Priekšvārds

2015. gadu raksturoja euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās. Tomēr joprojām bija vērojama inflācijas krituma tendence. Šādos apstākļos 2015. gadā galvenais euro zonas jautājums bija uzticēšanās nostiprināšana. Patērētāju uzticēšanās nostiprināšana – lai palielinātu tēriņus. Uzņēmumu uzticēšanās nostiprināšana – lai atjaunotu nodarbinātības kāpumu un ieguldīšanu. Un banku uzticēšanās nostiprināšana – lai veicinātu kreditēšanu. Tas bija priekšnoteikums, lai nosargātu atveseļošanos un nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu mērķim atbilstošā līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Gada gaitā mēs vērojām, ka uzticēšanās patiešām nostiprinās. Patērētāju uzticēšanās auga, un iekšzemes pieprasījums, nevis ārējais pieprasījums kļuva par izaugsmes virzītājspēku. Visā euro zonā sāka atjaunoties kreditēšanas dinamika. Turpinājās nodarbinātības kāpums. Un bažas par deflāciju, kas 2015. gada sākumā apdraudēja euro zonu, bija pilnībā izkliedētas.

ECB ieguldījums šīs vides uzlabošanā izpaudās šajā gada pārskatā aprakstītajos divos galvenajos veidos.

Pirmais un svarīgākais veids bija saistīts ar mūsu monetārās politikas lēmumiem. Visu gadu mēs apņēmīgi rīkojāmies, lai kliedētu draudus cenu stabilitātei un nodrošinātu inflācijas gaidu stabilizēšanos. Sākām rīkoties janvārī, pieņemot lēmumu paplašināt aktīvu iegādes programmu (AIP). Gada gaitā tika veiktas dažādas turpmākas programmas korekcijas, piemēram, tika paplašināts to emitentu saraksts, kuru vērtspapīri ir iegādei atbilstoši. Un to pabeidzām decembrī, pieņemot lēmumu vēl vairāk pazemināt noguldījumu iespējas negatīvo procentu likmi un ieviest jaunas aktīvu iegādes raksturlielumu pārmaiņas.

Šie pasākumi bija iedarbīgi. Finansēšanas nosacījumi kļuva daudz labvēlīgāki, banku aizdevumu procentu likmēm euro zonā, sākot ar 2014. gada vidu, samazinoties aptuveni par 80 bāzes punktiem, kas atbilst ietekmei, ko parastos apstākļos radītu atsevišķs procentu likmes samazinājums par 100 bāzes punktiem. Tas labvēlīgi ietekmēja arī izaugsmi un inflāciju. Saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu vērtējumu, ja nebūtu AIP (t.sk. decembra pasākumu), inflācija 2015. gadā būtu bijusi negatīva, 2016. gadā – vairāk nekā par pusi procentu punkta zemāka un 2017. gadā – aptuveni par pusi procentu punkta zemāka. 2015.–2018. gadā AIP palielinās euro zonas IKP aptuveni par 1.5 procentu punktiem.

Gada nogalē veikto politikas pārmaiņu pamatā bija jaunas nelabvēlīgas norises pasaules tautsaimniecībā, kuru ietekmē inflācijas perspektīvas tendence kļuva lejupvērsta. 2016. gada sākumā nelabvēlīgās norises saasinājās, radot nepieciešamību pēc vēl ekspansīvākas monetārās politikas nostājas. 2016. gada martā Padome nolēma paplašināt gan AIP apjomu, gan sastāvu (pirmo reizi ietverot arī uzņēmumu obligācijas), vēl vairāk pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi, veikt vairākas jaunas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas, kas radīs bankām spēcīgu stimulu izsniegt kredītus, un nostiprināt perspektīvas norādes. Šie lēmumi vēlreiz apliecināja, ka pat apstākļos, kad darbojas globāli inflāciju pazeminoši faktori, ECB nepadodas pārmērīgi zemai inflācijai.

Otrs veids, kā 2015. gadā izpaudās ECB ieguldījums uzticēšanās veicināšanā, bija euro zonas integritātes apdraudējuma novēršana. Šis apdraudējums galvenokārt bija saistīts ar notikumiem Grieķijā 1. pusgadā. Neskaidrība par jaunās valdības apņēmību īstenot makroekonomisko korekciju programmu radīja situāciju, kad bankas un valdība zaudēja pieeju tirgiem un noguldītāji steidzās izņemt savu naudu no bankām. Eurosistēma deva Grieķijas bankām iespēju izdzīvot, sniedzot ārkārtas likviditātes palīdzību (ĀLP).

ECB atbilstoši noteikumiem darbojās pilnīgi neatkarīgi. No vienas puses, tas nozīmēja, ka netika pieļauta Grieķijas valdības monetārā finansēšana un aizdevumi tika izsniegti tikai tām bankām, kuras bija maksātspējīgas un kurām bija pietiekams nodrošinājums. No otras puses, tika nodrošināts, ka lēmumus, kam bija tālejoša ietekme uz euro zonu, pieņēma leģitīmas politiskās varas iestādes. Izvēlētā pieeja pilnībā atbilda mūsu pilnvarojumam – tika respektētas Līgumā ietvertās saistības virzībā uz vienoto valūtu, bet šīs saistības tika īstenotas atbilstoši mūsu Statūtos paredzētajiem nosacījumiem.

Lai gan postošie riski visbeidzot tika pilnībā novērsti, panākot vienošanos starp Grieķiju un pārējām euro zonas valstīm par trešo programmu, šī notikumu attīstība atklāja euro zonas trauslumu un vēlreiz apliecināja nepieciešamību pabeigt monetārās savienības izveidi. Šā mērķa vārdā es kā viens no t.s. pieciem priekšsēdētājiem 2015. gada jūnijā piedalījos ziņojuma sagatavošanā, kas ietvēra konkrētus priekšlikumus turpmākai euro zonas institucionālās arhitektūras reformai. Ja vēlamies panākt stabilāku savienību – un izvairīties no pārmērīga sloga radīšanas centrālajai bankai –, šie priekšlikumi galarezultātā jāīsteno rīcībā.

Visbeidzot, 2015. gadā ECB arī nostiprināja uzticēšanos saviem lēmumu pieņemšanas procesiem, uzlabojot caurredzamību un pārvaldību. Janvārī mēs sākām publicēt pārskatus par monetārās politikas sanāksmēm, tādējādi sniedzot ārpasaulei skaidrāku ieskatu mūsu diskusijās. Tika uzsākta arī lēmumu par ĀLP un attiecīgajiem apjomiem, un TARGET2 atlikumu datu un Valdes locekļu kalendāru publicēšana. Laikā, kad tiek īstenota nestandarta monetārā politika, tālāki caurredzamības uzlabošanas pasākumi ir ārkārtīgi būtiski, lai nodrošinātu pilnīgu atbildību pret sabiedrību.

Pārvaldība tika uzlabota arī, īstenojot projektu, kas vērsts uz ECB darbības optimizēšanu, ECB uzņemoties jaunus uzdevumus un saskaroties ar jaunām problēmām. 2015. gadā mēs sākām ieviest vairākus ieteikumus, t.sk. pirmo reizi tika iecelts atbalsta funkciju vadītājs, kura uzdevums ir sniegt atbalstu bankas iekšējā organizācijā.

2016. gadā ECB būs jāveic ne mazāk sarežģīti uzdevumi. Pasaules tautsaimniecības perspektīva ir neskaidra. Joprojām darbojas inflāciju mazinoši spēki. Un pastāv jautājumi par Eiropas virzību un tās noturību pret jauniem šokiem. Šādā vidē mūsu apņemšanās īstenot savas pilnvaras joprojām būs Eiropas iedzīvotāju uzticēšanās garants.

Frankfurtē pie Mainas 2016. gada aprīlī

Mario Dragi (Mario Draghi) Prezidents

Euro zonas tautsaimniecība, ECB monetārā politika un Eiropas finanšu sektors 2015. gadā

Euro zonas tautsaimniecība: zema inflācija un zemu procentu likmju vide

Pasaules makroekonomiskā vide

Euro zonas tautsaimniecību 2015. gadā īpaši ietekmēja trīs galvenās starptautiskās vides norises: attīstīto valstu un jauno tirgus ekonomikas valstu ekonomiskās aktivitātes arvien augošās atšķirības, vēsturiski vājas pasaules tirdzniecības norises un mazs globālās inflācijas spiediens apstākļos, kad enerģijas cenas turpināja sarukt un brīvās ražošanas jaudas joprojām bija lielas.

Pasaules ekonomiskā izaugsme joprojām bija mērena

2015. gadā turpinājās pakāpeniska pasaules tautsaimniecības atveseļošanās, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pasaules ekonomiskā izaugsme nedaudz palēninājās. Ekonomiskās aktivitātes nelielo paātrināšanos attīstītajās valstīs pat pārsniedza jauno tirgus ekonomikas valstu aktivitātes palēnināšanās, kas valstīs un reģionos bija atšķirīga. Pēc smagas recesijas dažās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs 1. pusgadā pasaules IKP izaugsme atbilstoši vēsturiskajiem standartiem vēl arvien bija neliela (sk. 1. att.).

Joprojām labvēlīgu finansēšanas nosacījumu, labākas darba tirgus situācijas, zemu naftas cenu apstākļos un sarūkot privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanas un fiskālās konsolidācijas kavējošajai ietekmei, attīstītajās valstīs visu gadu saglabājās elastīga ekonomiskā aktivitāte. Turpretī jaunajās tirgus ekonomikas valstīs ekonomiskās izaugsmes temps būtiski palēninājās augošās nenoteiktības, strukturālo šķēršļu (piemēram, saistībā ar infrastruktūras problēmām, sliktu uzņēmējdarbības vidi un konkurences trūkumu darba un preču tirgū) un arvien stingrāku ārējās finansēšanas nosacījumu dēļ. Īpaši zemākas izejvielu cenas strauji palēnināja izaugsmi izejvielas eksportējošajās valstīs, bet izejvielas importējošajās valstīs tā joprojām bija spēcīgāka. Tomēr izejvielu cenu sarukums kopumā pozitīvi ietekmēja globālo pieprasījumu, jo naftas importētājvalstīm raksturīga lielāka līdzekļu tērēšanas nosliece nekā naftas eksportētājvalstīm, bet dažos gadījumos pozitīvā ietekme uz patēriņu bija vājāka, nekā gaidīts.

Saglabājās kopumā labvēlīgi globālie finansēšanas nosacījumi. Federālo rezervju sistēma monetārās politikas normalizēšanas sākšanu atlika uz 2015. gada beigām, bet gan Japānas Banka, gan ECB turpināja īstenot ekspansīvu monetāro politiku. Bank of England saglabāja nemainīgu monetāro politiku. Lielākajā gada daļā finanšu tirgus svārstīgums un centieni izvairīties no riska vēl arvien bija relatīvi zemā līmenī. Taču 3. ceturksnī Ķīnas akciju tirgū īstenotās krasās akciju cenu korekcijas izraisīja nozīmīgu svārstīguma pastiprināšanos. Lai gan ietekmes pārnese uz reālo tautsaimniecību bija ierobežota, iespēja, ka pieaugs lielāko attīstīto valstu monetārās politikas nostājas atšķirības, un tirgus bažas par ekonomiskās izaugsmes noturību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs radīja būtisku valūtas kursa pazemināšanos un kapitāla aizplūdes vairākās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, īpaši valstīs ar lielu iekšzemes un ārējo nelīdzsvarotību (sk. arī 1. ielikumu).

Vēsturiski vājas pasaules tirdzniecības norises

Pēc tirdzniecības vājas attīstības trijos iepriekšējos gados pasaules preču un pakalpojumu importa izaugsmes temps vēl vairāk palēninājās 2015. gada 1. pusgadā, bet pēc tam no ļoti zema līmeņa pakāpeniski atjaunojās ap gada beigām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pasaules importa apjoms 2015. gadā kopumā pieauga tikai par 1.7% (2014. gadā – par 3.5%). Līdzīgi IKP izaugsmes norisēm globālās tirdzniecības vājumu galvenokārt noteica jaunās tirgus ekonomikas valstis, lai gan arī atsevišķās attīstītajās valstīs tirdzniecības izaugsme īslaicīgi bija ārkārtīgi vāja.

Pasaules importa izaugsme atpalika no ilgtermiņa vidējā līmeņa kopš 2011. gada 2. pusgada. Lai gan šo vājumu daļēji veicināja slāpētā globālā atveseļošanās un tāpēc tam zināmā mērā bija ciklisks raksturs, pēdējos četros gados pasaules tirdzniecības elastība, t.i., globālā importa izaugsmes spēja reaģēt uz IKP kāpumu, arī bijusi ārkārtīgi slikta. Lai gan tirdzniecības izaugsmes temps bija gandrīz divas reizes lielāks nekā globālā IKP kāpuma temps 25 gadu periodā līdz 2007. gadam, pēdējos gados tas atpalicis no IKP kāpuma tempa.

Globālās tirdzniecības ieilgušajam vājumam ir daudzveidīgi iespējamie skaidrojumi. No vienas puses, cikliskie faktori ietver ne tikai globālās ekonomiskās aktivitātes kopumā kūtro atjaunošanos, bet arī globālā IKP mainīto pieprasījuma struktūru, jo uz importu balstīti pieprasījuma komponenti (piemēram, investīcijas) bijuši īpaši vāji. No otras puses, arī strukturāliem faktoriem var būt liela nozīme, t.sk. aktivitātes pārejai uz nozarēm (piemēram, pakalpojumiem) un reģioniem (jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, īpaši Ķīnu) ar zemāku pamatā esošo tirdzniecības elastību un līdzdalības globālajās vērtības ķēdēs pārmaiņām.

Zemās enerģijas cenas ietekmēja globālo inflāciju

Izejvielu, īpaši enerģijas, cenu krasais sarukums 2014. gada 2. pusgadā nozīmīgi veicināja globālās kopējās inflācijas lejupslīdi 2015. gadā (sk. 2. att.). OECD valstu reģionā gada inflācija saruka no 1.7% 2014. gadā līdz 0.6%, bet gada pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) OECD valstīs pazeminājās tikai nedaudz (no 1.8% 2014. gadā līdz 1.7% 2015. gadā; sk. 1. att.).

Kopumā saglabājoties zemā līmenī, naftas cenas visu 2015. gadu būtiski svārstījās. Tas sekoja ilgstošai cenu lejupslīdei no aptuveni 112 ASV dolāriem par barelu 2014. gada jūnijā līdz 46 ASV dolāriem 2015. gada janvāra vidū. Pēc īslaicīga kāpuma līdz 2015. gada maijam 2. pusgadā naftas cenas pazeminājās, joprojām atspoguļojot pārmērīgo pasaules naftas tirgus piedāvājumu. OPEC dalībnieces turpināja izlaidi gandrīz rekordaugstā līmenī, bet ārpus OPEC esošajās valstīs 2. pusgadā ražošanas kāpums tika nedaudz samazināts. Zemākas cenas un sarukušās investīcijas īpaši veicināja līdz šim noturīgās ASV slānekļa naftas ražošanas sašaurināšanos, tādējādi nedaudz mazinot pārmērīgo piedāvājumu. Zemāku cenu dēļ 2015. gadā pieprasījums pēc jēlnaftas paaugstinājās, tomēr saglabājās pārāk zems, lai ietu kopsolī ar naftas piedāvājumu.

Gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses faktoru ietekmē nenaftas izejvielu cenas turpināja pazemināties. Zemāks globālais pieprasījums (īpaši Ķīnā, kas ir vairāku metālu pieprasījuma galvenais avots) palielināja lejupvērsto spiedienu uz nenaftas izejvielu cenām. Zemākas pārtikas cenas galvenokārt atspoguļoja paaugstināto piedāvājumu. ASV dolāru izteiksmē pārtikas cenas 2015. gadā kopumā samazinājās par 18%, bet metālu cenu indekss saruka par 17%.

Turklāt lēnām izzūdošās produkcijas izlaides starpības attīstītajās valstīs un šo starpību paaugstināšanās vairākās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs noteica vērienīgu brīvo ražošanas jaudu veidošanos globālajā līmenī, kas vēl vairāk lejupvērsti ietekmēja globālo inflāciju. Atsevišķās valstīs inflāciju spēcīgi ietekmēja arī valūtas kursa dinamika. ASV dolāra un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kursa paaugstināšanās gada sākumā šajās valstīs radīja papildu lejupvērstu spiedienu uz inflāciju, bet dažās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, piemēram, Krievijā, Brazīlijā un Turcijā, šo valstu valūtas vērtības nozīmīga sarukuma dēļ veidojās augšupvērsts spiediens uz cenām.

Atšķirīgas attīstības norises lielākajās valstīs

ASV saglabājās noturīga ekonomiskā aktivitāte, reālajam IKP 2015. gadā tāpat kā iepriekšējā gadā vidēji augot par 2.4%. Pēc nelielas pavājināšanās gada sākumā, ko noteica tādi pārejoši faktori kā sliktie laikapstākļi un ostu satiksmes pārrāvumi, IKP kāpums 2. un 3. ceturksnī bija diezgan stabils, un to galvenokārt veicināja iekšzemes galapieprasījums, bet neto eksporta ietekme bija negatīva. Pēc tam 4. ceturksnī ekonomiskā aktivitāte atkal palēninājās. Joprojām labvēlīgajos finansēšanas, zemāku naftas cenu, uzlabotu mājsaimniecību bilanču un pārliecinošākas patērētāju konfidences apstākļos privātā patēriņa izdevumi vēl arvien bija lieli. Arī pamatā esošās darba tirgus norises vēl arvien bija stabilas, bezdarba līmenim turpinot sarukt (gada beigās – 5.0%). Ņemot vērā enerģijas cenu kraso lejupslīdi un ASV dolāra vērtības kāpumu kopš 2014. gada 2. pusgada, inflācija visu 2015. gadu bija ārkārtīgi zema. PCI gada inflācija vidēji bija 0.1% (2014. gadā – 1.6%), bet PCI pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) kopumā nemainījās (1.8%).

Gandrīz visu 2015. gadu tika īstenota ļoti stimulējoša monetārā politika. Ar laiku Federālās atklātā tirgus komitejas (FOMC) procentu likmju prognozes un federālo fondu nākotnes līgumu procentu likmes samazinājās, jo monetārās politikas procentu likmju paaugstināšanas gaidas tika attiecinātas uz tālāku nākotni. 2015. gada decembrī FOMC nolēma paaugstināt federālo fondu mērķa likmes diapazonu līdz 0.25–0.50%, un tā bija pirmā FOMC īstenotā procentu likmju paaugstināšana vairāk nekā deviņus gadus ilgā periodā. 2015. finanšu gada fiskālā nostāja bija kopumā neitrāla, fiskālajam deficītam nedaudz sarūkot līdz 2.5% no IKP, t.i., zemākajam rādītājam kopš 2007. gada.

