Kopskats

Eurozonas tautsaimniecība izrādījusies noturīga, neraugoties uz sarežģīto globālo vidi. Reālais IKP 2025. gada 3. ceturksnī palielinājās par 0.3 %, pārsniedzot septembra prognozes. Pirms tam gada 1. pusgadā vērojamās svārstīgās norises atspoguļoja priekšpiegādes ietekmi, reaģējot uz ASV tirdzniecības tarifu paaugstināšanu un ar to saistīto nenoteiktību, kā arī Īrijas datu kraso svārstību ietekmi. Stabila darba tirgus un rekordzema bezdarba līmeņa apstākļos iekšzemes pieprasījumam joprojām vajadzētu būt galvenajam eurozonas izaugsmes virzītājspēkam, ko spēcīgāku padara reālo algu un nodarbinātības kāpums. Gaidāms, ka arī šogad izziņotie valdības papildu izdevumi infrastruktūrai un aizsardzībai, īpaši Vācijā, kopā ar finansēšanas nosacījumu uzlabošanos, kam pamatā monetārās politikas procentu likmju pazemināšana kopš 2024. gada jūnija, stiprinās iekšzemes tautsaimniecību. Runājot par ārējiem faktoriem, lai gan joprojām pastāv konkurētspējas problēmas, t. sk. tādas, kam piemīt strukturāls raksturs, nākamajā gadā gaidāms straujāks eksporta pieaugums. Šāda uzlabošanās saistīta ar ārējā pieprasījuma atjaunošanos, mazinoties tirdzniecības politikas nenoteiktībai, lai gan pamazām sāk izpausties tarifu kāpuma ietekme. Paredzams, ka gada vidējais reālā IKP pieauguma temps 2025. gadā būs 1.4 %, 2026. gadā – 1.2 % un 2027. un 2028. gadā – 1.4 %. Salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm IKP pieaugums visā iespēju aplēšu periodā koriģēts un paaugstināts, atspoguļojot labākus datus, nekā gaidīts, mazāku tirdzniecības politikas nenoteiktību, spēcīgāku ārējo pieprasījumu un zemākas enerģijas izejvielu cenas.^[1]

Paredzams, ka inflācija samazināsies no 2.1 % 2025. gadā līdz 1.9 % 2026. gadā un tad līdz 1.8 % 2027. gadā, bet pēc tam 2028. gadā pieaugs līdz ECB noteiktajam 2 % vidējā termiņa mērķim. Kopējās inflācijas (ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu – SPCI) gaidāmais kritums 2026. gada sākumā atspoguļo ar enerģijas cenām saistīto lejupvērsto bāzes efektu, savukārt neenerģijas komponentu inflācijai vajadzētu turpināt pazemināties visu 2026. gadu. Paredzams, ka enerģijas cenu inflācijas devums kopējā inflācijā līdz 2027. gada beigām saglabāsies neliels, bet pēc tam 2028. gadā ievērojami pieaugs sakarā ar gaidāmo otrās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) ieviešanu, kas radīs augšupvērstu ietekmi uz kopējo inflāciju 0.2 procentu punktu apmērā. Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) pazemināsies no 2.5 % 2025. gadā līdz 2.2 % 2026. gadā un līdz 2.0 % 2027. un 2028. gadā. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija būtiski kritīsies, izzūdot pasaules pārtikas izejvielu cenu agrākā kāpuma un vasaras nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmei, un tiek uzskatīts, ka 2026. gada nogalē tā stabilizēsies nedaudz virs 2 % līmeņa. Paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) pazemināsies no 2.4 % 2025. gadā līdz 2.0 % 2028. gadā, vājāka darbaspēka izmaksu spiediena apstākļos sarūkot pakalpojumu cenu inflācijai un agrākajam euro kursa kāpumam atspoguļojoties cenu noteikšanas ķēdē un pazeminot preču cenu inflāciju. Darba samaksas pieaugumam visu 2026. gadu būtu jāturpina palēnināties, pirms tas nostabilizēsies aptuveni 3 % līmenī. To veicinās noturīgs darba tirgus un darba ražīguma pieaugums, kura temps būs nedaudz zem 1 %. Gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksu pieaugums kļūs mērenāks, lai gan šķiet, ka tā ietekmi uz inflāciju daļēji kompensēs pakāpenisks peļņas maržu pieaugums iespēju aplēšu periodā. Salīdzinājumā ar 2025. gada septembra iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva 2026. gadam koriģēta un paaugstināta par 0.2 procentu punktiem, atspoguļojot jaunākos pārsteidzošos SPCI inflācijas un darba samaksas pieauguma datus. Darba samaksas pieauguma dati izraisīja būtisku darba samaksas perspektīvas augšupvērstu korekciju. 2027. gada SPCI inflācijas iespēju aplēse koriģēta un nedaudz pazemināta sakarā ar pieņēmumu par mazāku enerģijas cenu inflācijas devumu, jo pašlaik gaidāms, ka ETS2 ieviešana tiks atlikta no 2027. gada uz 2028. gadu, lai gan paredzams, ka šo devumu daļēji kompensēs spēcīgāka pakalpojumu cenu inflācija.