panta 1. punktu sasniegšanai, ar ECB pienācīgi jāapspriežas par deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Lai gan pienākums apspriesties ar ECB izriet tieši no Līguma, precizitātes nodrošināšanai šī prasība būtu jāatspoguļo arī ierosinātās regulas apsvērumā. Ņemot vērā deleģēto un īstenošanas aktu nozīmi, kas ir daļa no Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu izstrādes, ECB pildīs padomdevēja lomu ECB kompetencē esošajos jautājumos, pilnībā ņemot vērā šo aktu pieņemšanas termiņus un nepieciešamību nodrošināt īstenošanas tiesību aktu raitu pieņemšanu (15).

4.2.

Turklāt attiecībā uz vairākiem ierosinātās regulas elementiem ne tikai apspriešanās ar ECB, bet arī attiecīgo ECBS dalībnieku iesaistīšana regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu un deleģēto un īstenošanas aktu projektu izstrādē agrīnā stadijā varētu būt īpaši noderīgi un būtu jāparedz īpaši.

4.3.

Pirmkārt, vairāki ierosinātās regulas noteikumi attiecas uz emisijas centrālo banku. Kā minēts 2. punktā, tas ietver noteikumus, kuros prasīta emisijas centrālās bankas piekrišana noteiktiem lēmumiem, kurus pieņem kompetentās iestādes vai EVTI. Turklāt, noteikumi atsaucas uz gadījumiem, kuros emisijas centrālajai bankai EVTI jāiesniedz rakstisks apstiprinājums par to, ka 2. līmeņa trešās valsts CDP atbilst visām prasībām, ko nosaka minētā emisijas centrālā banka (16), un gadījumiem, kuros EVTI, vienojoties ar attiecīgo emisijas centrālo banku, secina, ka CDP ir “būtiski sistēmiski nozīmīgs” (17). Lai noteiktu, kurai emisijas centrālajai bankai būtu jāpiedalās, ierosinātajā regulā ir atsauces uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta h) apakšpunktu, kurā noteikts, ka kolēģiju veidos “finanšu instrumentu, kuriem veic klīringu, nozīmīgāko Savienības valūtu emisijas centrālās bankas”. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētu aktu, pamatojoties uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko izstrādājusi EVTI, precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem Savienības valūtas, kas minētas 18. panta 2. punkta h) apakšpunktā, uzskatāmas par nozīmīgākajām. Attiecīgi 2013. gadā tā pieņēma Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 876/2013 (18), kas tagad varētu būt jāpārskata un jāatjaunina, lai nodrošinātu pienācīgu ārpus euro zonas dalībvalstu valūtu emisijas centrālo banku līdzdalību, ņemot vērā sekas, kuras šādām valūtām varētu radīt traucējumi CDP darbībā. EVTI regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrāde šajā nolūkā būtu jāveic ciešā sadarbībā ar attiecīgajiem ECBS dalībniekiem. Turklāt deleģētais akts būtu jāpieņem tikai pēc oficiālas apspriešanās ar ECB. ECB tāpat iesaka juridiskās noteiktības dēļ atsauci uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta h) apakšpunktu iekļaut arī ierosinātās regulas noteikumos, kas atsaucas tikai uz “attiecīgo emisijas centrālo banku”.

4.4.

Otrkārt, ierosinātā regula ievieš jaunu 25. panta 2.a punktu, kas paredz, ka EVTI noteiks, vai trešās valsts CDP ir sistēmiski nozīmīgs vai var kļūt sistēmiski nozīmīgs finanšu stabilitātei Savienībā vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs, to saucot par “2. līmeņa CDP”. Tajā izklāstīti kritēriji, kas EVTI jāņem vērā, gatavojot lēmumu, un tas paredz, ka Komisija pieņems deleģēto aktu, kurā sīkāk precizē šos kritērijus. Lai nodrošinātu emisijas centrālo banku pienācīgu iesaisti attiecīgo kritēriju izstrādāšanā, Komisijai šī deleģētā akta izstrādē būtu cieši jāsadarbojas ar attiecīgajiem ECBS dalībniekiem.