Japānā reālā IKP izaugsme gada laikā bija relatīvi svārstīga. Pēc spēcīgā kāpuma gada sākumā ekonomiskā aktivitāte 2. ceturksnī īslaicīgi samazinājās, 2. pusgadā atjaunojoties pozitīvai, taču vājai izaugsmei. Atveseļošanās notika, uzlabojoties privātajam patēriņam un eksportam. 2015. gadā reālais IKP pieauga vidēji par 0.7%, un salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad Japānā PVN likmes paaugstināšanas dēļ iestājās dziļa recesija, tas bija neliels kāpums. Šā nodokļa paaugstināšanas izzūdošie bāzes efekti veicināja arī inflācijas pazemināšanos vidēji līdz 0.8% (2014. gadā – 2.7%). Tādējādi, neraugoties uz Japānas Bankas joprojām īstenoto kvantitatīvi un kvalitatīvi veicinošo monetārās politikas programmu, inflācija vēl arvien ir daudz zemāka par Japānas Bankas noteikto 2% mērķi, lai gan atsevišķas pamatinflācijas pazīmes norādīja uz tās paaugstināšanos ap gada beigām.

Ekonomiskā aktivitāte Apvienotajā Karalistē 2015. gadā nedaudz pavājinājās. Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm IKP gada izaugsmes temps 2015. gadā saruka līdz 2.2% (2014. gadā – gandrīz 3%). Īpaši palēninājās investīciju mājokļos kāpums salīdzinājumā ar ļoti straujo pieauguma tempu iepriekšējā gadā. Zemā inflācija veicināja mājsaimniecību reāli rīcībā esošo ienākumu paaugstināšanos, tādējādi palielinot privāto patēriņu un IKP pieaugumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu darba tirgus turpināja uzlaboties, un līdz 2015. gada beigām bezdarbs saruka līdz aptuveni 5%. Tika panākts tālāks fiskālās konsolidācijas progress, un tiek lēsts, ka 2015. gadā valdības budžeta deficīts samazinājies līdz aptuveni 4.5% no IKP. Salīdzinājumā ar situāciju pirms gada inflācija saruka un visu gadu atradās aptuveni 0% līmenī zemo enerģijas un pārtikas cenu, kā arī Lielbritānijas sterliņu mārciņas kursa kāpuma dēļ. 2015. gadā Bank of England Monetārās politikas komiteja īstenoja stimulējošas monetārās politikas nostāju, saglabājot monetārās politikas procentu likmi 0.5% līmenī un aktīvu iegādes programmu 375 mljrd. Lielbritānijas sterliņu mārciņu apjomā.

Ķīnā turpinājās pakāpeniska ekonomiskā lejupslīde, ko noteica lēnāks investīciju kāpums un vājāks eksports. 2015. gadā IKP gada pieauguma temps palēninājās līdz 6.8% (iepriekšējā gadā – 7.3%). Pēc iepriekšējo mēnešu lielajiem guvumiem vasarā notika krasas Ķīnas akciju tirgus korekcijas, radot šaubas par Ķīnas un citu jauno tirgus ekonomikas valstu finansiālo stabilitāti un ekonomiskās izaugsmes perspektīvu. Tomēr akciju tirgus korekciju ietekme uz makroekonomisko un finansiālo stabilitāti bija diezgan ierobežota. Tā kā PCI inflācija samazinājās (no 2.0% 2014. gadā līdz 1.5% 2015. gadā) un lai veicinātu izaugsmes stabilizēšanos, Ķīnas Tautas banka turpināja 2014. gada novembrī sākto monetārās politikas stingrības mazināšanu, 2015. gadā vairākkārt papildus samazinot standartlikmes un obligāto rezervju normu. Turklāt tika īstenotas tālākas reformas, lai stiprinātu tirgus nozīmi valūtas kursa noteikšanā, tāpēc dažu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas Ķīnas renminbi un citu jauno tirgus ekonomikas valstu valūtu kurss attiecībā pret ASV dolāru samazinājās un akciju tirgus svārstīgums atjaunojās. Fiskālās politikas jomā tika palielināti valsts infrastruktūras izdevumi, lai veicinātu kopējās investīcijas.

Euro vērtība turpināja samazināties

2015. gada laikā euro nominālais efektīvais kurss pazeminājās. Euro kursa norises joprojām lielā mērā atspoguļoja nozīmīgāko tautsaimniecību atšķirīgās cikliskās pozīcijas un monetārās politikas nostāju. Šīm norisēm bija četras atšķirīgas fāzes. 2015. gada 1. ceturksnī euro kurss būtiski pazeminājās pirms ECB paziņojuma par paplašināto aktīvu iegādes programmu. Pēc tam 2. ceturksnī euro kurss stabilizējās, neraugoties uz laiku pa laikam notiekošajām svārstībām, kas bija saistītas ar Grieķijas un starptautisko aizdevēju sarunu gaitu un pārmaiņām tirgus gaidās par Federālo rezervju sistēmas monetārās politikas procentu likmju iespējamās paaugstināšanas laiku ASV. Vasarā euro kurss būtiski paaugstinājās, pastiprinoties vēlmei izvairīties no riska globālā mērogā un neskaidrībām par norisēm Ķīnā un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs vispār. Savukārt 4. ceturksnī euro kurss atkal kopumā pazeminājās tāpēc, ka atjaunojās gaidas par arvien lielākām monetārās politikas nostājas atšķirībām valstīs abpus Atlantijas okeānam.

Euro nominālais efektīvais kurss (noteikts attiecībā pret 38 nozīmīgāko tirdzniecības partnervalstu valūtām) gada izteiksmē saruka vairāk nekā par 3% (sk. 3. att.). Divpusējais euro kurss attiecībā pret ASV dolāru strauji pazeminājās (–11.0%). Līdz ar to euro kurss turpināja sarukt arī attiecībā pret valūtām, kuras piesaistītas ASV dolāram, piemēram, Ķīnas renminbi (–6.5%). Euro kurss saruka arī attiecībā pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu (–5.9%) un Japānas jenu (–10.3%). Turpretī attiecībā pret Brazīlijas reālu un Dienvidāfrikas randu euro kurss būtiski paaugstinājās (attiecīgi par 29.2% un 18.9%).

Runājot par tām Eiropas valstu valūtām, kuras cieši saistītas ar euro, pēc 2015. gada 1. janvārī notikušās Lietuvas pievienošanās euro zonai Dānijas krona pašlaik ir vienīgā Eiropas Valūtas kursa mehānisma II (VKM II) valūta. Dānijas kronas kurss bija tuvu VKM II centrālajam kursam, bet Danmarks Nationalbank janvārī un februārī četras reizes veica monetārās politikas procentu likmju pazemināšanu. Pēc Šveices Nacionālās bankas 2015. gada 15. janvāra paziņojuma par atteikšanos no oficiāli noteiktā svārstību koridora augšējās robežas (1 EUR = 1.20 CHF) euro kurss attiecībā pret Šveices franku strauji saruka un pēc tam atradās nedaudz virs paritātes līmeņa. Bulgārijas leva joprojām bija piesaistīta euro, savukārt euro kurss mēreni samazinājās attiecībā pret dažām ES dalībvalstu valūtām ar peldoša valūtas kursa režīmu, t.sk. attiecībā pret Čehijas kronu (–2.6%), Polijas zlotu (–0.2%), Zviedrijas kronu (–2.2%) un Horvātijas kunu (–0.3%).

Finanšu norises

Euro zonas finanšu dinamiku 2015. gadā lielā mērā veidoja ECB monetārās politikas lēmumi, īpaši lēmumi par aktīvu iegādes programmu (AIP). Rezultātā naudas tirgus procentu likmes, valdības obligāciju peļņas likmes un nefinanšu sabiedrību ārējā finansējuma izmaksas turpināja sarukt, sasniedzot jaunu vēsturiski zemāko līmeni. Arī mājsaimniecību finansiālie apstākļi turpināja uzlaboties.

Augot likviditātes pārpalikuma līmenim, euro zonas naudas tirgus procentu likmes samazinājās

Naudas tirgus procentu likmes 2015. gadā turpināja sarukt, sākotnēji atspoguļojot 2014. gada jūnijā pirmoreiz ieviestās negatīvās noguldījumu iespējas procentu likmes ietekmes turpināšanos. Sākotnējās investoru stratēģiju iespējas izvairīties no negatīvām procentu likmēm, meklējot peļņas iespējas nedaudz ilgākos termiņos, pērkot augstas kvalitātes vērtspapīrus un (mazāk) uzņemoties lielāku kredītrisku, notiekot cenu noteikšanas korekcijām, tika pakāpeniski izsmeltas. Turklāt ar pāreju uz negatīvām procentu likmēm saistītie tirgus traucējumi pakāpeniski izzuda.

Likviditātes iepludināšana, izmantojot nestandarta monetārās politikas pasākumus, radīja papildu lejupvērstu spiedienu uz naudas tirgus procentu likmēm. Konkrētāk, likviditātes pārpalikuma kāpumu galvenokārt noteica AIP un ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (ITRMO). Likviditātes pārpalikumam gada beigās sasniedzot vairāk nekā 650 mljrd. euro, procentu likmju negatīvā vērtība arvien vairāk pieauga (sk. 4. att.) un aktivitāte noteiktos euro zonas naudas tirgus segmentos samazinājās.

Periodā pirms ECB Padomes sanāksmes 2015. gada decembrī naudas tirgus procentu likmes vēl vairāk saruka, atspoguļojot tirgus gaidas par papildu monetārās stimulēšanas pasākumiem. Padome 2015. gada 3. decembrī nolēma samazināt noguldījumu iespējas procentu likmi uz –30 bāzes punktiem un pagarināja AIP vismaz līdz 2017. gada martam. Rezultātā naudas tirgus ienesīguma līkņu lejupvērstā virzība pakāpeniski pastiprinājās.

Neraugoties uz sākotnējām bažām, kopumā plaša bāzes procentu likmju spektra pāreja uz negatīvām vērtībām notika raiti, t.sk. arī transmisija uz ilgākiem termiņiem, piemēram, 6 mēnešu EURIBOR. 3 mēnešu EURIBOR un 6 mēnešu EURIBOR attiecīgi aprīlī un novembrī kļuva negatīvs, 2015. gada beigās sasniedzot attiecīgi –13 bāzes punktu un –4 bāzes punktus.

Valdības obligāciju peļņas likmes sasniedza vēsturiski zemāko līmeni

Euro zonas valdības obligāciju tirgu būtiski ietekmēja "Valsts sektora aktīvu iegādes programma" (VSAIP; sk. 5. att.).^[1] Pirmkārt, VSAIP izziņošanas un īstenošanas rezultātā turpinājās kopš 2014. gada novērotā AAA reitinga parāda vērtspapīru ilgtermiņa peļņas likmju samazināšanās tendence, pavasarī sasniedzot jaunu vēsturiski zemāko līmeni. Pēc tam peļņas likmes līdz 2015. gada vidum pieauga, ko noteica pozitīvi pārsteigumi attiecībā uz euro zonas tautsaimniecības perspektīvu, tehniskie tirgus faktori un mācīšanās process, kurā tirgus pielāgojās VSAIP īstenošanai. 2015. gada 2. pusgadā peļņas likmes atkal sāka samazināties, jo turpināja izpausties lejupvērsti inflācijas perspektīvu apdraudošie riski, liekot ECB veikt turpmākus monetārās politikas stimulējošos pasākumus, t.sk. pagarinot AIP īstenošanu. Kopumā euro zonas vidējā 10 gadu peļņas likme gada laikā sasniedza vēsturiski zemāko līmeni (0.6%). Tas ir būtiski zemāks par iepriekšējos gados reģistrētajām vidējām vērtībām, kā arī daudz zemāks par ASV reģistrēto vidējo peļņas likmi (2.1%). Tomēr peļņas likme bija augstāka par Japānā novēroto (0.4%).

Euro zonas valdības obligāciju peļņas likmju starpību gada dinamika bija samērā vāja, tomēr bija vērojamas atšķirības starp valstīm. Vienlaikus starpības saglabājās līmenī, kas salīdzināms ar līmeni pirms valsts parāda krīzes sākuma.

Kapitāla vērtspapīru cenas paaugstināta svārstīguma apstākļos palielinājās

VSAIP ietekmēja arī euro zonas kapitāla vērtspapīru tirgus. Sākumā kapitāla vērtspapīru cenas būtiski palielinājās, gan gaidot paziņojumu par VSAIP, gan pēc tās izziņošanas, jo obligāciju procentu likmju sarukums bija spēcīgs euro zonas akciju cenu kāpumu veicinošs faktors zemāku diskonta likmju dēļ, kā arī tāpēc, ka investori veica vērtspapīru portfeļu sastāva pārkārtošanu par labu riskantākiem aktīviem. Rezultātā EURO STOXX indeksa vērtība līdz pavasarim pieauga gandrīz par ceturto daļu (sk. 6. att.). Tomēr 2015. gada vidū svārstīgums palielinājās un akciju cenas samazinājās, atspoguļojot nenoteiktību saistībā ar notikumiem Grieķijā un Ķīnas kapitāla vērtspapīru cenu krasu kritumu, kas vienlaikus ar strauju naftas cenu sarukumu radīja bažas par pasaules tautsaimniecības perspektīvu. Neraugoties uz to, euro zonas kapitāla vērtspapīru tirgos cenas rudenī palielinājās (daļēji tāpēc, ka šīs bažas izraisīja gaidas, ka lielākās centrālās bankas, t.sk. ECB, veiks stimulējošus monetārās politikas pasākumus), gada beigās pieaugumam sasniedzot aptuveni 8%.

Nefinanšu sabiedrību ārējā finansējuma nominālās izmaksas arī sasniedza vēsturiski zemāko līmeni

Samazinot uz tirgus instrumentiem balstītā parāda un kapitāla vērtspapīru izmaksas, VSAIP izziņošana palīdzējusi arī nodrošināt to, ka nefinanšu sabiedrību (NFS) ārējā finansējuma kopējās nominālās izmaksas 2015. gada februārī sasniedza jaunu vēsturiski zemāko līmeni (sk. 7. att.). Gan VSAIP, gan ITRMO noteiktā banku finansēšanas nosacījumu atvieglošana īpaši palīdzēja vēl vairāk samazināt banku aizdevumu izmaksas NFS. Tā kā euro zonā finanšu starpniecības pakalpojumi vairāk balstās uz bankām, banku finansējuma izmaksu sarukumam bija svarīga loma ārējā finansējuma kopējo nominālo izmaksu samazināšanā. Tas kompensēja uz tirgus instrumentiem balstītā parāda izmaksu kāpumu 2. pusgadā un kapitāla vērtspapīru izmaksu augstākā punkta sasniegšanu saistībā ar akciju tirgus norisēm 2015. gada vidū. Būtiski ir tas, ka ārējā finansējuma izmaksu atšķirības dažādās euro zonas valstīs 2015. gadā turpināja samazināties, ECB veikto pastiprināto stimulējošo monetārās politikas pasākumu ietekmei palielinoties valstīs, kuras visvairāk skāra krīze.

Pieauga ārējā finansējuma plūsma

Zemās finansējuma izmaksas (gan nominālās, gan reālās izmaksas) vienlaikus ar labāku finansējuma pieejamību un tautsaimniecības nostiprināšanos noteica NFS izmantotā ārējā finansējuma apjoma būtisku pieaugumu 2015. gada pirmajos trijos ceturkšņos (sk. 8. att.). Kopējo kāpumu galvenokārt veicināja banku aizdevumi, nekotēto akciju emisijas un tirdzniecības kredīti, bet vērojamais nesadalītās peļņas spēcīgais pieaugums, visticamāk, nedaudz mazināja vērtspapīru emisiju apjomu. Būtiski, ka 2015. gadā NFS pirmo reizi pēdējo četru gadu laikā palielināja banku aizdevumu izmantošanas apjomu, un tas atspoguļoja gan kredītu piedāvājuma nostiprināšanos, gan turpmāku kredītu pieprasījuma uzlabošanos. Kredītu piedāvājuma palielināšanos noteica banku piemēroto finansējuma nosacījumu atvieglošana un tas, ka salīdzinājumā ar citiem aktīviem uzlabojās aizdevumu riska-ienesīguma profils.^[2] Savukārt kredītu pieprasījumu veicināja kreditēšanas izmaksu turpmāks sarukums, uzlabojoties tautsaimniecības perspektīvai. Papildus banku aizdevumiem no 2015. gada janvāra līdz aprīlim pēc VSAIP izziņošanas krasi pieauga parāda vērtspapīru un kotēto akciju emisiju apjoms, kas kļuva mērenāks 2. pusgadā, kad uz tirgus instrumentiem balstīts finansējums kļuva dārgāks.

Mājsaimniecību neto vērtība turpināja palielināties

Zemais procentu likmju līmenis un saistītais augstais aktīvu cenu līmenis, ko atspoguļoja arī mājokļu cenu dinamika, 2015. gadā palielināja euro zonas mājsaimniecību neto vērtību (sk. 9. att.).

Euro zonas mājsaimniecību finansējuma izmaksas saglabājās tuvu rekordzemam līmenim visās aizdevumu kategorijās, tomēr dažādās valstīs un dažādiem aizdevumu veidiem tās joprojām bija atšķirīgas. Mājsaimniecību veikto banku aizņēmumu pieauguma temps mēreni palielinājās.

Saimnieciskā darbība

Neraugoties uz ārējās vides pasliktināšanos, iekšzemes pieprasījuma uzlabošanās ļāva saglabāt stabilu euro zonas saimniecisko darbību. Rezultātā euro zonas pakāpeniskā atveseļošanās, kas sākās 2013. gada 2. ceturksnī, 2015. gadā turpinājās. Vidējais gada izaugsmes temps 2015. gadā bija 1.5% (sk. 10. att.) – augstākais kopš 2011. gada. Pakāpeniskā izaugsmes uzlabošanās galvenokārt atspoguļoja euro zonas valstīs visai plaši vērojamo spēcīgo privāto patēriņu (sk. arī 4. ielikumu). Arī neto tirdzniecībai bija neliela pozitīva ietekme uz izaugsmi, un to galvenokārt noteica eksporta tirgus daļu palielināšanās pēc būtiskā euro kursa krituma kopš 2014. gada vidus. Tomēr ieguldījumu apjoma kāpums joprojām bija neliels, un to kavēja samērā lēnais strukturālo reformu īstenošanas progress dažās valstīs un vairākās nozarēs nepieciešamās bilances korekcijas.

