Īss ieskats makroprudenciālās uzraudzības politikas darbībā
24.05.2017.
Ko nozīmē jēdziens "makroprudenciāls"?
Salikteņa daļa "makro" norāda, ka politika vai darbība attiecas uz visu finanšu sistēmu vai tās būtisku daļu, nevis individuālām finanšu iestādēm. Savukārt uzraudzības vai regulējuma politiku atsevišķām finanšu iestādēm dēvē par mikroprudenciālo uzraudzības politiku.
"Prudenciāls" nozīmē "piesardzīgs, apdomīgs", un prudenciāla uzraudzības politika attiecas uz darbībām, kas veicina drošu praksi un ierobežo risku uzņemšanos. Tādējādi makroprudenciālai uzraudzības politikai būtu jāpalīdz nodrošināt piesardzīgu attieksmi pret riskiem, kuri varētu kļūt sistēmiski, t.i., riskiem, kuri saistīti ar visu finanšu nozari.
Ko nozīmē makroprudenciāla uzraudzības politika un kāpēc mēs tādu īstenojam?
Makroprudenciālās uzraudzības iestādes monitorē finanšu sistēmu un konstatē riskus un ievainojamību. Ieviešot politiku, kas vērsta uz šādu risku un ievainojamības aspektu novēršanu, iespējams ierobežot to turpmāku attīstību un izplatīšanos visā finanšu sistēmā.
Citiem vārdiem runājot, jāievieš politika, kas vērsta uz to, lai neļautu riskiem plašāk ietekmēt finanšu sistēmu jeb kļūt sistēmiskiem.
Sistēmisku risku īstenošanās var traucēt finanšu sistēmas spēju nodrošināt nepieciešamos finanšu produktus un pakalpojumus, pat būtiski ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi un cilvēku labklājību.
Šādas sekas bija vērojamas finanšu krīzes laikā, kas sākās 2007. gadā – recesija ietekmēja virkni Eiropas valstu un daudzām bankām bija nepieciešama palīdzība.
Tādējādi makroprudenciālās uzraudzības politikas mērķis ir veicināt finanšu stabilitāti. Ja finanšu sistēma ir stabila un droša, mums ir labākas izredzes izturēt šokus un izvairīties no finanšu krīzes smagākajām sekām.
Risku, kuri varētu izraisīt sistēmisku risku, piemēri
- Aktīvu cenu burbuļu veidošanās. Ja aktīvu, piemēram, mājokļu, cenas kāpj, būtiski pārsniedzot to patieso vērtību, risks, ka šādas cenas varētu strauji sarukt, rada draudus
- Bankas uzņemas pārmērīgi daudz risku
- Augsts uzņēmumu vai mājsaimniecību parāda līmenis
Kādus pasākumus īsteno iestādes, pamatojoties uz šo politiku?
Iestādes (bieži tās ir centrālās bankas) var īstenot virkni pasākumu, lai tieši novērstu risku.
Piemēram, finanšu iestādēm (parasti bankām) var tik prasīts nodrošināt papildu kapitālu neparedzētu norišu vai šoku novēršanai, un šīs kapitāla rezerves laika gaitā var mainīties un dažu veidu iestādēm var būt lielākas.
Tas īpaši var attiekties uz iestādēm, kas ir sistēmiski nozīmīgas, t.i., šo iestāžu maksātnespēja izraisītu būtisku ķēdes reakciju visā finanšu sistēmā.
Makroprudenciālā politika arī var uzlikt ierobežojumus finanšu iestāžu aktivitātēm, piemēram, ar hipotekārās kreditēšanas nosacījumu starpniecību.
Piemēram, var tikt ierobežota summa, ko mājokļu pircēji var aizņemties salīdzinājumā ar mājokļa izmaksām vai viņu ienākumiem. Šos limitus var izmantot, lai samazinātu mājokļu tirgus aktivitāti, kurā strauji pieaug mājokļu cenas un ar tām saistītie hipotekārie parādi.
Kuras iestādes ES ir atbildīgas par makroprudenciālo uzraudzību?
- Eiropas Centrālā banka
- Eiropas Sistēmisko risku kolēģija
- 28 dalībvalstu nacionālās norīkotās iestādes – parasti centrālās bankas vai finanšu tirgus uzraudzības iestādes.
Īsumā – kas ir finanšu sistēma?
Mijiedarbību tīkls
Finanšu sistēmu raksturo sarežģīta dažādu iesaistīto pušu savstarpējās atkarības un mijiedarbības struktūra.
Bankas un apdrošināšanas sabiedrības
Bankas un apdrošināšanas sabiedrības uzņemas starpnieka lomu, gādājot, lai līdzekļi no tiem, kuri vēlas aizdot vai investēt, nonāktu pie tiem, kuri vēlas aizņemties.
Tirgi
Finanšu tirgos, piemēram, obligāciju un naudas tirgos, aizdevēji un kredītņēmēji var nonākt saskarē arī tiešā veidā.
Maksājumu sistēmas
Savukārt maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmas – ko varētu nosaukt par finanšu tirgu cauruļvadu sistēmu – nodrošina drošu naudas un finanšu aktīvu plūsmu.