PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 16. martā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Paredzams, ka inflācija pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta. Tāpēc Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem saskaņā ar mūsu apņemšanos savlaicīgi panākt, ka inflācija atkal atbilst 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam. Paaugstinātā nenoteiktība pastiprina uz datiem balstītas pieejas nozīmīgumu attiecībā uz mūsu lēmumiem par monetārās politikas procentu likmēm, kas būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka.

Mēs cieši monitorējam pašreizējo tirgus spriedzi un esam gatavi veikt nepieciešamos atbildes pasākumus, lai euro zonā saglabātu cenu stabilitāti un finanšu stabilitāti. Euro zonas banku sektors ir noturīgs, un tā kapitāla un likviditātes stāvoklis ir spēcīgs. Jebkurā gadījumā mūsu monetārās politikas instrumentu kopums ir pilnīgā gatavībā, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu likviditātes atbalstu euro zonas finanšu sistēmai un nodrošinātu raitu monetārās politikas transmisiju.

Jaunās ECB speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses tika pabeigtas marta sākumā pirms nesenās finanšu tirgus spriedzes parādīšanās. Tādējādi šī spriedze nozīmē papildu nenoteiktību attiecībā uz inflācijas un izaugsmes pamatscenārija novērtējumu. Pirms šīm jaunākajām norisēm kopējās inflācijas pamatscenārija tendence jau bija koriģēta un samazināta. To galvenokārt noteica mazāks enerģijas cenu devums, nekā iepriekš tika gaidīts. ECB speciālisti tagad paredz, ka inflācija būs vidēji 5.3 % 2023. gadā, 2.9 % 2024. gadā un 2.1 % 2025. gadā. Vienlaikus saglabājas spēcīgs pamatā esošo cenu pamatspiediens. Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) februārī turpināja pieaugt, un ECB speciālisti sagaida, ka tās vidējais līmenis 2023. gadā būs 4.6 % – augstāks, nekā prognozēts decembra iespēju aplēsēs. Paredzams, ka pēc tam inflācija saruks līdz 2.5 % 2024. gadā un līdz 2.2 % 2025. gadā, izzūdot agrāko piedāvājuma šoku un tautsaimniecības atkalatvēršanās augšupvērstajam spiedienam un stingrākai monetārajai politikai arvien vairāk mazinot pieprasījumu.

Izaugsmes pamatscenārija aplēses 2023. gadam koriģētas un paaugstinātas vidēji līdz 1.0 %. To noteica gan enerģijas cenu kritums, gan lielāka tautsaimniecības noturība pret sarežģīto starptautisko vidi. ECB speciālisti uzskata, ka pēc tam izaugsmes temps palielināsies līdz 1.6 % 2024. un 2025. gadā, ko veicinās spēcīgais darba tirgus, konfidences uzlabošanās un reālo ienākumu atveseļošanās. Vienlaikus izaugsmes kāpums 2024. un 2025. gadā ir vājāks, nekā tika paredzēts decembra iespēju aplēsēs, stingrākas monetārās politikas dēļ.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Euro zonas tautsaimniecība 2024. gada 4. ceturksnī stagnēja, tādējādi neīstenojoties iepriekš prognozētajam tautsaimniecības sarukumam. Tomēr privātais iekšzemes pieprasījums strauji samazinājās. Augstā inflācija, pastāvošā nenoteiktība un stingrāki finansēšanas nosacījumi vājināja privāto patēriņu un ieguldījumus, kas saruka attiecīgi par 0.9 % un 3.6 %.

Saskaņā ar pamatscenāriju šķiet, ka tautsaimniecība turpmākajos ceturkšņos atveseļosies. Turpinot uzlaboties piedāvājuma nosacījumiem, atjaunojoties konfidencei un uzņēmumiem pildot uzkrājušos pasūtījumus, būtu straujāk jāpieaug rūpnieciskajai ražošanai. Darba samaksas kāpums un enerģijas cenu kritums daļēji kompensēs pirktspējas zudumu, ar ko daudzas mājsaimniecības saskaras augstās inflācijas rezultātā. Tas savukārt veicinās patēriņa izdevumus.

Turklāt, neraugoties uz tautsaimniecības aktivitātes mazināšanos, saglabājas spēcīgs darba tirgus. 2022. gada 4. ceturksnī nodarbinātība pieauga par 0.3 %, un bezdarba līmenis 2023. gada janvārī saglabājās vēsturiski zemā līmenī (6.6 %).

Valsts atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir pasargāt tautsaimniecību no augsto enerģijas cenu ietekmes, jābūt īslaicīgiem un vērstiem uz to, lai saglabātu stimulus patērēt mazāk enerģijas. Sarūkot enerģijas cenām un mazinoties ar enerģijas piedāvājumu saistītajiem riskiem, ir būtiski bez kavēšanās un saskaņoti sākt ierobežot šos pasākumus. Pasākumi, kas neatbilst šiem principiem, varētu pastiprināt inflācijas spiedienu, radot nepieciešamību pēc spēcīgākas monetārās politikas reakcijas. Turklāt atbilstoši ES ekonomiskās pārvaldības regulējumam un saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023. gada 8. marta norādēm fiskālajai politikai jābūt vērstai uz mūsu tautsaimniecības produktivitātes uzlabošanu un pakāpenisku augstā valsts parāda līmeņa samazināšanu. Politika, kas vērsta uz euro zonas piegādes kapacitātes uzlabošanu, īpaši enerģētikas sektorā, var palīdzēt samazināt cenu spiedienu vidējā termiņā. Tāpēc valdībām strauji jāīsteno ieguldījumu un strukturālo reformu plāni "Nākamās paaudzes ES" programmas ietvaros. Nepieciešams ātri pabeigt ES ekonomiskās pārvaldības regulējuma reformu.