Neraugoties uz vājāku globālās izaugsmes perspektīvu, euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās 2015. gadā turpinājās

2015. gada vidējā izaugsmes tempa paātrināšanos veicināja ļoti stimulējošā ECB monetārās politikas nostāja. Tās transmisiju tautsaimniecībā noteica finansēšanas nosacījumu atvieglojumi, tirgus noskaņojuma uzlabošanās, ļoti zemas procentu likmes un euro kursa kritums. Papildu stimulu izaugsmei 2015. gadā nodrošināja naftas cenu sarukums un pakāpeniska situācijas uzlabošanās euro zonas darba tirgos.

Papildus patērētāju noskaņojuma atbalstam pēdējos gados īstenotie dažādie monetārās politikas pasākumi, t.sk. 2015. gada sākumā uzsāktā paplašinātā aktīvu iegādes programma, uzlaboja uzņēmumu konfidenci, jo uzlabojās finansēšanas nosacījumi, t.sk. mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas nosacījumi. Tas labvēlīgi ietekmēja ieguldījumus, kuru devums izaugsmē 2015. gadā vidēji bija lielāks nekā 2014. un 2013. gadā, atspoguļojot uzņēmumu peļņas kāpumu, mazāk ierobežotu pieprasījumu un jaudu noslodzes palielināšanos. Neraugoties uz ieguldījumu nostiprināšanos 2015. gada sākumā, tie joprojām bija aptuveni par 15% zemākā līmenī nekā pirms krīzes.

Euro zonas iekšzemes pieprasījums 2015. gadā uzlabojās un vidēji bija lielākais kopš 2007. gada. Mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs 2015. gadā bija kopumā stabils, tādējādi pozitīvi ietekmējot patēriņa dinamiku. Valdības patēriņš 2015. gadā labvēlīgi ietekmēja tautsaimniecības izaugsmi. Valsts un privātā sektora parāda līmenis, kas dažās valstīs saglabājās augsts, samazināja iekšzemes pieprasījumu. Turklāt strukturālo reformu īstenošanas lēnais progress joprojām kavēja izaugsmi.

Tautsaimniecības izaugsmes dinamiku 2015. gadā ierobežoja nelabvēlīga ārējā vide (sk. 1. nodaļas 1.1. sadaļu). Jauno tirgus ekonomikas valstu tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās negatīvi ietekmēja euro zonas eksporta kāpumu, tomēr kopš 2014. gada vidus novērotais būtiskais euro efektīvā kursa kritums veicināja eksportu un noteica euro zonas eksporta tirgus daļu palielināšanos. Samērā spēcīgo eksporta sniegumu noteica eksporta ģeogrāfiskās struktūras pārmaiņas, attīstītajām valstīm, piemēram, ASV, arvien vairāk izmantojot euro zonas eksportu. Arī euro zonas iekšējā tirdzniecība 2015. gadā turpināja uzlaboties, atspoguļojot euro zonas iekšzemes pieprasījuma pozitīvo dinamiku. 2015. gadā gan eksporta, gan importa pieauguma temps bija straujāks nekā iepriekšējos trijos gados. Kopumā neto tirdzniecība, šķiet, nedaudz pozitīvi ietekmējusi izaugsmi 2015. gadā.

2015. gadā nozarēs bija vērojama samērā plaša atveseļošanās (sk. 11. att.). Kopējā bruto pievienotā vērtība pēc trīs gadus ilga atveseļošanās perioda 2015. gada 3. ceturksnī gandrīz sasniedza pirmskrīzes augstāko līmeni. Pievienotās vērtības kāpums pakalpojumu nozarē joprojām bija straujāks par pievienotās vērtības pieaugumu rūpniecībā (neietverot būvniecību) un būvniecībā, un 2015. gada 3. ceturksnī tas bija aptuveni par 3% augstāks par pirmskrīzes rekordlīmeni. Pievienotā vērtība rūpniecībā (neietverot būvniecību) joprojām bija zemāka par tās pirmskrīzes līmeni, taču turpināja pakāpeniski atjaunoties. Turpretī pievienotā vērtība būvniecībā 2015. gadā nedaudz saruka un saglabājās daudz zemākā līmenī salīdzinājumā ar 2008. gadā novēroto pirmskrīzes augstāko līmeni.

Situācija darba tirgos turpināja pakāpeniski uzlaboties

Darba tirgi 2015. gadā turpināja atveseļoties (sk. 12. att.). Nodarbināto skaita pieaugums, kas sākās 2013. gada vidū, turpinājās 2015. gadā. Euro zonā nodarbināto skaits 2015. gada 3. ceturksnī bija par 1.1% lielāks nekā 2014. gada atbilstošajā ceturksnī, tomēr tas joprojām bija aptuveni par 2% zemāks par pirmskrīzes augstāko līmeni. Nodarbinātības pieaugums 2015. gadā galvenokārt atspoguļoja Spānijā un Vācijā novērotos uzlabojumus, turklāt pozitīvas pazīmes liecina, ka kāpumu veicinājušas arī dažas iepriekš mazāk aizsargātas valstis.

Nozaru dalījumā nodarbinātība palielinājās galvenokārt pakalpojumu nozarē, savukārt nodarbināto skaits rūpniecībā (neietverot būvniecību) pieauga tikai mēreni, bet nodarbinātības līmenis būvniecībā samazinājās. Kopējais nostrādāto stundu skaits 2015. gadā pieauga nedaudz mazāk nekā nodarbināto skaits. Viena nodarbinātā gada produktivitātes kāpums joprojām bija zems, un tā vidējais ceturkšņa rādītājs 2015. gada pirmajos trijos ceturkšņos bija aptuveni 0.5% (2014. gadā – 0.3%).

Bezdarba līmenis 2015. gadā turpināja sarukt un 2015. gada 4. ceturksnī bija 10.5% (zemākais līmenis kopš 2012. gada sākuma). Kopš 2013. gada 1. pusgada novērotā bezdarba samazināšanās kopumā notika visās dzimuma un vecuma grupās. Kopumā 2015. gadā bezdarba līmenis bija vidēji 10.9% (2014. un 2013. gadā – attiecīgi 11.6% un 12%).

Lai gan euro zonas bezdarba līmenis kopš 2013. gada vidus būtiski sarucis, plašāki darba tirgus atslābuma rādītāji, kuros ietverti iedzīvotāji, kas piespiedu kārtā strādā nepilnu darba laiku vai pametuši darba tirgu, joprojām ir paaugstināti. Pašlaik vairāk nekā septiņiem miljoniem cilvēku piespiedu kārtā strādājot nepilnu darba laiku, jo trūkst pilnas slodzes darba, un tādu darba ņēmēju skaitam, kuri zaudējuši cerības atrast darbu (kuri vairs nemeklē darbu un pametuši darba tirgu), sasniedzot aptuveni septiņus miljonus, euro zonas darba tirgū joprojām vērojams būtisks atslābums.

Cenu un izmaksu dinamika

Euro zonas kopējā inflācija, ko nosaka pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI), 2015. gadā ilgstoši zemu izejvielu cenu ietekmē bija ļoti zema vai pat negatīva. SPCI inflācija, neietverot enerģiju un pārtiku, 1. pusgadā sākotnēji pieauga no vēsturiski zemākā līmeņa, bet 2. pusgadā saglabājās kopumā stabila (aptuveni 0.9%).

Kopējā inflācija 2015. gadā turpināja samazināties

Euro zonas kopējā SPCI inflācija 2015. gadā vidēji bija 0.0% (2014. gadā – 0.4% un 2013. gadā – 1.4%). SPCI inflācijas dinamiku galvenokārt noteica enerģijas cenu norises (sk. 13. att.). Kopējā inflācija divas reizes bija ar mīnusa zīmi – pirmo reizi 2015. gada sākumā un pēc tam atkal rudenī. Tuvojoties gada nogalei, kopējā inflācija atkal kļuva nedaudz pozitīva.

Pamatinflācija, ko nosaka pēc SPCI (neietverot enerģiju un pārtiku), pieauga no 2015. gada sākumā sasniegtā vēsturiski zemākā līmeņa (0.6%; sk. 5. ielikumu). Inflācija 2. pusgadā kopumā saglabājās stabila (aptuveni 0.9%), bet gada vidējā inflācija bija 0.8% (sk. 14. att.). SPCI pamatinflāciju visu gadu lejupvērsti ietekmēja ārējie faktori, t.sk. līdz 2014. gada maijam vērotā euro kursa kāpuma novēlotā ietekme, un naftas un citu izejvielu cenu krituma netiešā ietekme. Vērtējot iekšzemes faktorus, pamatinflācijas zemo līmeni noteica arī neliels darba samaksas kāpums un vājā uzņēmumu cenu noteikšanas spēja spēcīgas konkurences vidē.

Aplūkojot SPCI galvenos komponentus sīkāk, enerģijas komponents visu 2015. gadu pastāvīgi radīja lejupvērstu spiedienu uz kopējo SPCI. Enerģijas inflācija bija negatīva visos 2015. gada mēnešos galvenokārt saistībā ar naftas cenu norisēm euro izteiksmē.

Pārtikas cenu inflācija kopš 2015. gada sākuma palielinājusies galvenokārt neapstrādātās pārtikas cenu inflācijas dēļ. Neapstrādātās pārtikas cenu inflācijas krasais kāpums rudenī atspoguļoja vasarā novēroto neparasti karsto laikapstākļu ietekmi uz augļu un dārzeņu cenām. Apstrādātās pārtikas cenu inflācija gada laikā kopumā bija samērā stabila.

Neenerģijas rūpniecības preču cenu gada pārmaiņu temps pieauga no 2014. gadā un 2015. gada sākumā novērotā ļoti zemā līmeņa. Šo augšupvērsto dinamiku galvenokārt noteica ilglietojuma preču cenas un (mazāk) preču ar ierobežotu lietošanas laiku cenas, bet īslaicīgi lietojamo preču cenu inflācija kopumā bija stabila. Augšupvērstā tendence galvenokārt atspoguļoja kopš 2014. gada maija vērojamo euro kursa krituma ietekmi. Aplūkojot vēsturiski ilgāku periodu, neenerģijas rūpniecības preču cenu inflāciju joprojām mazināja krasais augsto tehnoloģiju preču cenu kritums, kas saistīts ar spēcīgu mazumtirgotāju konkurenci gan valsts, gan starptautiskajā līmenī.

Importa cenas bija galvenais ar naftas piegādes cenām saistītā augšupvērstā spiediena avots, atspoguļojot euro kursa kritumu. Nepārtikas patēriņa preču importa cenu gada kāpuma temps visu gadu vēl arvien bija spēcīgs. Vērtējot iekšzemes faktorus, ar naftas piegādi saistītais spiediens uz neenerģijas rūpniecības preču patēriņa cenām joprojām bija ierobežots, īpaši par to liecināja nepārtikas patēriņa preču nozares ražotāju cenu inflācija, kas visu gadu svārstījās tikai nedaudz virs nulles. Starppatēriņa preču nozarēs ražotāju cenas, kā arī jēlnaftas un citu izejvielu cenas euro liecina par mērenu spiedienu arī cenu noteikšanas sākuma posmos galvenokārt enerģijas un neenerģijas izejvielu zemo cenu dēļ (sk. 15. att.).

Pakalpojumu cenu inflācija 2015. gadā saglabājās kopumā stabila (1.0–1.3%), joprojām atspoguļojot būtisku atslābumu euro zonas preču un darba tirgū. SPCI pakalpojumu komponenta sastāvdaļas parasti tiek radītas iekšzemē, un tas nozīmē, ka pakalpojumu cenas ir ciešāk saistītas ar iekšzemes pieprasījuma un darbaspēka izmaksu dinamiku.

Iekšzemes izmaksu spiediens joprojām bija vājš

Darbaspēka izmaksu noteiktais iekšzemes izmaksu spiediens 2015. gada pirmajos trijos ceturkšņos joprojām bija vājš (sk. 16. att.). Darbaspēka izmaksu spiedienu un cenu noteikšanas spēju turpināja ierobežot būtiskais tautsaimniecības un darba tirgus atslābums euro zonā. Turklāt pēdējos gados darba un preču tirgus strukturālo reformu rezultātā dažās euro zonas valstīs palielinājās lejupvērstā darba samaksas un cenu elastība. Darba samaksas spiedienu ierobežoja arī tas, ka zemākas inflācijas gadījumā darba samaksas reālā pirktspēja ir augstāka.

Euro zonā atlīdzības vienam nodarbinātajam gada kāpums 2015. gada 3. ceturksnī bija 1.1%, un 2015. gada pirmo triju ceturkšņu vidējais pieaugums (1.2%) liecina par zemāku palielinājumu nekā 2014. gadā. Vienības darbaspēka izmaksu gada kāpuma temps joprojām bija lēns (būtiski zemāks par 1%). Tas galvenokārt norādīja uz atlīdzības vienam nodarbinātajam pieauguma sarukumu, bet produktivitātes kāpums 2015. gada 1. pusgadā pirms neliela samazinājuma sākotnēji palielinājās.

Peļņas norišu noteiktais iekšzemes izmaksu spiediens 2015. gadā pastiprinājās. Peļņas gada pieaugums (darbības bruto ieņēmumu izteiksmē) 2015. gada pirmajos trijos ceturkšņos joprojām palielinājās, atspoguļojot tautsaimniecības atveseļošanos, mērenas darba samaksas izmaksas un tirdzniecības nosacījumu uzlabošanos saistībā ar vāju importa cenu dinamiku. Tādējādi peļņa par produkcijas vienību 2015. gadā bija galvenais IKP deflatora gada pārmaiņu tempa kāpuma virzītājspēks.

Ilgtermiņa inflācijas gaidas uzlabojās

Ilgtermiņa inflācijas gaidas, kuru pamatā ir apsekojumi un tirgus situācija, pēc vēsturiski zemākā līmeņa sasniegšanas 2015. gada sākumā uzlabojās. Saskaņā ar 2015. gada 4. ceturkšņa Survey of Professional Forecasters prognozēm inflācijas gaidas pēc 5 gadiem nākotnē bija 1.9%, un 2015. gada oktobra Consensus Economics apsekojumā ietvertās ilgāka termiņa inflācijas gaidas arī bija 1.9%. Visu gadu uz tirgus instrumentiem balstītās ilgtermiņa inflācijas gaidas joprojām bija zemākas nekā uz apsekojumiem balstītās gaidas – šo atšķirību, iespējams, noteica inflācijas riska prēmija.

Naudas un kredītu atlikuma dinamika

ECB apstiprināja papildu nestandarta monetārās politikas pasākumus mērena inflācijas līmeņa un zemu monetārās politikas procentu likmju apstākļos. Trīs nozīmīgas norises 2015. gadā bija šādas: monetāro rādītāju pieaugums joprojām bija spēcīgs, kredītu atlikuma kāpums pakāpeniski atjaunojās, bet vēl arvien bija neliels, un aizdevumu procentu likmes būtiski saruka.

Monetāro rādītāju pieaugums joprojām bija spēcīgs

Plašās naudas pieaugums 2015. gadā vispirms palielinājās un kopš aprīļa joprojām bija spēcīgs (sk. 17. att.). M3 gada kāpums 2015. gada decembrī bija 4.7% (2014. gada beigās – 3.8%). Euro zonā monetārās norises būtiski veicināja divi faktori: 1) šaurās naudas rādītāja M1 straujais pieaugums, īpaši noguldījumu uz nakti atlikuma kāpums, ko pozitīvi ietekmēja vislikvīdāko instrumentu turēšanas zemās izvēles izmaksas; un 2) ECB nestandarta pasākumi, konkrēti 2014. gada jūnijā izziņotās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (ITRMO) un 2015. gada janvārī izziņotā paplašinātā aktīvu iegādes programma (AIP).

Vērtējot M3 galvenās sastāvdaļas, ļoti zemās galvenās ECB procentu likmes un naudas tirgus procentu likmes veicināja spēcīgu šaurās naudas (t.i., M1) gada kāpumu, kas 2015. gada decembrī bija 10.7% (2014. gada decembrī – 8.1%). M1 pozitīvi ietekmēja gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību (NFS) veikto noguldījumu uz nakti atlikuma straujais pieaugums. Zemā atlīdzība par mazāk likvīdiem monetārajiem aktīviem veicināja turpmāku īstermiņa noguldījumu, izņemot noguldījumus uz nakti (t.i., M2 – M1), atlikuma mazināšanos, kas joprojām kavēja M3 palielinājumu. Tirgojamo finanšu instrumentu (t.i., M3 – M2), kuru īpatsvars M3 ir neliels, kāpums kļuva pozitīvs. Šī norise īpaši atspoguļoja naudas tirgus fondu akciju un daļu turējumu pieauguma atjaunošanos, jo to relatīvā ienesīguma likme (salīdzinājumā ar 1 mēneša EURIBOR) bija pozitīva.

Naudas piedāvājuma kāpināšanu noteica iekšzemes avoti

M3 neietilpstošo bilances posteņu (sk. 18. att.) novērtējums parāda, ka 2015. gadā naudas piedāvājuma kāpināšanā dominēja iekšzemes avoti. Zemu procentu likmju apstākļos M3 dinamiku noteica līdzekļu pārvirzīšana no ilgāka termiņa finanšu saistībām un MFI kredītu ieguldījuma pieaugums. Naudas līdzekļu turētāju sektora rīcībā esošo MFI ilgāka termiņa finanšu saistību (neietverot kapitālu un rezerves) gada pārmaiņu temps gada laikā turpināja sarukt un decembrī bija –6.7% (2014. gada beigās – –5.3%). Minētā norise atspoguļoja samērā lēzenu ienesīguma līkni, MFI īstenoto ilgāka termiņa parāda vērtspapīru aizstāšanu ar līdzekļiem, kas gūti no ITRMO, un Eurosistēmas veikto nodrošināto obligāciju iegādi trešās "Nodrošināto obligāciju iegādes programmas" ietvaros. Naudas piedāvājums pieauga tiktāl, cik šo obligāciju pārdevēji bija rezidentu ne-MFI.

Eurosistēmas veiktā valdības obligāciju iegāde "Valsts sektora aktīvu iegādes programmas" kontekstā bija svarīgs naudas piedāvājuma kāpināšanas avots (sk. 18. att.; īpaši posteni "Eurosistēmas turējumā esošie parāda vērtspapīri"). Iekšzemes neietilpstošo bilances posteņu (neietverot valdībai izsniegto kredītu) ietvaros kredīts privātajam sektoram, kas bija galvenais monetāro rādītāju pieaugumu ierobežojošais faktors iepriekšējos gados, 2015. gadā pakāpeniski palielinājās. Neraugoties uz lielu tekošā konta pozitīvo saldo, euro zonas MFI tīro ārējo aktīvu pozīcija (spoguļattēls euro zonas ne-MFI neto ārējo saistību pozīcijai, kur norēķins veikts bankās) 2015. gadā samazinājās. Minētā pozīcija iepriekšējos gados bija galvenais naudas piedāvājuma kāpināšanas avots. Šī norise galvenokārt atspoguļoja portfeļieguldījumu neto aizplūdi no euro zonas AIP kontekstā, kas arī labvēlīgi ietekmēja portfeļu sastāva maiņu par labu ārpus euro zonas esošo valstu ieguldījumu instrumentiem.

Kredītu atlikuma pieaugums pakāpeniski atjaunojās, bet joprojām bija neliels

Pakāpeniskā kredītu atlikuma pieauguma atsākšanās atspoguļoja aizdevumu privātajam sektoram norises (sk. 17. att.). Euro zonas rezidentiem izsniegto MFI kredītu atlikuma gada kāpuma temps 2015. gadā palielinājās un decembrī bija 2.3% (2014. gada decembrī – –0.2%). Kreditēšanas dinamikas uzlabojums bija nozīmīgs gan mājsaimniecībām, gan NFS. Lai gan mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada kāpuma temps turpināja pieaugt, aizdevumu NFS gada pieauguma temps kļuva pozitīvs tikai 2015. gada vidū. Kreditēšanas dinamikas uzlabojumu veicināja būtisks banku aizdevumu procentu likmju sarukums, un to noteica turpmāka banku finansējuma izmaksu mazināšanās saistībā ar ECB nestandarta monetārās politikas pasākumiem.

Turklāt, kā norādīts euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumā, kredītu atlikuma pieauguma atjaunošanos veicināja gan kredītu standartu, gan pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas. Minētajā apsekojumā konstatēts, ka aizdevumu pieprasījuma kāpumu būtiski veicinājis zemais vispārējais procentu likmju līmenis, lielākas finansējuma vajadzības ieguldījumiem pamatlīdzekļos un mājokļu tirgus perspektīvas. Šādā kontekstā AIP veicināja neto izteiksmē mazāk stingru kredītu standartu un īpaši kredītu noteikumu un nosacījumu piemērošanu. Bankas arī sniedza pārskatu par to, ka AIP un ITRMO nodrošinātā papildu likviditāte tika izmantota kredītu nodrošinājumam, kā arī finansējuma no citiem avotiem aizstāšanai. Neraugoties uz minētajiem uzlabojumiem, kreditēšanas dinamika joprojām ir vāja un turpina atspoguļot ierobežotas ekonomiskās aktivitātes apstākļus un banku bilanču konsolidāciju. Turklāt atsevišķās euro zonas valstīs aizdevumu piedāvājumu vēl arvien kavē stingri kredītu nosacījumi.

Mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmes būtiski saruka

Stimulējošā ECB monetārās politikas nostāja, bilances stāvokļa nostiprināšanās un finanšu tirgus sadrumstalotības mazināšanās kopumā veicinājusi banku kopējo finansējuma izmaksu sarukumu, tām stabilizējoties tuvu vēsturiski zemākajam līmenim. Finansējuma izmaksu samazinājumu bankas kopš 2014. gada jūnija ietvērušas zemākās aizdevumu procentu likmēs (sk. 19. att.), tām 2015. gada 2. pusgadā sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni. NFS izsniegto banku aizdevumu kopējās procentu likmes no 2014. gada jūnija sākuma līdz 2015. gada decembrim samazinājās aptuveni par 87 bāzes punktiem un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu – aptuveni par 69 bāzes punktiem. Turklāt turpināja sarukt dažādu valstu NFS un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmju dispersija.

Fiskālā politika un strukturālās reformas

Euro zonas fiskālais deficīts 2015. gadā turpināja samazināties galvenokārt labvēlīgu ciklisko norišu un zemāku procentu izmaksu apstākļos, savukārt euro zonas fiskālā nostāja bija kopumā neitrāla. Valdības parāda attiecība pret IKP pirmo reizi astoņu gadu laikā saruka, bet parāda līmenis joprojām ir augsts. Lai nodrošinātu ilgtspējīgas valsts finanses, jāturpina īstenot fiskālos centienus. Tomēr, lai veicinātu tautsaimniecības atveseļošanos, konsolidācijai jābūt izaugsmi veicinošai. Izaugsmi sekmētu arī straujāka strukturālo reformu īstenošana, kas, neraugoties uz centieniem Eiropas līmenī, 2015. gadā joprojām notika lēni. Lai atbalstītu atveseļošanās procesu, paātrinātu konverģenci ar valstīm ar vislabāko novērtējumu un kāpinātu izaugsmes potenciālu, nepieciešams veicināt straujāku uzņēmējdarbības un reglamentējošās vides un preču un darba tirgus reformu īstenošanu.

Fiskālais deficīts 2015. gadā turpināja samazināties

Euro zonas fiskālais deficīts 2015. gadā turpināja samazināties, lai gan lēnāk nekā iepriekšējā gadā (sk. 20. att.). Eurosistēmas speciālistu 2015. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka euro zonas valstu valdības fiskālais deficīts 2015. gadā saruks līdz 2.0% no IKP (2014. gadā – 2.6% no IKP). Tas kopumā atbilst Eiropas Komisijas 2016. gada ziemas ekonomiskajai prognozei. Deficīta samazinājumu 2015. gadā galvenokārt noteica labvēlīgas cikliskās norises un zemākas procentu izmaksas. Euro zonā 2015. gadā neparedzētie ieņēmumi, kas gūti no zemākiem procentu maksājumu izdevumiem, nekā budžetā paredzēts, bija aptuveni 0.2% no IKP. Daudzas valstis izmantoja daļu šo uzkrājumu, lai palielinātu sākotnējos izdevumus, nevis lai samazinātu parādu, kā to ieteica ECOFIN 2015. gada konkrētai valstij adresētajos ieteikumos (KVAI). Dažās valstīs budžeta situācijas uzlabošanos veicināja arī 2015. gadā īstenotie vienreizējie pasākumi, kas saistīti arī ar 2014. gadā sniegto atbalstu finanšu sektoram.

Prognozēts, ka sākotnējā strukturālā bilance 2015. gadā nedaudz pasliktinājusies. Konsolidācijas pasākumus (galvenokārt netiešo nodokļu kraso kāpumu) kompensēja vairākās valstīs apstiprinātās fiskālo stimulu pasākumu paketes ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Kopumā šo norišu rezultātā euro zonā 2015. gadā bija pamatā neitrāla fiskālā nostāja, ko nosaka pēc pārmaiņām cikliski koriģētajā sākotnējā bilancē (neietverot valdības palīdzību finanšu sektoram; sk. 20. att.).

Bēgļu pieplūduma izraisītā tūlītējā ietekme uz budžetu dažādās valstīs būtiski atšķīrās atkarībā no attiecīgā pieplūduma apjoma – no tā, vai bēgļi tikai šķērsoja šo valsti, vai tā bija viņu galamērķis, un no atšķirīgām sociālajām garantijām, kā arī tiesiskajām normām, kas garantē piekļuvi darba tirgum. Valstīs, kuras 2015. gadā visvairāk skāra bēgļu plūsmas, ar bēgļiem saistītās fiskālās izmaksas bija aptuveni 0.2% no IKP.^[10]

Valdību bilances turpināja tuvināties

Salīdzinājumā ar krīzes kulmināciju fiskālās pozīcijas uzlabojušās visās euro zonas valstīs, un to lielākoties noteica būtiskas 2010.–2013. gadā veiktas strukturālās korekcijas. Euro zonas valstīs valdību bilances turpināja tuvināties, un vairākumā valstu pašlaik reģistrēts budžeta deficīts, kas zemāks par atsauces vērtību 3% no IKP. Par fiskālās konsolidācijas progresu liecināja to valstu skaita palielināšanās, kurām atcelta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (PDP). PDP 2015. gadā atcēla Maltai. Turklāt gaidāms, ka Īrija un Slovēnija līdz noteiktajam PDP termiņam (2015. gadā) būs savlaicīgi nodrošinājušas pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, un Kipra varētu panākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanu vienu gadu pirms termiņa (2016. gadā). Portugālē deficīta mērķis (3% no IKP) 2015. gadā sakarā ar finanšu sektora atbalstu, iespējams, pārsniegts. Gaidāms, ka 2016. gadā tikai Francija, Spānija un Grieķija joprojām būs pakļautas PDP.

Valdības parāda attiecība pret IKP sāka mazināties

Euro zonas valdības parāds (% no IKP), kas 2014. gadā bija sasniedzis rekordaugstu līmeni, pirmo reizi kopš finanšu krīzes sākuma saruka. Saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu 2015. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm 2015. gadā tas bija 91% no IKP (2014. gadā – 92% no IKP), un šo samazinājumu noteica labvēlīgas procentu likmes un izaugsmes tempa starpības pārmaiņas un neliels sākotnējais pārpalikums (sk. 21. att.). Turklāt uzlabojumu veicināja negatīva deficīta-parāda korekcija, kas atspoguļoja arī privatizācijas ieņēmumus. Dažās valstīs parāda rādītājs tomēr turpināja pieaugt.

Tomēr vairākās euro zonas valstīs valdības parāda līmenis joprojām ir augsts. Parāda atmaksājamību apdraudošo risku ierobežošana ir īpaši svarīga, ņemot vērā sabiedrības novecošanas un augošu veselības un ilgtermiņa aprūpes izmaksu radītās nopietnās ilgtermiņa problēmas. Eiropas Komisijas "2015. gada ziņojumā par iedzīvotāju novecošanu" faktiski prognozēts, ka kopējās ar iedzīvotāju novecošanu saistītās izmaksas 2060. gadā pieaugs līdz 28.3% no IKP (2013. gadā – 26.8% no IKP). Kāpumu galvenokārt nosaka demogrāfiskie faktori, un paredzams, ka vecuma demogrāfiskās slodzes koeficients, t.i., 65 gadu vecumu sasniegušo un pārsniegušo cilvēku un darbspējas vecuma cilvēku (vecumā no 15 līdz 64 gadiem) skaita attiecība, gandrīz divkāršosies (2060. gadā – vairāk nekā 50%). Aplūkojot perspektīvā ar iedzīvotāju novecošanu saistītās izmaksas, jānorāda, ka aplēses pakļautas būtiskiem negatīviem riskiem, jo tās daļēji balstītas uz ļoti labvēlīgiem ar tautsaimniecību un demogrāfiju saistītiem pamatā esošiem pieņēmumiem.^[11] Eiropas Komisijas 2015. gada ziņojumā par fiskālo ilgtspēju apstiprināts, ka vairākās euro zonas valstīs, pieņemot, ka monetārajā politikā nenotiek turpmākas pārmaiņas, vidējā termiņā un ilgtermiņā pastāv būtiski fiskālās ilgtspējas riski. Turklāt analīzē uzsvērts pilnīgas Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) prasību izpildes nozīmīgums, lai stabilizētu vai pat mazinātu to valstu, kuru parāda līmenis pašlaik ir augsts, parāda rādītājus.

Vairākās valstīs nepieciešami spēcīgāki fiskālie centieni

Daudzu valstu valdības 2015. gadā saskārās ar savas fiskālās nostājas rūpīgas kalibrēšanas problēmu, lai rastu līdzsvaru starp augstā parāda līmeņa samazināšanu un to, ka netiek vājināta tautsaimniecības atveseļošanās, vienlaikus nodrošinot pilnīgu SIP prasību izpildi. Vairākās euro zonas valstīs attiecībā uz SIP prasībām 2015. gadā un turpmāk konstatētas lielas konsolidācijas atšķirības, tāpēc jāīsteno papildu fiskālie centieni. Eiropas Komisija 2015. gada 17. novembrī publicēja 2016. gada budžeta plānu projektu novērtējumu saskaņā ar SIP prasībām.^[12] Komisija konstatēja, ka no 16 budžeta plāniem tikai pieci budžeta plāni (t.i., Vācijas, Igaunijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Slovākijas) pilnībā atbilda SIP prasībām. Septiņu valstu (Beļģijas, Īrijas, Francijas, Latvijas, Maltas, Slovēnijas un Somijas) budžeta plānu projektus uzskatīja par kopumā atbilstīgiem, jo to deficīta pamatmērķi, šķiet, tiks sasniegti, savukārt gaidītie šo valstu strukturālie centieni neatbilda prasībām, un attiecībā uz četrām valstīm (Spāniju, Itāliju, Lietuvu un Austriju) pastāvēja risks, ka to budžeta plānu projekti nebūs atbilstīgi SIP prasībām.

Eurogrupa 23. novembrī mudināja tās valstis, kurās pastāvēja neatbilstības risks, veikt nepieciešamos papildu pasākumus, lai novērstu Komisijas konstatētos riskus.

Ir svarīgi, lai fiskālā konsolidācija būtu izaugsmi veicinoša. Vērtējot izdevumus, izdevumu analīze ir cerīgs līdzeklis to apņemšanos konstatēšanai, kuras nebūt katrā ziņā neveicina labklājības pieaugumu. Vērtējot ieņēmumus, vairākās valstīs svarīga reformu joma ir nodokļu sistēmas uzlabošana nolūkā veicināt izaugsmi un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas mazināšana. Darbaspēka nodokļu likmju atšķirību mazināšanai var būt īpaši pozitīva ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību.

Strukturālo reformu īstenošana 2015. gadā joprojām notika lēni

Lai gan euro zonas valstīs tautsaimniecības atveseļošanās notika atšķirīgā tempā, 2015. gadā centieni atbalstīt piedāvājuma pusi un palielināt tautsaimniecības pretestības spēju bija kopumā ierobežoti. Strukturālo reformu īstenošanas temps (tāpat kā 2014. gadā) joprojām bija lēns. Tas notika, neraugoties uz 2015. gada Eiropas semestrī ieviestajām pārmaiņām, kuru mērķis ir palielināt atbildību par reformām un veicināt reformu īstenošanas centienus. Politikas jomās centieni tika vērsti uz regulējuma nosacījumu stiprināšanu (īpaši uzlabojot maksātnespējas regulējumus), padarot aktīvo darba tirgus politiku efektīvāku un mazinot darbaspēka nodokļu likmju atšķirības. Aizsargātajā pakalpojumu nozarē mazāk pūļu veltīts aizsardzības mazināšanai un konkurences pieaugumam, valsts pārvaldes uzlabošanai un darba samaksas elastības palielināšanai.

1. tabulā parādīts 2015. gada KVAI īstenošanā sasniegtais progress. Tajā parādīts, ka daudzu rekomendāciju īstenošanā panākts tikai ierobežots progress. Dažās euro zonas valstīs to īstenošana bijusi īpaši vāja. Vācijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Austrijā un Slovākijā ierobežots progress panākts vairākumā jomu. Eiropas Komisija 2015. gadā konstatēja, ka no tām euro zonas valstīm, kurās ir pārmērīga nelīdzsvarotība, Itālijā rekomendācijas tiek īstenotas mazliet ātrāk nekā Portugālē un Francijā.

Stingrāka strukturālās reformas īstenošana nepieciešama, lai veicinātu IKP pieaugumu

Lēnas reformu īstenošanas apstākļos dažas euro zonas valstis vēl arvien būtiski atpaliek no valstīm ar vislabāko novērtējumu tādu struktūru ziņā, kuras palielina pretestības spējas un ietekmē ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu. Tā tas ir attiecībā uz uzņēmējdarbības un reglamentējošo vidi, kā arī preču un darba tirgu. Šīs nobīdes norāda uz iespējām, ko varētu izmantot, īstenojot strukturālās reformas. Ņemot vērā, ka daudzas valstis vēl pilnībā nav ieviesušas labāko praksi, strukturālo reformu guvumi varētu būt lieli. Piemēram, Pasaules Bankas publikācijā Doing Business tikai viena euro zonas valsts minēta starp 10 reformu īstenošanas ziņā vislabāk novērtētajām valstīm. Reformu īstenošanas palēnināšanās 2014. un 2015. gadā norāda uz nepieciešamību straujāk ieviest reformas, lai nodrošinātu ciklisko atveseļošanos un veicinātu izaugsmes potenciālu. Šo virzību varētu nodrošināt spēcīgāka strukturālo reformu pārvaldība un stingrāka euro zonas valstu apņemšanās izmantot zemu procentu likmju vides priekšrocības, lai savās valstīs īstenotu reālas strukturālas pārmaiņas.

Zems produktivitātes pieaugums, augsts bezdarba līmenis un dažās valstīs liela krājumu nelīdzsvarotība, t.sk. augsts parāda līmenis un negatīvi neto ārējo rezervju aktīvi, rada risku ilgtspējīgam tautsaimniecības atveseļošanās procesam un rada nepieciešamību veikt monetārās politikas pasākumus (sk., piemēram, 22. att.). Dažādu starptautisko institūciju (piemēram, Eiropas Komisijas, SVF un OECD) sniegtās pieejamās aplēses liecina, ka vairākumā euro zonas valstu kopējās faktoru produktivitātes kāpums turpmāko 3–5 gadu laikā joprojām būs zemāks par 1%. Ja strukturālās reformas ir uzticamas, rūpīgi izvēlētas un labi izstrādātas, to pozitīvā ietekme būs jūtama ātri (piemēram, kā uzticēšanās pieaugums) un tādējādi tiks veicināta atveseļošanās.^[13] Daudzās valstīs nepieciešams veikt reformas preču un darba tirgū, kā arī uzņēmējdarbības un reglamentējošajā vidē.