Inflācija

Inflācija februārī saruka līdz 8.5 %. Sarukuma pamatā bija atkārtots straujš enerģijas cenu kritums. Turpretī pārtikas cenu inflācija turpināja pieaugt (līdz 15.0 %), agrākajam enerģijas un citu pārtikas ražošanai nepieciešamo izejvielu izmaksu kāpumam joprojām ietekmējot patēriņa cenas.

Turklāt saglabājas spēcīgs cenu pamatspiediens. Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) februārī pieauga līdz 5.6 %, un arī citi pamatinflācijas rādītāji joprojām ir augsti. Neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija februārī palielinājās līdz 6.8 %, galvenokārt atspoguļojot pagātnē vērojamo piegādes problēmu un augsto enerģijas cenu novēloto ietekmi. Arī pakalpojumu cenu inflāciju, kas februārī paaugstinājās līdz 4.8 %, joprojām nosaka agrākā enerģijas izmaksu kāpuma pakāpeniskā ietekme, atliktais pieprasījums tautsaimniecības atkalatvēršanās apstākļos un darba samaksas pieaugums.

Darba samaksas spiediens pastiprinājies, ņemot vērā stabilos darba tirgus un strādājošo centienus daļēji atgūt augstās inflācijas dēļ zaudēto pirktspēju. Turklāt nozarēs, kurās vērojams ierobežots piedāvājums un strauji atsācies pieprasījuma kāpums, daudzi uzņēmumi varējuši palielināt savas peļņas maržas. Vienlaikus vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju pašlaik atrodas aptuveni 2 % līmenī, taču tie pastāvīgi jāmonitorē, īpaši ņemot vērā uz tirgus instrumentiem balstīto inflācijas gaidu rādītāju nesenās svārstības.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes perspektīvu apdraudošie riski pamatā ir lejupvērsti. Ilgstoši paaugstināta finanšu tirgu spriedze varētu izraisīt stingrāku vispārējo kreditēšanas nosacījumu ieviešanu lielākā mērā, nekā gaidīts, un vājināt konfidenci. Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem joprojām ir būtisks lejupvērsts risks, kas apdraud tautsaimniecību un varētu izraisīt jaunu enerģijas un pārtikas cenu kāpumu. Iespējams vēl viens euro zonas izaugsmi kavējošs faktors, ja pasaules tautsaimniecības izaugsmes sarukums izrādītos straujāks par gaidīto. Taču iespējama uzņēmumu ātrāka pielāgošanās sarežģītajai starptautiskajai videi, kas kopā ar enerģijas cenu šoka pakāpenisku izzušanu varētu veicināt spēcīgāku izaugsmi par pašlaik prognozēto.

Augšupvērstie inflācijas riski ietver vērojamo cenu spiediena pārnesi, kas īstermiņā joprojām varētu izraisīt vēl lielāku mazumtirdzniecības cenu kāpumu, nekā tiek gaidīts. Tādi iekšzemes faktori kā ilgstošs inflācijas gaidu kāpums, pārsniedzot mūsu mērķrādītāju, vai spēcīgāks darba samaksas un peļņas maržu kāpums, nekā gaidīts, varētu paaugstināt inflāciju, t. sk. arī vidējā termiņā. Turklāt straujāka, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanās Ķīnā varētu no jauna izraisīt izejvielu cenu un ārējā pieprasījuma palielināšanos. Lejupvērstie inflācijas riski ietver ilgstoši paaugstinātu finanšu tirgu spriedzi, kas varētu paātrināt inflācijas sarukumu. Turklāt enerģijas cenu kritums varētu izraisīt pamatinflācijas un darba samaksas spiediena mazināšanos. Pieprasījuma pavājināšanās, t. sk. sakarā ar būtiskāku banku kredītu apjoma sarukumu vai spēcīgāku monetārās politikas transmisiju, nekā gaidīts, arī varētu veicināt vājāka cenu spiediena veidošanos par pašlaik prognozēto, īpaši vidējā termiņā.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Nedēļās pēc mūsu pēdējās sanāksmes tirgus procentu likmes spēcīgi pieauga. Taču pēdējo dienu laikā šis pieaugums būtiski mazinājās smagās finanšu tirgus spriedzes kontekstā. Banku aizdevumi euro zonas uzņēmumiem kļuvuši dārgāki. Uzņēmumu kreditēšanas apjoms sakarā ar zemāku pieprasījumu un stingrākiem kredītu piedāvājuma nosacījumiem vēl vairāk sarucis. Arī aizdevumi mājsaimniecībām kļuvuši dārgāki, īpaši sakarā ar pieaugošām hipotekāro kredītu procentu likmēm. Aizņemšanās izmaksu pieaugums un attiecīgi stingrāki kredītu standarti kopā ar pieprasījuma mazināšanos turpmāk palēninājuši mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma pieauguma tempu. Vājākas kreditēšanas dinamikas apstākļos strauji sarucis naudas pieauguma temps. Šo sarukumu noteikuši tā vislikvīdākie komponenti.

Secinājums

Rezumējot iepriekš sacīto, paredzams, ka inflācija pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta. Tāpēc Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem saskaņā ar mūsu apņemšanos savlaicīgi panākt, ka inflācija atkal atbilst 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam. Paaugstinātā nenoteiktība pastiprina uz datiem balstītas pieejas nozīmīgumu attiecībā uz mūsu lēmumiem par monetārās politikas procentu likmēm, kas būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka. Mēs cieši monitorējam pašreizējo tirgus spriedzi un esam gatavi veikt nepieciešamos atbildes pasākumus, lai euro zonā saglabātu cenu stabilitāti un finanšu stabilitāti.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.