Iepriekšējā pieredze rāda, ka politikas jomās reformu īstenošanas problēmas atšķiras. Tas var būt viens no iemesliem, kāpēc preču tirgus reformu īstenošana atpaliek no citu jomu, t.sk. darba tirgus, reformām. Tomēr euro zonā būtisku ieguldījumu korekcijas spēju uzlabošanā var dot preču tirgus reformas, kas veicina ienākšanu aizsargāto nozaru tirgū. Lai palielinātu konkurenci regulētās profesijās mazumtirdzniecībā un komunikāciju nozarēs, jāīsteno tālejošas reformas, jo efektīva resursu sadalījuma veicināšanai un ieguldījumu veikšanai, kas joprojām ir ļoti zemā līmenī, nepieciešami atvērti un konkurētspējīgi tirgi. Lielākus ieguldījumus un efektīvāku resursu sadalījumu varētu stimulēt arī birokrātisko barjeru samazināšana uzņēmējdarbības vidē, tiesu sistēmas efektivitātes palielināšana, reglamentējošās vides uzlabošana un maksātnespējas regulējumu un noregulējuma instrumentu uzlabošana. Turklāt visā euro zonā pastāv nozīmīgas atšķirības darba tirgus funkcionēšanā. Lai uzlabotu darbaspēka piedāvājumu un sekmētu pāreju no bezdarba vai bezdarbības uz nodarbinātību, jāturpina ieviest attiecīgās politikas, un grozījumiem darbaspēka tiesību aktos jānodrošina labāks elastīguma un drošības līdzsvars.^[14]

Pēc piecu priekšsēdētāju ziņojuma publicēšanas veikti pasākumi reformu īstenošanas atbalstam un atbildības par reformām palielināšanai. Komisija īpaši sniegusi ieteikumu Padomes rekomendācijai par nacionālās konkurētspējas padomes izveidi visās euro zonas valstīs. Šādas padomes var veicināt labāku izpratni par faktoriem, kas katrā valstī un euro zonā nosaka konkurētspēju. Tomēr to loma un ietekme uz reformu īstenošanas veicināšanu būs atkarīga no to pilnīgas neatkarības un to pilnvarām.^[15]

Monetārā politika sarežģītā laikā

Problemātiskas inflācijas prognozes noteica turpmāko apņēmīgo ECB rīcību

2015. gada janvāra sākumā Padome rūpīgi izvērtēja cenu dinamikas perspektīvu un monetāros stimulus, kas panākti, īstenojot 2014. gada vidū uzsāktos pasākumus. Inflācijas dinamika joprojām bijusi vājāka, nekā gaidīts, jo saglabājās liels tautsaimniecības atslābums un naudas un kredītu atlikuma dinamika joprojām bija ierobežota. Par to liecināja uz tirgus instrumentiem balstīto inflācijas gaidu rādītāju samazināšanās dažādos periodos un tas, ka vairākums faktiskās un gaidāmās inflācijas rādītāju atradās vēsturiski zemākajā līmenī vai tuvu tam. Tādējādi Padome saskārās ar pārāk ilga zemas un, iespējams, negatīvas inflācijas perioda paaugstinātiem riskiem. Īstenotie monetārās politikas pasākumi (īpaši ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (ITRMO), "Ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programma" (ABSIP) un trešā "Nodrošināto obligāciju iegādes programma" (NOIP3) kopā ar iepriekš ieviestajām perspektīvas norādēm) jau radīja apmierinošu ietekmi, un privātā sektora aizņemšanās izmaksas vasaras mēnešos bija sākušas nepārprotami kristies. Tomēr, ņemot vērā, no vienas puses, īstenojušās un gaidāmās inflāciju starpības palielināšanos un, no otras puses, inflācijas līmeni, ko Padome uzskatīja par atbilstošu vidējā termiņa mērķim, šo pasākumu kvantitatīvā ietekme uz Eurosistēmas bilanci un tādējādi uz monetārās politikas nostāju bija nepietiekama, lai vidējā termiņā nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas tuvāks 2%. Šādos apstākļos bija nepieciešama iedarbīga monetārā politika.

Galvenajām procentu likmēm sasniedzot vai gandrīz sasniedzot zemāko efektīvo robežu, Padome 22. janvārī nolēma paplašināt 2014. gada oktobrī uzsākto aktīvu iegādes programmu, ietverot tajā euro zonas valdību un aģentūru, kā arī Eiropas institūciju emitētus euro denominētus investīciju kategorijas vērtspapīrus. Šīs paplašinātās aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros veiktās valsts un privātā sektora vērtspapīru iegādes kopējam mēneša apjomam vajadzēja būt 60 mljrd. euro. Eurosistēma 2015. gada martā uzsāka valsts sektora aktīvu iegādes otrreizējā tirgū un plānoja tās veikt līdz 2016. gada septembra beigām un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim vidējā termiņā sasniegt inflācijas līmeni, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Turklāt tika nolemts mainīt cenu noteikšanu atlikušajām sešām ITRMO un likvidēt 10 bāzes punktu starpību ar galveno refinansēšanas operāciju (GRO) procentu likmi, kas tika piemērota pirmajās divās ITRMO.

Kopā ar noguldījumu iespējas negatīvo procentu likmi AIP un ITRMO devušas taustāmus rezultātus, īpaši uzlabojot finansēšanas nosacījumus, ar kādiem saskaras uzņēmumi, t.sk. mazie un vidējie uzņēmumi, un mājsaimniecības (sk. 1. nodaļas 1.2. sadaļu). Padarot kredītus pieejamākus tautsaimniecībai, tās veicinājušas kredītu pieprasījumu. Samazinot riskam pielāgotu peļņu, ko bankas var gūt no vērtspapīriem, AIP un ITRMO mudinājušas bankas dažādot aizdevumu riskus, tā veicinot kredītu piedāvājumu. Tādējādi izdevumi bijuši stabilāki, nekā to varēja gaidīt, veicinot lielāku reālā IKP kāpumu un inflāciju (sk. 6. ielikumu).

Spēcīgāks monetārās politikas stimuls, lielāka uzticēšanās un zemo enerģijas cenu veicinošā ietekme uz rīcībā esošiem ienākumiem noteica straujāku tautsaimniecības atveseļošanos 1. pusgadā. Inflācijas gaidas, kuras bija sasniegušas zemāko līmeni mēnesī pirms janvāra lēmuma pieņemšanas, būtiski uzlabojās.

Tomēr kopš jūnija un gandrīz visu 3. ceturksni finansēšanas nosacījumi un ekonomiskais noskaņojums atkal pasliktinājās, un to kādu laiku noteica ievērojamā finansiālā nestabilitāte, kas bija saistīta ar sarežģītām sarunām par makroekonomiskās palīdzības paketi Grieķijai, bet galvenokārt ar augošām un pastāvīgām bažām par pasaules tautsaimniecības stāvokli. Vienlaicīgā konfidences pasliktināšanās un vājš ārējais pieprasījums ietekmēja atveseļošanās tempu, kas 3. ceturksnī samazinājās. Vienlaikus atjaunotās importētās inflācijas lejupvērstās tendences, kas saistītas ar lejupslīdi daudzās nozīmīgās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, palēnināja procesu, kurā inflācija palielinājās un vidējā termiņā varētu normalizēties.

Kopumā 2015. gada vasaras norises tika atspoguļotas ECB un Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēšu izaugsmes un inflācijas pamatperspektīvas būtiskās lejupvērstās korekcijās (sk. 2. tabulu). Tika atzīmēts, ka perspektīvas lejupvērstie riski arī palielināsies, galvenokārt atspoguļojot pasaules tautsaimniecības nenoteiktību, kā arī lielāku finanšu, valūtas un izejvielu tirgu svārstīgumu. Šādos apstākļos Padome, rūpīgi monitorējot ienākošo informāciju un īpaši finanšu tirgos veiktās pārcenošanas ietekmi uz monetārās politikas nostāju, secināja, ka pārāk lielās nenoteiktības dēļ nebija iespējams nodrošināt pietiekami stabilu pamatu lēmuma pieņemšanai par papildu stimulu nepieciešamību. Tāpēc Padome oktobra monetārās politikas sanāksmē paziņoja, ka tā veiks rūpīgu to faktoru stiprības un noturības analīzi, kuri vidējā termiņā kavēja inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, un nākamajā monetārās politikas sanāksmē decembrī pārskatīs stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi un izmantoto monetārās politikas instrumentu iedarbīgumu un pietiekamību. Pēc oktobra sanāksmes notikusī komunikācija izraisīja ievērojamu tirgus reakciju un finansēšanas nosacījumu atvieglošanu, atgriežoties 2015. gada sākuma līmenī, kad tika uzsāktas iegādes paplašinātās AIP ietvaros.

Savā sanāksmē decembra sākumā Padome nolēma mainīt stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi, ņemot vērā cenu stabilitātes mērķi. Eurosistēmas speciālistu 2015. gada decembra makroekonomiskās iespēju aplēses, kurās zināmā mērā bija iekļautas labvēlīgās finanšu tirgus norises, kas bija īstenojušās pēc oktobra monetārās politikas sanāksmes, liecināja, ka, visticamāk, paies ilgāks laiks, nekā iepriekš šajā gadā cerēts, līdz inflācija sasniegs līmeni, ko Padome uzskata par pietiekami tuvu 2%, un ka lejupvērstie inflācijas perspektīvas riski palielinājušies. Lai gan zemās izejvielu cenas veicināja zemu inflāciju, bija paredzams, ka lielais ekonomiskais atslābums un ārējās vides radītie šķēršļi turpinās negatīvi ietekmēt iekšzemes cenu spiedienu. Tāpēc bija nepieciešami turpmāki monetārās politikas pasākumi, lai novērstu otrreizējās ietekmes risku un vidējā termiņā nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Savā decembra sanāksmē Padome nolēma 1) pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi par 10 bāzes punktiem (līdz –0.30%), nemainot galveno refinansēšanas operāciju un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmi (attiecīgi 0.05% un 0.30%); 2) pagarināt paredzēto beigu datumu mēneša aktīvu iegādēm 60 mljrd. euro apjomā AIP ietvaros līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk. Jebkurā gadījumā tās tiks veiktas līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas tuvināšanās ECB mērķim vidējā termiņā sasniegt inflācijas līmeni, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam; 3) pienākot termiņam, atkārtoti investēt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru pamatsummas maksājumus tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams; 4) iekļaut euro zonas valstu reģionālo un vietējo valdību emitētus euro denominētus tirgojamus parāda instrumentus to aktīvu sarakstā, kuri atbilst attiecīgo valstu centrālo banku regulārās iegādes nosacījumiem; un 5) turpināt veikt galvenās refinansēšanas operācijas un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas ar termiņu 3 mēneši kā fiksētas procentu likmes izsoles procedūras ar pilna apjoma piešķīrumu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un vismaz līdz 2017. gada pēdējā rezervju prasību izpildes perioda beigām.

Jauno pasākumu mērķis bija nodrošināt nepārtrauktus stimulējošus finansiālos apstākļus un vēl vairāk stiprināt kopš 2014. gada jūnija veikto veicinošo pasākumu nozīmīgo pozitīvo ietekmi. Bija gaidāms, ka tie spēcinās arī euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos un stiprinās tās noturību pret nesenajiem pasaules tautsaimniecības šokiem.

Konkrētāk, gaidāms, ka paredzētā beigu datuma Eurosistēmas tīro aktīvu iegādēm AIP ietvaros pagarināšana līdz 2017. gada marta beigām un lēmums atkārtoti investēt vērtspapīru (pienākot to dzēšanas termiņam) pamatsummas maksājumus tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, līdz 2019. gadam palielinās likviditāti aptuveni par 680 mljrd. euro, kā tam būtu bijis jānotiek iepriekšējo politiku īstenošanas rezultātā. Tas stiprinās ECB procentu likmju perspektīvas norādes un ilgtermiņā nodrošinās ļoti atbalstošu likviditātes nosacījumu saglabāšanos.

Padome nepārtraukti monitorē ekonomiskos un finansiālos nosacījumus. Padome darīja zināmu, ka, ja šie nosacījumi mainītos tā, ka atkal būtu nepieciešams reaģēt, lai uzturētu atbilstošu stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi, tā vēlētos un spētu, izmantojot visus pieejamos instrumentus, rīkoties savu pilnvaru ietvaros, lai nodrošinātu inflācijas mērķa sasniegšanu bez nevēlamas aizkavēšanās. Tā īpaši atgādināja, ka AIP ir pietiekami elastīga tās apjoma, sastāva un ilguma koriģēšanas ziņā.

2015. gadā tika raiti īstenotas aktīvu iegādes programma un ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas

Iegādes apjoms paplašinātās aktīvu iegādes programmas ietvaros

Aktīvu iegādes programma (AIP) ietver šādu triju veidu vērtspapīru iegādes: 1) valsts sektora vērtspapīru iegādi 2015. gada martā uzsāktās "Valsts sektora aktīvu iegādes programmas" (VSAIP) ietvaros; 2) nodrošināto obligāciju iegādi trešās "Nodrošināto obligāciju iegādes programmas" (NOIP3) ietvaros; un 3) ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādi 2014. gada novembrī uzsāktās "Ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas" (ABSIP) ietvaros.

Saskaņā ar Padomes noteikto mērķi kopējās vidējās mēneša aktīvu iegādes AIP ietvaros 2015. gadā bija 60 mljrd. euro. Kopumā iegādes programmu īstenošana norisēja raiti. Valsts sektora vērtspapīru iegādes VSAIP ietvaros veido lielāko daļu kopējā AIP apjoma (sk. 23. att.). Vispārējie tirgus nosacījumi veicināja apjoma mērķu sasniegšanu, lai gan vasarā dažos gadījumos bija vērojama nedaudz zemāka tirgus likviditāte, īpaši mazākās euro zonas dalībvalstīs.

AIP programmas koncepcija nodrošina tās elastīgu īstenošanu, lai, iegādājoties obligācijas, nenotiktu iejaukšanās tirgus cenu veidošanās mehānismā un lai tiktu saglabāta tirgus likviditāte. Mēneša iegāžu modelis atspoguļoja šo elastību. Piemēram, ņemot vērā paredzamo tirgus likviditātes samazināšanos vasarā un gada nogalē, Eurosistēma veica iegādes AIP ietvaros, vairākus mēnešus pārsniedzot mērķa apjomu 60 mljrd. euro mēnesī un ļaujot augustā un decembrī to nesasniegt.

Atsevišķu obligāciju trūkums ietekmē obligāciju iegādes programmas ikdienas īstenošanu. Eurosistēma, cik vien iespējams, novērš tādu obligāciju iegādi, kurām ir zemākās nākotnes līgumu cenas, obligāciju ar īpašām iezīmēm repo darījumu tirgū vai obligāciju, kurām citu iemeslu dēļ ir samērā ierobežota likviditāte, iegādi. Sīkāka informācija par programmas īstenošanu sniegta ECB interneta vietnē.

2015. gadā valsts obligāciju peļņas likmes vairākkārt sasniedza vēsturiski zemāko līmeni, kad būtiska VSAIP atbilstošo obligāciju daļa daudzās valstīs tika tirgota par peļņas likmēm, kas zemākas par noguldījumu iespējas procentu likmi. Tas samazināja iegādei VSAIP ietvaros pieejamo obligāciju apjomu, jo iegādes par peļņas likmēm, kas zemākas par noguldījumu procentu likmi, netiek veiktas. Novembra beigās tas arī atspoguļoja tirgus gaidas, ka ECB vēl vairāk pazeminās noguldījumu procentu likmi. Pēc tam, kad 2015. gada decembrī Padome nolēma samazināt noguldījumu iespējas procentu likmi uz –0.30%, to obligāciju daļa, kuras nebija pieejamas iegādei to zemās peļņas likmes dēļ, krasi saruka.

VSAIP vērtspapīru aizdevumi

Lai novērstu to, ka VSAIP varētu kropļot euro zonas valdības obligāciju tirgus darbību, vairākums Eurosistēmas centrālo banku (t.sk. ECB) ieviesis vērtspapīru aizdevumu procedūru. ECB procedūra ļauj tirgus uzturēšanas pasākumos iesaistītajiem tirgus dalībniekiem aizņemties ECB vērtspapīrus no VSAIP un "Vērtspapīru tirgu programmas" (VTP) portfeļa. Konkrēti aizņēmuma kritēriji atrodami ECB interneta vietnē. Tirgus dalībnieki kopumā uzskata, ka Eurosistēmas vērtspapīru aizdevumu iespējas ir pārliecinoša AIP iezīme.

Aģentūru saraksta paplašināšana

Eurosistēma 2015. gadā divas reizes (aprīlī un jūlijā) paplašināja to aģentūru sarakstu, kuru obligācijas atbilst iegādei VSAIP ietvaros, līdz gada beigām palielinot to skaitu no septiņām līdz 30 aģentūrām; tam vajadzētu veicināt programmas īstenošanu. Paplašinot sarakstu, tika ņemta vērā monetārā politika un riska vadības apsvērumi.

Emisijas daļas limita palielināšana

Nākamais Eurosistēmas veiktais pasākums, lai saglabātu elastīgu un tirgu neietekmējošu VSAIP īstenošanu, bija emisijas daļas limita palielināšana VSAIP ietvaros. Pirmo reizi ieviešot VSAIP, šis limits bija 25%, t.i., Eurosistēmas atsevišķu VSAIP atbilstošu vērtspapīru turējumu kopapjomam nevajadzētu pārsniegt 25% no neatmaksātās nominālvērtības. Tomēr plānotās pārskatīšanas kontekstā Padome 2015. gada septembrī nolēma palielināt šo limitu līdz 33%. Gadījumos, kad šāds Eurosistēmas turējumu kāpums pieļāva bloķējošo mazākumu kopējās darbības noteikumu ievērošanai, emisijas daļas limits tika saglabāts 25% apmērā.

Reģionālo un vietējo valdību obligāciju atbilstība VSAIP

Padome 2015. gada 3. decembrī nolēma, ka euro zonas reģionālo un vietējo valdību emitēti euro denominēti tirgojami parāda instrumenti kļūs atbilstoši attiecīgo valstu centrālo banku regulārajām VSAIP iegādēm. Šis lēmums attiecās tikai uz tām reģionālajām un vietējām obligācijām, kuras atbilst visiem pārējiem atbilstības kritējiem, īpaši minimālā reitinga prasībai, kas noteikta ECB lēmumā par otrreizējo tirgu valsts sektora aktīvu iegādes programmu (Lēmums ECB 2015/10). VSAIP iegādēm atbilstošo vērtspapīru klāsta paplašināšana, papildinot to ar reģionālo un vietējo valdību obligācijām, nodrošināja lielāku programmas elastību, tādējādi veicinot iegāžu raitas īstenošanas turpināšanos. Šādu vērtspapīru iegādes VSAIP ietvaros tika uzsāktas 2016. gada sākumā pēc tam, kad tika veikti grozījumi attiecīgajos tiesību aktos.

Reitinga kritērijam neatbilstošu valsts obligāciju iegādes VSAIP ietvaros

Lai vērtspapīri būtu atbilstoši iegādēm VSAIP ietvaros, saskaņā ar Lēmumu ECB/2015/10 tiem jābūt reitingam, kas atbilst vismaz Eurosistēmas saskaņotās reitingu skalas 3. līmeņa kredītspējai. Atbilstīgi šiem noteikumiem euro zonas valstu, uz kurām attiecas finanšu palīdzības programma, centrālo valdību emitēto vērtspapīru iegādes var veikt tikai gadījumos, kad Padome apturējusi Eurosistēmas kredītkvalitātes sliekšņa piemērošanu. 2015. gadā tas attiecās tikai uz Kipras valdības obligācijām, kuru iegādes notika divos periodos (3.–17. jūlijā un 6. oktobrī–4. novembrī). Šīs obligāciju iegādes notika pēc Kipras ES un SVF finanšu palīdzības programmas sestā un septītā pārskata veiksmīga noslēguma. Atcelšanas datumi iezīmēja jaunu programmu pārskatu uzsākšanu.

2015. gadā VSAIP ietvaros Grieķijas valdības obligācijas netika iegādātas, jo tās neatbilda Eurosistēmas kredītkvalitātes sliekšņa piemērošanas apturēšanai.

VSAIP reversās izsoles

Oktobrī Banque de France, De Nederlandsche Bank un Lietuvos bankas uzsāka reverso izsoļu izmēģinājumu, lai gūtu šādu izsoļu izmantošanas pieredzi, veicot valdības, aģentūru un starpvalstu vērtspapīru iegādes VSAIP ietvaros. Izmēģinājuma periods turpinājās decembrī, un tika secināts, ka reversās izsoles var būt lietderīga papildu iegāžu metode mazāk likvīdos tirgus segmentos. Tādējādi Padome apstiprināja, ka dažas NCB VSAIP ietvaros var regulāri izmantot reversās izsoles kā divpusējo iegāžu pieejas papildinājumu konkrētos tirgus segmentos.^[25]

ABSIP iegāžu procesa korekcijas

ECB septembrī paziņoja par valstu centrālo banku, nevis ārējo aktīvu pārvaldnieku ABSIP ietvaros veikto iegāžu īpatsvara palielināšanu. Kopš 2015. gada 27. oktobra Banque de France (kura aptver lielāku skaitu jurisdikciju) un Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique darbojušās kā Eurosistēmas aktīvu pārvaldnieces, kas veic iegādes. ECB papildus nolēma pagarināt līgumus ar diviem ārējiem aktīvu pārvaldniekiem (Amundi un NN Investment Partners).^[26]

ABSIP pamatprincipi

ABSIP īstenošanas sākumposmos tirgus dalībnieki norādīja uz nepieciešamību labāk izprast, kāpēc Eurosistēma dod priekšroku ABS iegādei. Jūlija sākumā ECB, reaģējot uz šiem aicinājumiem, publicēja "Pamatprincipus attiecībā uz ABS iegādes programmas kontekstā atbilstošiem ABS, kam Eurosistēma dod priekšroku" nolūkā veicināt caurredzamību un skaidrot, kādiem ABS Eurosistēma dod priekšroku. Tirgus dalībnieki šo publikāciju (atrodama ECB interneta vietnē) kopumā uztvēra pozitīvi.

ITRMO īstenošana

Ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO) piešķīrumi turpinājās; 2015. gadā notika četras operācijas. Šo operāciju mērķis ir palielināt banku aizdevumus euro zonas nefinanšu privātajam sektoram. 2014. gada jūnijā tika izziņotas astoņas ITRMO ar piešķīrumiem katru ceturksni un ar pēdējo operācijas piešķīrumu 2016. gada jūnijā. Pirmajās divās operācijās 2014. gada septembrī un decembrī kopā tika piešķirti 212.4 mljrd. euro. Atlikušajās sešās operācijās no 2015. gada marta līdz 2016. gada jūnijam darījuma partneriem ir iespēja aizņemties papildsummas atkarībā no to atbilstošo kreditēšanas aktivitāšu attīstības, kuras pārsniedz bankām noteiktās etalonsummas.^[27] Jo vairāk līdzekļu bankas būs aizdevušas, pārsniedzot konkrētu etalonsummu, jo vairāk tās drīkstēs aizņemties (t.i., trīs reizes pārsniedzot pozitīvo starpību). Šo sešu ITRMO procentu likme noteikta atbilstoši Eurosistēmas GRO procentu likmei to uzsākšanas laikā, un tāpēc tā fiksēta visam ITRMO darbības laikam. Visu ITRMO termiņš ir 2018. gada septembris, obligātajām un brīvprātīgajām pirmstermiņa atmaksām sākoties 2016. gada septembrī.

2015. gada četrās operācijās piešķirti 205.4 mljrd. euro (97.8 mljrd. euro martā, 73.8 mljrd. euro jūnijā, 15.5 mljrd. euro septembrī un 18.3 mljrd. euro decembrī), un tas veicināja Eurosistēmas bilances apjoma palielināšanos (sk. 24. att.). Operācijās 2015. gadā piedalījās 239 dažādi darījuma partneri. Faktiski tajās piedalījās 845 kredītiestādes, jo bankas, kurām nebija attiecīga aizdevumu portfeļa, noteiktos apstākļos drīkstēja apvienoties ar bankām, kam bija atbilstoši aizdevumi, izveidojot ITRMO grupas. Tādējādi operācijās turpināja iesaistīties plašs darījuma partneru loks euro zonā. Iesaistītās bankas varēja uzlabot savu konkurētspēju aizdevumu tirgū un deva savu ieguldījumu kredītu nosacījumu atvieglošanā, ietverot tajos lētākas finansējuma izmaksas.

2015. gadā līdzdalība ITRMO samazinājās, jo vairāku iemeslu dēļ tās kļuva mazāk pievilcīgas darījuma partneriem. Pirmkārt, tirgus procentu likmju sarukums, ko noteica likviditātes pārpalikuma kāpums un turpmāku ECB veicinošo pasākumu gaidas, samazināja cenu stimulu bankām. Turklāt, ņemot vērā, ka visu ITRMO termiņš beidzas vienā dienā 2018. gadā, katrai jaunai ITRMO ir īsāks termiņš nekā iepriekšējai ITRMO. Otrkārt, bankas, kurām cenu noteikšana joprojām šķita pievilcīga, jau bija paņēmušas lielus ITRMO apjomus un vispirms gribēja tos izmantot. Treškārt, banku sektorā nebija ļoti saspringtas situācijas finansējuma jomā, kas iepriekšējās ITRMO bija padarījusi pievilcīgas.

Dalību dažādajās ITRMO tirgus dalībnieki ne vienmēr uztvēra pozitīvi, tāpēc tika veiktas nelielas nākotnes procentu likmju korekcijas. Reuters aptaujas prognozes par 2015. gada marta operāciju liecināja, ka tiks izmantoti 40 mljrd. euro, bet patiesībā tika izmantoti 97.8 mljrd. euro. Pēc piešķīruma rezultāta paziņošanas nākotnes procentu likmes nedaudz saruka, liecinot, ka turpmāko ITRMO apjoma gaidas un likviditātes pārpalikums bija koriģēti un palielināti. Saskaņā ar tirgus dalībnieku viedokļiem lielāks izmantotais apjoms liecināja par banku pārliecību par turpmāku aizdevumu pieprasījumu, un tika gaidīts, ka šis apjoms veicinās reālās tautsaimniecības kreditēšanu. Pretēja situācija bija vērojama septembra operācijā, kad 15.5 mljrd. euro izmantošana bija daudz mazāka par tirgus gaidām. Tirgus reakcija bija vāja, jo ITRMO piešķīrumi laikā, kad likviditātes pārpalikums jau tā bija liels (aptuveni 470 mljrd. euro) un procentu likmes arī bija zemas, vairs nebija tik nozīmīgi. 2015. gadā vērojamā tirgus procentu likmju lejupvērstā tendence bija nopietns iemesls izmantošanas apjoma sarukumam, jo tā samazināja ITRMO pievilcību salīdzinājumā ar finansējumu, kas balstīts uz tirgus instrumentiem. Kopumā šķiet, ka tirgus pārsteigums atspoguļojis tirgus dalībnieku grūtības prognozēt bankām pieejamo naudas apjomu un tādējādi arī šo banku iespējamo piešķīruma izmantošanas apjomu.

ITRMO veicināja likviditātes pārpalikuma kāpumu un Eurosistēmas operāciju vidējā termiņa palielināšanos, tādējādi radot papildu lejupvērstu spiedienu uz naudas tirgus procentu likmēm. Lai gan atsevišķas bankas dalību ITRMO aizstāja ar dalību GRO, ITRO ar termiņu 3 mēneši un ITRO ar termiņu 3 gadi, ITRMO piešķīruma apjoms būtiski pārsniedza šo aizstāšanas ietekmi, ar katru ITRMO piešķīrumu palielinoties likviditātes pārpalikumam (sk. 7. ielikumu).

Eiropas finanšu sektors – stress ierobežots, un notikusi virzība uz banku savienības izveidi

Pēc Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM), banku savienības pirmā pīlāra, izveides 2014. gada 4. novembrī 2015. gads bija pirmais pilnais gads, kurā ECB veica tās makroprudenciālās un mikroprudenciālās uzraudzības uzdevumus. Šo uzdevumu veikšanā atbalsts bija ECB regulārais novērtējums par jaunākajiem riskiem, finanšu sistēmas noturību un šoku absorbētspēju.

ECB sniedza ieguldījumu arī banku savienības otrā pīlāra, t.i., Vienotā noregulējuma mehānisma, izveidē un lielā mērā atbalsta trešā pīlāra – Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas – izveidi. Tā sniegusi ieguldījumu arī citos svarīgos regulējuma pasākumos, kuru mērķis ir 1) vājināt nevēlamo saikni starp valstu valdībām un bankām; 2) samazināt riska uzņemšanos un stiprināt noturību; un 3) problēmas attiecībā uz bankām, kuras ir "pārāk lielas, vai varētu atļauties to maksātnespēju", novēršana.

Šajā sadaļā aprakstītas minēto jomu galvenās norises, īpaši pievēršoties tam, kā ECB veiktās darbības, kā arī institucionālās un regulējuma pārmaiņas veicinājušas to, ka banku savienība Eiropā kļūst par realitāti.

Euro zonas finanšu sistēmas riski un ievainojamība

ECB seko norisēm euro zonā un ES finanšu sistēmās, lai konstatētu ievainojamības momentus un pārbaudītu finanšu starpnieku noturību. Tā šo uzdevumu veic kopā ar citām Eurosistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas centrālajām bankām. Jautājumu par iespējamu sistēmisko risku parādīšanos finanšu sistēmā risina ar makroprudenciālās politikas palīdzību.

ECB finanšu stabilitātes analīzes dati tiek regulāri publicēti ECB pusgada Financial Stability Review(FSR)^[29]. Turklāt ECB sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) analītisko atbalstu finanšu stabilitātes analīzes jomā.

Stresa līmenis finanšu sistēmā 2015. gadā bija zems, bet riski saglabājās

Kopumā ierobežotais stresa līmenis euro zonas finanšu sistēmā 2015. gadā atspoguļoja reālās ekonomikas perspektīvas uzlabošanos, ko veicināja ECB pasākumi, mazinot bažas par deflāciju, kas apdraudēja gan cenu, gan finanšu stabilitāti. Tomēr pasaules finanšu tirgi piedzīvoja nemitīgus tirgus spriedzes uzplūdus, kas apņēma valūtas, preču, obligāciju un kapitāla vērtspapīru tirgus, liecinot par to, ka ievainojamība saglabājas. Īpaši jāatzīmē augstāki politiskie riski, kas parādījās vasaras sākumā saistībā ar sarunām par jaunu finanšu palīdzības programmu Grieķijai. Aktīvu tirgos bija vērojami augsta svārstīguma periodi. Proti, aprīļa beigās un maija sākumā valsts obligāciju peļņas likmes euro zonā krasi palielinājās, bet augusta beigās pasaules kapitāla vērtspapīru tirgus negatīvi ietekmēja Ķīnas akciju cenu korekcija. Šo norišu ietekme uz euro zonas finanšu sistēmu bija samērā ierobežota, un banku, fiskālā un finanšu stresa standarta rādītāji joprojām bija zemi (sk. 25. att.).

Šādos apstākļos 2015. gadā tika noteikti četri galvenie euro zonas finanšu stabilitātes riski (sk. 3. tabulu). Dažos pēdējos gados novērtējumi vairākās aktīvu kategorijās paaugstināti, kas ir būtisks ievainojamības moments, jo kādā brīdī novērtējuma kāpums varētu izraisīt krasas riska prēmiju korekcijas. Daļēji jauno tirgus ekonomikas valstu noteiktās palielinātās ievainojamības dēļ 2015. gada nogalē palielinājās pasaules riska prēmiju dinamikas krasa apvērsuma risks. Lai gan 2015. gadā nebija pazīmju, kas liecinātu par plašu pārmērīga apmēra pārvērtēšanu euro zonā, šķiet, ka dažu finanšu aktīvu cenas novirzījās no ekonomiskajiem pamatrādītājiem. Euro zonas finanšu cikla stāvokļa aplēšu rādītāji joprojām ir vāji (sk. 26. att.). Šādas aplēses, kas ņem vērā norises gan privāto kredītu segmentā, gan galvenajos aktīvu tirgus segmentos, neapstiprina viedokli par kredītu noteiktu aktīvu cenu strauju kāpumu euro zonā. ASV finanšu cikla aplēšu rādītāji 2015. gadā bija augstāki, daļēji atspoguļojot mazliet augstāku kapitāla vērtspapīru cenu novērtējumu un spēcīgāku kredītu pieprasījumu.

Euro zonas iekšējos sarežģītos uzdevumus 2015. gadā daudzējādā ziņā noteica pagātnē notikušās banku un valsts parāda krīzes. Euro zonas banku sistēmai problēmas joprojām radīja zema pelnītspēja vājas tautsaimniecības atveseļošanās apstākļos, bet daudzu banku kapitāla atdeve joprojām bija zemāka par to atbilstošajām kapitāla izmaksām. Kopā ar lielu ienākumus nenesošo aizdevumu atlikumu vairākās valstīs tas ierobežoja banku kreditēšanas spēju un to spēju veidot turpmākas kapitāla drošības rezerves.

Arvien biežāk finanšu stabilitātes riski pārsniedz tradicionālo iestāžu (piemēram, banku un apdrošināšanas uzņēmumu) robežas. Paralēlo banku sektors turpināja strauji paplašināties gan pasaules, gan euro zonas līmenī (sk. 9. ielikumu). Ņemot vērā šā sektora straujo izaugsmi un savstarpējās saiknes, īpaši ieguldījumu fondu nozarē, visticamāk, slēptā līmenī palielinās ievainojamība. Euro zonas ieguldījumu fondu nozare ne tikai turpināja augt, bet bija arī pazīmes, kas liecināja, ka fondi savās bilancēs uzņemas vairāk riska.

Report on financial structures^[30] aplūkotas plašāka euro zonas finanšu sektora galvenās strukturālās iezīmes un norises. 2015. gadā pārskats tika paplašināts, lai aptvertu ne vien banku sektoru, bet arī citus finanšu starpniekus, īpaši apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, kā arī paralēlās bankas.

Bažas attiecībā uz finanšu stabilitāti 2015. gadā izraisīja arī ārpus finanšu sektora esoši avoti. Lai gan kopš euro zonas valsts parāda krīzes kulminācijas panākti tik ļoti nepieciešamie uzlabojumi gan fiskālās konsolidācijas, gan institucionālā regulējuma ziņā, euro zonas valstu valdībām joprojām nācās domāt par parāda atmaksājamību, īpaši valstīs, kurās ir augsts parāda līmenis un kuras tāpēc ir neaizsargātas pret ekonomiskiem un finanšu šokiem. Pastāv bažas arī attiecībā uz privātā sektora parādu. Uzņēmumu sektora parāda līmenis euro zonā salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm joprojām ir īpaši augsts.

ECB makroprudenciālās uzraudzības funkcija

2014. gada 4. novembrī ECB sāka īstenot makroprudenciālās uzraudzības pilnvaras, kas tai piešķirtas ar VUM regulu, pievēršoties jautājumiem attiecībā uz iespējamu sistēmisko risku parādīšanos finanšu sistēmā, tādējādi 2015. gads bija pirmais pilnais gads, kurā ECB veica jaunos uzdevumus šajā jomā. Makroprudenciālās politikas jomā ECB VUM valstīs ir divi uzdevumi.^[36]

Pirmkārt, ECB var piemērot lielākas prasības attiecībā uz kapitāla drošības rezervju veidošanu nekā piemēro valstu iestādes, kā arī veikt stingrākus pasākumus, lai, ievērojot attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās procedūras, novērstu sistēmiskus vai makroprudenciālus riskus. Piemēram, ECB var piemērot augstākas prasības bankām saistībā ar pretciklisko kapitāla rezervi, sistēmiskā riska rezervi (ja tādas ieviestas valsts tiesību aktos), papildu kapitāla prasībām sistēmiski nozīmīgām iestādēm, riska pakāpēm riska darījumiem ar nekustamo īpašumu un finanšu sektora ietvaros, lielu riska darījumu ierobežojumiem un papildu informācijas atklāšanas prasībām.

Otrkārt, valstu iestādēm jāpaziņo ECB, ja tās plāno īstenot vai mainīt kādu makroprudenciālās uzraudzības pasākumu. ECB novērtē plānotos pasākumus un var lemt par augstāku prasību piemērošanu (t.i., papildināt pasākumus). Pirms lēmuma pieņemšanas valstu iestādes izskata ECB komentārus.

Tā kā atsevišķās dalībvalstīs īstenotiem makroprudenciālās uzraudzības pasākumiem var būt pārrobežu vai vairāku sektoru ietekme, ECB monitorē savstarpības vienošanās. To īstenošanā, lai ierobežotu nevēlamu negatīvu pārrobežu ietekmi vai ietekmi uz vairākiem sektoriem, nepieciešams atklātums, vēlams, saskaņā ar ESRK Rekomendāciju 2015/2 par makroprudenciālās politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtējumu un labprātīgu savstarpības vienošanos (sk. tālāk).^[37] Šajā nolūkā ECB atbalsta arī konsekventu makroprudenciālo instrumentu lietošanu visās VUM valstīs, izmantojot tās Finanšu stabilitātes komitejas veiktās darbības un diskusijas ECB lēmējinstitūciju līmenī.

Makroprudenciālās uzraudzības lēmumi 2015. gadā

Par makroprudenciālās uzraudzības lēmumu pieņemšanu ir atbildīga ECB Padome. ECB izveidojusi Makroprudenciālās uzraudzības forumu, ko veido ECB Padome un Uzraudzības valde. Makroprudenciālās uzraudzības foruma sanāksmes 2015. gadā notika katru ceturksni, lai apspriestu riskus, ar kādiem sastopas VUM darbības joma un atsevišķās VUM valstis, kā arī citus no makroprudenciālās uzraudzības viedokļa svarīgus jautājumus. Padomes makroprudenciālās uzraudzības lēmumi tiek gatavoti, iesaistoties Finanšu stabilitātes komitejai, kurā ietilpst ECB, valstu centrālo banku un uzraudzības iestāžu pārstāvji, un ECB iekšējai struktūrvienībai, kurā apvienoti ECB makroprudenciālās un mikroprudenciālās uzraudzības jomas pārstāvji.

ECB FSP identificētie euro zonas mēroga riski ir sākumpunkts risku noteikšanai makroprudenciālās uzraudzības nolūkiem. Tomēr makroprudenciālās uzraudzības diskusiju centrā ir bankām vissvarīgākie riski, ņemot vērā pieejamo makroprudenciālās uzraudzības politikas instrumentu koncentrēšanos uz banku sektoru un ECB pilnvaras makroprudenciālās uzraudzības jomā.

Padomes 2015. gada novērtējumā noteikts, ka, ņemot vērā pašreizējo finanšu cikla stāvokli, nav nepieciešamības veikt plašus pretcikliskus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus. Novērtējumā ņemtas vērā arī tās darbības makroprudenciālās uzraudzības jomā, kuras jau veikušas euro zonas valstis, lai palielinātu banku sistēmas noturību un novērstu iespējamas nelīdzsvarotības rašanos, īpaši nekustamā īpašuma sektorā. ECB arī izskatīja makroprudenciālās uzraudzības politikas, kuras dalībvalstis jau izmantojušas vai var izmantot, reaģējot uz zemo procentu likmju vidi.

2015. gadā 19 VUM valstu iestādes informēja ECB par 48 makroprudenciālās uzraudzības politikām, no kurām 28 attiecās uz pretcikliskajām kapitāla rezervēm, 18 – uz pārējām sistēmiski nozīmīgajām iestādēm un divas – uz sistēmiskā riska rezerves ieviešanu. Gandrīz visos gadījumos pirms oficiālā paziņojuma ECB un valstu atbildīgo iestāžu sadarbības ietvaros tika sniegts neoficiāls paziņojums.

Pēc tam, kad ECB saņēma informāciju par nacionālo kompetento un norīkoto iestāžu pieņemtajiem makroprudenciālās uzraudzības lēmumiem, Padome veica pasākumu novērtējumu saskaņā ar VUM regulas 5. panta 1. punkta noteikumiem un nolēma necelt iebildumus attiecībā uz šo iestāžu lēmumiem.

Sadarbība ar ESRK

ECB turpināja sniegt analītisko, statistikas, loģistikas un administratīvo atbalstu ESRK Sekretariātam, kas ir atbildīgs par ESRK ikdienas darbību. ESRK galvenais uzdevums ir veicināt finanšu stabilitātes sistēmisko risku novēršanu un mazināšanu ES banku sektorā, apdrošināšanas sektorā, citās finanšu iestādēs un finanšu tirgos. Savu uzdevumu veikšanā ESRK izmanto NCB, valstu uzraudzības iestāžu un Eiropas Uzraudzības iestāžu speciālās zināšanas.

2015. gadā ECB un ESRK uzsāka zemu procentu likmju vides izraisīto finanšu stabilitātes risku monitoringa un novērtēšanas, kā arī iespējamo makroprudenciālās uzraudzības atbildes pasākumu sagatavošanas kopdarbu. Notiek risku pārskatīšana. Tā aptver ne tikai bankas, bet arī citus finanšu iestāžu veidus, finanšu tirgus un tirgus infrastruktūru, visai finanšu sistēmai kopīgus jautājumus un mijiedarbību ar tautsaimniecību plašākā nozīmē.

Visas ES līmenī ESRK turpināja pildīt svarīgu makroprudenciālās politikas koordinēšanas lomu. 2016. gada janvārī tika publicētas divas rekomendācijas saistībā ar makroprudenciālās uzraudzības politikas pārrobežu jautājumiem. Viena aplūko pretcikliskās kapitāla rezerves izveidi attiecībā uz valstīm ārpus Eiropas Ekonomikas zonas un otra – makroprudenciālās uzraudzības politikas pasākumu brīvprātīgas savstarpības principu.

VUM – ECB mikroprudenciālās uzraudzības funkcija

Pirmais pilnais VUM uzraudzības gads

2015. gads bija pirmais pilnais Vienotā uzraudzības mehānisma darbības gads. VUM bija pirmais banku savienības pīlārs, kas pilnībā uzsāka darbību 2014. gada 4. novembrī. Pēc visaptverošā novērtējuma veikšanas 2014. gadā ECB nozīmīgo banku (2015. gadā – 123) uzraudzības galvenā uzmanība tika pievērsta turpmākajam darbam ar tā rezultātiem. Vissvarīgākie darbi ietvēra aktīvu kvalitātes pārbaudes secinājumu īstenošanu un to banku kapitāla plānu uzraudzību, kurās visaptverošais novērtējums konstatēja kapitāla deficītu.

ECB banku uzraudzībai bija arī svarīga loma finanšu satricinājuma pārvarēšanā Grieķijā. Pēc politiskas vienošanās panākšanas jūlijā ECB veica visaptverošu novērtējumu, lai noteiktu Grieķijas nozīmīgo banku rekapitalizācijas vajadzības. Kopā ar Bank of Greece ECB monitorēja situāciju Grieķijas mazāk nozīmīgajās bankās. ECB turpinās aktīvi iesaistīties, lai nodrošinātu to, ka Grieķijā ir stabila un noturīga banku sistēma.

Banku uzraudzības vienlīdzīgu nosacījumu nodrošināšana euro zonas ietvaros bija VUM veiksmīgas darbības priekšnoteikums. VUM veicinājis šādu vienlīdzīgu noteikumu nodrošināšanu, izstrādājot vienotu banku uzraudzības metodoloģiju. Labs uzraudzības vienotas pieejas piemērs bija tas, ka 2015. gads bija pirmais gads, kurā visās euro zonas nozīmīgajās bankās tika īstenots vienots uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process (UPNP).

Attiecībā uz mazāk nozīmīgo banku uzraudzību, par ko tieši atbildīgas nacionālās kompetentās iestādes, ECB galvenais mērķis bija nodrošināt augsto uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu visā VUM. Šīs uzraudzības mērķiem 2015. gadā tika izstrādāti vairāki kopīgi uzraudzības standarti, kas sniedz padomus nacionālajām kompetentajām iestādēm konkrētu procesu veikšanā, piemēram, kopīgi standarti attiecībā uz uzraudzības plānošanas procesu un sanācijas plānošanu. Šajā kontekstā vēl viens svarīgs notiekošā darba virziens saistīts ar vienotas metodoloģijas izstrādi risku novērtēšanas sistēmām.

Šajā jaunajā lomā ECB kopā ar citām regulējošām un uzraudzības iestādēm, piemēram, Vienoto noregulējuma valdi, gatavoja saprašanās memorandus, kam vajadzētu nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un sadarbību.

Sīkāka informācija par ECB mikroprudenciālās uzraudzības funkciju pieejama ECB 2015. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

ECB ieguldījums regulējuma iniciatīvās

Ņemot vērā gan mikroprudenciālās uzraudzības, gan finanšu stabilitātes apsvērumus, ECB sniedz aktīvu ieguldījumu Eiropas un starptautiskā līmeņa regulējuma izstrādē. Galvenie ECB risinātie regulējuma jautājumi 2015. gadā bija saistīti ar politikām, kuru mērķis ir 1) vājināt nevēlamo saikni starp valstu valdībām un bankām; 2) samazināt riska uzņemšanos un veidot noturību; un 3) novērst banku, kuras ir "pārāk lielas, lai varētu atļauties to maksātnespēju", problēmu.

Nevēlamās saiknes starp valstu valdībām un bankām vājināšana

2015. gadā ECB turpināja sniegt ieguldījumu vairākās iniciatīvās ar mērķi vājināt nevēlamo saikni starp valdībām un bankām. Šīs iniciatīvas tika veiktas divās plašās politikas jomās: 1) banku savienības izveide; un 2) pārrunas par iespējamu valsts riska darījumu regulējuma pārskatīšanu.

Būtisks progress 2015. gadā tika panākts banku savienības izveidē. Vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) kā VUM nepieciešama papildinājuma izveide 2015. gada 1. janvārī nozīmē to, ka veiksmīgi izveidoti divi banku savienības pīlāri. VUM un VNM kopīgi saskaņo atbildības līmeņus un lēmumu pieņemšanu banku uzraudzības un noregulējuma jomā banku savienības ietvaros. Eiropas Komisijas priekšlikums attiecībā uz banku savienības trešo pīlāru – Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu – tika publicēts 2015. gada 24. novembrī.

Banku savienības otrais pīlārs – Vienotais noregulējuma mehānisms ar Vienoto noregulējuma fondu

Vienotā noregulējuma valde (VNV) sāka sagatavošanās darbu 2015. gadā, izstrādājot procedūras un veicot noregulējuma plānošanu un citus ar to saistītus uzdevumus. Ar 2016. gada 1. janvāri VNV pilnībā kontrolē visas noregulējuma pilnvaras attiecībā uz tās darbības jomā esošajām iestādēm saskaņā ar VNM regulu, t.sk. Vienotā noregulējuma fonda (VNF) izmantošanu. Pietiekams skaits dalībvalstu izpildīja savu pienākumu līdz 2015. gada novembra beigām ratificēt starpvaldību līgumu^[38] par VNF, kas ļāva stāties spēkā visām būtiskajām VNM regulas normām (īpaši pilnvarām noregulējuma jomā) un ļāva VNF uzsākt darbību ar 2016. gada 1. janvāri.

Lai VNM varētu uzticēties, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt efektīvu un pietiekamu VNF finansējumu. Astoņus gadus ilgā pārejas periodā, kamēr VNF tiek piepildīts ar līdzekļiem, lai sasniegtu tā mērķa līmeni^[39], VNF veidos valstu nodalījumi. Šajā periodā noregulējuma izmaksas tiks pakāpeniski kopīgotas, līdz visbeidzot nodalījumi apvienosies vienotā, pilnībā kopīgotā fondā. Ņemot vērā, ka var rasties situācijas, kurās VNF nav pietiekamu līdzekļu un piesaistāmie ex post ieguldījumi nepieciešamo papildu summu segšanai nav nekavējoties pieejami, VUM regula nosaka, ka VNV vajadzētu spēt slēgt līgumus par alternatīviem VNF finansēšanas veidiem. Tāpēc iesaistītās dalībvalstis un VNV 2015. gadā vienojās arī par valstu kredītlīniju sistēmu, lai nepieciešamības gadījumā pārejas periodā nodrošinātu pagaidu finansējumu VNF. Kopējais kredītlīniju apjoms ir 55 mljrd. euro, kas aptuveni atbilst VNF stabilā stāvokļa mērķa līmenim. Nākamais solis ir izstrādāt kopīgu atbalsta mehānismu, aizvietojot valstu kredītlīnijas. Šim kopīgajam atbalsta mehānismam jābūt gatavam pirms pārejas perioda beigām.

Iekšējās rekapitalizācijas pilnvaras pilnībā ieviestas

Noregulējuma procesā esošu banku zaudējumus un rekapitalizācijas vajadzības pirmkārt segs akcionāri un kreditori. To lielā mērā nodrošinās iekšējās rekapitalizācijas instruments, kas piemērojams atbilstošām saistībām, attiecībā uz kurām 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā attiecīgie ES Banku sanācijas un noregulējuma direktīvas (BSND) un VNM regulas noteikumi. Kapitāla instrumentus iespējams norakstīt vai konvertēt par kapitālu saskaņā ar BSND un VNM regulu, un iekšējās rekapitalizācijas mērķiem, kad un ja nepieciešams, var izmantot visas iekšējās rekapitalizācijas instrumenta aptvertās saistības, lai absorbētu zaudējumus un nodrošinātu svaigu kapitālu noregulējuma procesā esošajai bankai. Lai nodrošinātu instrumenta efektivitāti, VNV un valstu noregulējuma iestādes, konsultējoties ar ECB un kompetentajām iestādēm, noteiks atbilstošu minimālās prasības līmeni attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (minimum requirement for own funds and eligible liabilities; MREL) to atbildības sfērā esošajām bankām. MREL tiks noteikta tādā līmenī, kas būtu atbilstošs, lai panāktu noregulējumu saistībā ar katrai bankai izstrādātu noregulējuma plānu. Iestāžu savstarpējā sadarbība banku savienībā ir nepieciešamība un svarīga prioritāte.

VNM un VUM sadarbība

ES krīzes pārvarēšanas regulējums nosaka uzraudzības un noregulējuma iestāžu pienākumu sadarboties. No vienas puses, VUM kā kompetentajai iestādei būtu cieši jāsadarbojas ar VNM sanācijas plānošanā, agrīno intervenču pasākumu īstenošanā un saistības nepildošo vai potenciāli saistības nepildošo banku novērtēšanā. No otras puses, VNM jāsadarbojas ar VUM noregulējuma plānošanā un banku noregulējuma iespējamības novērtēšanā, kā arī noregulējuma pasākumu īstenošanā. Šī mijiedarbība veidota ap trim galvenajiem pīlāriem – papildinošas institucionālās lomas, sadarbība un spēcīga koordinācija.

Lai panāktu sadarbību, nepieciešama raita VUM un VNM darbības koordinēšana. Šajā sakarā ECB norīkojusi Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieci Sabīni Lautenšlēgeri (Sabine Lautenschläger) par pastāvīgo novērotāju VNP sanāksmju vadības sēdēs un plenārsēdēs. Tādā pašā veidā ECB uzaicinās VNP priekšsēdētāju Elki Kēnigu (Elke König) piedalīties novērotāja statusā ECB Uzraudzības valdes sanāksmēs, apspriežot VNP svarīgus jautājumus. Turklāt 2015. gada 22. decembrī abas iestādes parakstīja Saprašanās memorandu, aprakstot to savstarpējo sadarbību un informācijas apmaiņu.

Banku savienības trešais pīlārs – Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma

Līdztekus VUM un VNM Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma ir vēl viens svarīgs pīlārs, lai nodrošinātu, ka noguldītāju uzticēšanās ir vienlīdz stipra visā banku savienībā. Tas ir priekšnoteikums vienlīdzīgu darbības nosacījumu nodrošināšanai. Eiropas Komisija 2015. gada 24. novembrī izvirzīja priekšlikumu attiecībā uz šādu sistēmu kā banku savienības trešo pīlāru. Priekšlikumā izklāstīts skaidrs plāns ceļam uz vienotas Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidi, sākot ar pārapdrošināšanas sistēmu un virzoties tālāk, pakāpeniski palielinot Eiropas līmenī nodrošinātā finansējuma daļu līdzapdrošināšanas posmā, līdz tiek iegūta sistēma, kurā visu noguldījumu apdrošināšanas finansējumu nodrošina Eiropas noguldījumu apdrošināšanas fonds. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu atbalsta Komisija, un tās izveide tika ierosināta piecu priekšsēdētāju ziņojumā kā svarīgs solis banku savienības nostiprināšanā pēc tam, kad atbildība par banku uzraudzību un noregulējumu bija pacelta augstāk par iesaistīto dalībvalstu līmeni. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma arī stiprinās pārējos divus pīlārus. Komisija 2015. gada 24. novembrī publicēja arī paziņojumu par banku savienības izveides pabeigšanu, kurā papildus šādas sistēmas ieviešanai ietilpst turpmāki pasākumi, lai samazinātu atlikušos šķēršļus, kas kavē vienlīdzīgu darbības noteikumu izveidi visos banku darbības sektoros, piemēram, valstu izvēles iespēju un rīcības brīvības samazināšana prudenciālo noteikumu piemērošanā vai maksātnespējas tiesību aktu konverģences veicināšana.

Valsts riska darījumu regulējums

Nesenā finanšu krīze apliecināja, ka netiešais pieņēmums par to, ka valsts parādam nepiemīt risks, ir neatbilstošs un nepieciešams pārskatīt esošo valsts saistību neizpildes riska regulējumu. Finanšu regulējuma pārmaiņas šajā jomā prasa globālu risinājumu, lai nodrošinātu bankām vienlīdzīgus darbības noteikumus. Bāzeles Banku uzraudzības komiteja vada valsts saistību neizpildes riska esošā regulējuma pārskatīšanu globālā līmenī un apsvērs politikas izvēles iespējas. Bāzeles komiteja šo pārskatīšanu veic rūpīgi, visaptveroši un pakāpeniski. Mērķis ir arī novērtēt plašākus jautājumus saistībā ar valsts parāda tirgu lomu un regulējuma pārmaiņu iespējamo ietekmi uz šo lomu un uz konkrētiem tirgus segmentiem.

Rūpīgi jāizvērtē jebkādas regulējuma pārskatīšanas ieguvumi un izmaksas. Novērtējumam jāatspoguļo potenciālā ietekme uz tirgus darbību un finanšu stabilitāti un jāņem vērā potenciālā blakusietekme uz citām aktīvu kategorijām, kas apdraud banku starpniecības spējas. Turklāt pienācīgi jāapsver likviditātes funkcija, kuru pilda valsts obligācijas, un iespējamā ietekme uz monetārās politikas transmisiju.

Riska uzņemšanās samazināšana un noturības uzlabošana

ECB 2015. gadā piedalījās vairāku regulējuma reformu pabeigšanā, tomēr vēl arvien pastāv neatrisināti svarīgi jautājumi, kas galvenokārt saistīti ar sviras rādītāja regulējuma pabeigšanu un kapitāla regulējuma stratēģisko pārskatīšanu.

Sviras rādītāja regulējuma pabeigšana

Viens no finanšu krīzes pamatcēloņiem neapšaubāmi bija pārlieku augstais aizņemto līdzekļu īpatsvars. Pirms finanšu krīzes Eiropas lielākajās bankās bija uzkrāts nozīmīgs aizņemto līdzekļu īpatsvars, jo to sviras rādītāja mediāna pirms krīzes aptuveni 33 reizes pārsniedza pamata kapitālu, bet dažās bankās tā pārsniedza pamata kapitālu pat 50 reižu.^[40] Tādējādi visaptverošs un pienācīgi kalibrēts sviras rādītājs un uz risku balstīts kapitāla regulējums, kas darbojas vienlaikus, ir svarīgs pārmērīga aizņemto līdzekļu īpatsvara radīto risku novēršanas instruments. ECB veiktie pētījumi liecina, ka sviras rādītājs, kas efektīvi papildina uz risku balstītas kapitāla prasības, ļautu būtiski samazināt problēmu varbūtību saistībā ar bankām, kuru aizņemto līdzekļu īpatsvars ir ļoti augsts.^[41] Atsevišķus sviras rādītāja regulējuma aspektus joprojām apspriež Bāzeles komiteja, un paredzams, ka tā kalibrēšanas pārskatīšana tiks pabeigta kaut kad nākamgad. Līdz 2017. gada 1. janvārim tiek testēts minimālais pirmā līmeņa sviras rādītājs 3% apmērā. Līdz šim datumam jāveic galīgie regulējuma pielāgojumi, lai nodrošinātu migrāciju uz 1. pīlārā paredzēto kārtību 2018. gada 1. janvārī. Eiropas līmenī Eiropas Banku iestāde sākusi izstrādāt ziņojumu par sviras rādītāja ietekmi un kalibrēšanu. Ziņojums sniegs sviras rādītāja ietekmes novērtējumu, ņemot vērā sviras rādītāja prasības potenciālo praktisko ietekmi, tā mijiedarbību ar citām prudenciālajām prasībām un cikliskumu.

Kapitāla regulējuma stratēģiskā pārskatīšana

Svarīgs ECB politikas mērķis ir nodrošināt, lai banku kapitāla rādītāji būtu stabili un salīdzināmi dažādās jurisdikcijās. Šajā sakarā vairāki Bāzeles komitejas un Eiropas Banku iestādes veiktie pētījumi noteica, ka pēdējos gados banku kapitāla prasības bijušas pārlieku atšķirīgas. Kā visaptverošs politikas pasākums, reaģējot uz šīm bažām, bija Bāzeles komitejas uzsāktā Bāzeles kapitāla regulējuma stratēģiskā pārskatīšana. Notiekošā darba mērķis ir izstrādāt pieeju, kas ierobežotu banku iekšējo modeļu izmantošanu, atļaujot to tikai tādu portfeļu kopumam, kuri piemēroti modelēšanai. Šī pieeja paredz papildu ierobežojumus attiecībā uz šādu portfeļu modelēšanu, t.sk. nosakot zemākās robežas vai atceļot konkrētu parametru modelēšanu. Pieeja prasa arī, lai visu atlikušo portfeļu regulējošo prasību kapitālu aprēķinātu, izmantojot Komitejas noteiktas alternatīvas metodes. Pārskatīšanas mērķis ir uzlabot līdzsvaru starp vienkāršību, salīdzināmību un riska jutīgumu, kā arī sasniegt Komisijas mērķus attiecībā uz pietiekamību, stabilitāti un īstenošanas konsekvenci.

"Pārāk lielu, lai varētu atļauties to maksātnespēju" banku problēmas novēršana

Globāli sistēmiski nozīmīgu banku kopējās zaudējumu absorbētspējas standarts un tā sekas ES

Globāli sistēmiski nozīmīgu banku (G-SNB) kopējās zaudējumu absorbētspējas (total loss-absorbing capacity; TLAC) standarts, par kuru 2015. gada novembrī vienojās Finanšu stabilitātes padome, paredzēts, lai bankrotējošām G-SNB būtu pietiekami liela zaudējumu absorbētspēja un rekapitalizācijas spēja organizēta noregulējuma stratēģijas īstenošanai. Tas ir svarīgs atskaites punkts "pārāk lielu, lai varētu atļauties to maksātnespēju" banku problēmas pārvarēšanā. ECB tas ir svarīgi gan no finanšu stabilitātes, gan uzraudzības viedokļa, tāpēc ECB sniedza aktīvu ieguldījumu TLAC standarta izstrādē.

TLAC standarts nosaka obligāto prasību un definē kritērijus, kas pamato instrumentu un saistību atbilstību TLAC. Kritēriju mērķis ir nodrošināt to, ka šie instrumenti un saistības ir brīvi pieejami zaudējumu absorbēšanai noregulējuma gadījumā. TLAC obligātās prasības noteikšana G-SNB palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgus darbības noteikumus globālā mērogā. Nepieciešamības gadījumā atbildīgās iestādes atsevišķos gadījumos G-SNB var noteikt arī par TLAC obligāto prasību augstākas prasības. TLAC obligāto prasību nosaka atkarībā no riska svērtas un riska nesvērtas etalonvērtības. G-SNB jānodrošina TLAC vismaz 16% apmērā no noregulējumā esošās grupas riska svērtajiem aktīviem, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, un vismaz 18% apmērā, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Turklāt attiecībā uz riska nesvērtiem aktīviem jānodrošina TLAC vismaz 6% apmērā no Bāzeles III sviras rādītāja saucēja, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, un vismaz 6.75% apmērā, sākot ar 2022. gada 1. janvāri.^[42]

TLAC standarts līdzinās ES noregulējuma regulējumā noteiktajai minimālajai prasībai attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (MREL), lai gan pastāv dažas būtiskas atšķirības. Proti, TLAC attiecas tikai uz G-SNB, bet MREL attiecas uz visām kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām, un MREL atšķirībā no TLAC nav minimālās robežvērtības. Abu standartu saskaņošana jāveic līdz 2016. gada beigām, pamatojoties uz BSND paredzēto pārskatīšanas klauzulu, tomēr ņemot vērā to piemērošanas jomas atšķirības.

Kapitāla tirgu savienība

Eurosistēma atbalsta kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi Eiropā. KTS spēj papildināt banku savienību un stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību, uzlabojot pārrobežu riska dalīšanu un veicinot finanšu sistēmas noturību.^[43] KTS sniegs arī būtisku atbalstu Eiropas izaugsmei, dažādojot finansējuma avotus un uzlabojot finansējuma pieejamību uzņēmumiem. Eiropas Komisija 2015. gada 30. septembrī publicēja rīcības plānu, iezīmējot virkni pasākumu, lai līdz 2019. gadam izveidotu KTS galvenos pamatelementus. ECB atzinīgi novērtē rīcības plānu un atbalsta pavadošos agrīni veicamos pasākumus, īpaši priekšlikumu attiecībā uz vērtspapīrošanas Eiropas regulējumu, kas ietver arī diferencētu prudenciālo pieeju vienkāršai, caurredzamai un standartizētai vērtspapīrošanai, t.sk. samazinātas banku kapitāla prasības. Tas palīdzēs atdzīvināt vērtspapīrošanas tirgus.

Lai izmantotu KTS priekšrocības, par mērķi jānosaka augsta finanšu integrācijas līmeņa sasniegšana. Pilnīga integrācija tiek panākta, ja tirgus dalībniekiem ar vienādām būtiskām īpašībām noteikts vienots noteikumu kopums, tiem ir vienāda pieeja tirgiem un attieksme pret šiem dalībniekiem, tiem aktīvi darbojoties tirgū, ir vienāda. Tam nepieciešams ilgtermiņa skatījums un vērienīgs turpmāku pasākumu plāns. Piemēram, jāpanāk lielāka valstu tiesību aktu saskaņotība maksātnespējas, nodokļu un vērtspapīru jomā.

Komisijas publicētajā rīcības plānā norādīti vairāki agrīnā posmā veicami pasākumi. Turklāt papildus priekšlikumam par vērtspapīrošanas Eiropas regulējumu Komisija publicēja apspriešanos par Eiropas nodrošināto obligāciju regulējumu un priekšlikumu sakārtot noteikumus attiecībā uz emisijas prospektiem. Pirmā priekšlikuma mērķis ir balstīties uz valstīs izveidoto kārtību un izpētīt iespēju izmantot nodrošinātās obligācijas aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, bet pēdējā priekšlikuma mērķis – uzlabot finansējuma pieejamību uzņēmumiem un vienkāršot investoriem sniegto informāciju. Īpaši nepieciešams novērst šķēršļus informācijas iegūšanai par MVU. Šie pasākumi veicinās turpmāku kapitāla tirgu integrāciju.

Kopumā KTS izveidei būs nepieciešams, lai agrīnā posmā veiktu "ātras veiksmes" pasākumu kombinācija nezaudētu savu spēku, kā arī ilgstoši vairāku gadu centieni plašā kapitāla tirgu darbībai svarīgu jomu spektrā.

Citi uzdevumi un aktivitātes

Tirgus infrastruktūra un maksājumi

Tirgus infrastruktūras veicina maksājumu, vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu klīringu un norēķinu. To drošība un efektivitāte ir ļoti būtiska, lai saglabātu uzticēšanos valūtai un veicinātu monetārās politikas operācijas un finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Tirgus infrastruktūru integrācija visā Eiropā ir nepieciešams nosacījums patiesi vienota tirgus izveidei.

Eurosistēmas trīs funkcijas (darbības nodrošināšanas, katalizatora un pārrauga funkcija) nosaka tās centrālo lomu pēctirdzniecības pakalpojumu tirgus infrastruktūru un maksājumu jomā. Eurosistēma nodrošina TARGET2 – liela apjoma un steidzamu euro maksājumu reālā laika norēķiniem, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, paredzētas infrastruktūras – darbību. Lai veicinātu nodrošinājuma pārrobežu izmantošanu Eurosistēmas kredītoperācijās, tā piedāvā centrālo banku korespondentattiecību modeli. Turklāt Eurosistēmas jaunā infrastruktūra TARGET2 vērtspapīriem (T2S) kopš 2015. gada jūnija Eiropā nodrošina vērtspapīru norēķinus, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus. Raugoties nākotnē, 1.1. sadaļā aplūkota Eurosistēmas 2020. gada vīzija, kas iezīmē tās tirgus infrastruktūras nākotnes stratēģiju.

Eurosistēma, darbojoties kā katalizators, aktīvi palīdz nozarei gan saskaņot ar pēctirdzniecības pakalpojumu sniegšanu saistītos procesus pēc T2S darbības uzsākšanas, gan rast drošus un efektīvus maksājumu, klīringa un norēķinu risinājumus neliela apjoma maksājumiem euro zonā. Eurosistēma no pašiem pirmsākumiem iezīmējusi Vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) ieviešanu un turpinās aktīvi darboties neliela apjoma maksājumu jomā kā inovāciju virzītājspēks. 1.2. sadaļā aplūkotas inovācijas, ko nosaka augsta maksājumu jomas digitalizācija.

Pildot pārraudzības funkciju, Eurosistēma nodrošina efektīvu riska pārvaldību un tirgus infrastruktūras pilnvērtīgas pārvaldības kārtības izveidi un, ja nepieciešams, veicina pārmaiņas. Piemēram, starptautisko standartu noteikšanas ietvaros Eurosistēma sadarbojas ar nozari, lai stiprinātu finanšu tirgus infrastruktūras noturību pret kiberuzbrukumiem. Turpinās arī neliela apjoma maksājumu efektivitātes un drošības palielināšana. Vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu infrastruktūru pārraudzības ietvaros Eurosistēma sadarbībā ar attiecīgajiem pārraugiem un uzraugiem pabeidza T2S projekta novērtējumu pirms jaunās platformas darbības uzsākšanas. Turklāt augošā sistēmiskā nozīmīguma dēļ uzmanības centrā bijuši centrālā darījuma partnera (CCP) riski. Šis jautājums sīkāk aplūkots 1.3. sadaļā.

T2S darbības uzsākšana un tirgus infrastruktūras nākotne

Eurosistēmas jaunā vienotā platforma vērtspapīru norēķiniem – TARGET2 vērtspapīriem – uzsāka darbību 2015. gada jūnijā. Platformai pieslēgušies pieci centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) Grieķijā, Itālijā, Maltā, Rumānijā un Šveicē, un pārējie 16 tirgi pievienosies nākamajos divos gados. T2S daudzvalūtu dimensija tiks īstenota 2018. gadā, kad šajā platformā varēs veikt norēķinus Dānijas kronās. Nākotnē gaidāms, ka arvien vairāk valstu un valūtu pievienosies T2S.

Ar T2S tiek likvidētas atšķirības starp iekšzemes un pārrobežu vērtspapīru norēķiniem, sniedzot risinājumu ar tirgus iepriekšējo sadrumstalotību saistīto trūkumu novēršanai. T2S ir galvenais pēctirdzniecības pakalpojumu un standartu saskaņošanas virzītājspēks, un tā veicina spēcīgāku finanšu integrāciju un patiesu vienoto Eiropas tirgu.

Migrācijai uz T2S turpinoties, Eurosistēma vērtē nākotnes iespējas, lai nodrošinātu to, ka tirgus infrastruktūras un maksājumu pakalpojumi neatpaliek no tehnoloģiju attīstības un tiek izmantoti turpmāki efektivitātes uzlabojumi. Eurosistēmas 2020. gada vīzijā izklāstīta tirgus infrastruktūras stratēģija, kas ietver trīs darbības jomas.

Pirmā darbības joma – TARGET2 un T2S sinerģijas izpēte. Tehniskā infrastruktūra tiks konsolidēta tā, lai TARGET2 varētu izmantot pašlaik T2S pieejamās modernās iezīmes, piemēram, tālāk optimizējot mazākas likviditātes nepieciešamības nodrošināšanas mehānismus. Otrā joma – visas Eiropas ātro maksājumu risinājuma izstrādes veicināšanas iespēju izpēte (sk. 1.2. sadaļu). Trešā – turpināt saskaņot un palielināt Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības efektivitāti, t.sk. iespējami saskaņot nodrošinājuma izmantošanas metodes un procedūras. Ja saskaņošanas process būs veiksmīgs, varētu apsvērt Eurosistēmas vienotas nodrošinājuma pārvaldības sistēmas izveidi.

Cenšoties īstenot savu 2020. gada vīziju, Eurosistēma cieši sadarbosies ar tirgu, uzklausot tā dalībnieku viedokli un nodrošinot Eiropas tirgus infrastruktūras pielāgošanu tirgus vajadzībām.

Maksājumu pakalpojumu digitalizācija

Pēc veiksmīgas migrācijas uz SEPA kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro zonā maksājumu pakalpojumu nozares un Eurosistēmas uzmanības centrā vairs nav saskaņošana un integrācija, bet gan modernizācija un inovācija. Tas bija nepieciešams, ņemot vērā ikdienas dzīves pārliecinošo digitalizāciju. Maksājumu pakalpojumu nozare reaģē uz lietotāju mainīgo pieredzi un gaidām. Dažās Eiropas valstīs parādās uz mobilajiem sakariem balstīti maksājumu "persona personai" vai bezkontakta maksājumu risinājumi. Dažu minēto risinājumu pamatā ir ātrie maksājumi, t.i., maksājumu risinājumi, kas saņēmējam nodrošina līdzekļu tūlītēju pieejamību. Tomēr šie pakalpojumi pieejami tikai valstu līmenī, un netiek nodrošināta to savietojamība un sasniedzamība visā Eiropā.

Lai novērstu SEPA sadrumstalotību saistībā ar daudzu atsevišķu valstu risinājumu parādīšanos, Eurosistēma stingri atbalsta ātro maksājumu risinājuma izveidi visā Eiropā. Euro neliela apjoma maksājumu padome (ERPB), ko vada ECB, aicināja maksājumu pakalpojumu nozari sniegt priekšlikumus SEPA euro veikto ātro kredīta pārvedumu sistēmas izstrādei. ERPB 2015. gada novembrī apstiprināja šo priekšlikumu, kas kļūs par Eiropas ātro maksājumu risinājumu kopējo pamatu, un uz to balstīsies rokasgrāmata, kuru pašlaik izstrādā Eiropas Maksājumu padome.

Attiecībā uz ātro maksājumu klīringu un norēķiniem ECB sākusi dialogu ar neliela apjoma maksājumu tirgus infrastruktūras nodrošinātājiem un kā TARGET2 darbības nodrošinātāja apsver savu lomu šādu maksājumu norēķinu veikšanā.

Turpmāko pasākumu ietvaros ECB iesaistījusies ERPB rekomendāciju izstrādē, lai visā Eiropā veicinātu mobilos maksājumus "persona personai" un bezkontakta tuvināšanās maksājumus ar mobilajām ierīcēm un kartēm. Turpmāk Eurosistēmai būs jāpievērš uzmanība jauniem maksājumu risinājumiem un jaunu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas parādās arvien plašākā e-komercijas vidē.

ECB 2015. gada februārī publicēja otro ziņojumu par virtuālās naudas shēmām. Kopumā nozarē notikusi uzmanības pārbīde no apjoma uz attiecīgā apjoma transakciju iekšējo mehānismu, t.i., blokshēmu vai sadalītu palīgtehnoloģiju. ECB turpinās šādu shēmu pamatā esošo tehnoloģiju attīstības monitoringu.

Centrālo darījuma partneru riska pārvaldība

Pasaules 2007. un 2008. gada finanšu krīze liecināja par būtiskiem trūkumiem atvasināto finanšu instrumentu ārpusbiržas darījumu tirgu, īpaši savstarpēja norēķina darījumu segmenta, caurredzamībā un riska pārvaldībā. Ņemot vērā minēto, G20 valstu vadītāji Pitsburgas augstākā līmeņa tikšanās laikā 2009. gadā vienojās, ka visu standartizēto atvasināto finanšu instrumentu ārpusbiržas darījumu klīrings tiks veikts centralizēti.

Sakarā ar pienākumu veikt klīringu centralizēti CCP pārvalda arvien lielāku daļu finanšu riska, ko rada atvasināto finanšu instrumentu ārpusbiržas darījumi, un no finanšu stabilitātes viedokļa to noturība kļuvusi arvien nozīmīgāka. Tāpēc G20 valstu finanšu ministri un centrālo banku vadītāji 2015. gada februārī lūdza Finanšu stabilitātes padomi kopā ar Maksājumu un tirgus infrastruktūras komiteju, Starptautisko Vērtspapīru komisiju organizāciju un Bāzeles Banku uzraudzības komiteju izstrādāt saskaņotu darba plānu, lai veicinātu CCP noturību, sanācijas plānošanu un noregulējamību. "CCP 2015. gada darba plānā" ietverti četri galvenie elementi: 1) ar CCP noturību saistīto esošo pasākumu (t.sk. zaudējumu absorbēšanas kapacitātes un likviditātes, kā arī stresa testēšanas) atbilstīguma novērtējums; 2) esošo CCP sanācijas mehānismu, t.sk. zaudējumu sadalījuma instrumentu, apzināšana un detalizētāku standartu nepieciešamības apsvēršana; 3) esošo CCP noregulējuma režīmu un noregulējuma plānošanas kārtības pārskatīšana un detalizētāku standartu vai papildu priekšfinansētu resursu nepieciešamības apsvēršana; un 4) CCP un to tiešo un netiešo klīringa dalībnieku un citu finanšu iestāžu savstarpējās atkarības, kā arī šīs savstarpējās atkarības izraisītā riska transmisijas potenciālo kanālu analīze. ECB ir tieši iesaistīta šajos darba virzienos, piedaloties šim nolūkam izveidotās starptautiskās komitejās.

ECB un Bank of England virzībā uz plašāku sadarbību 2015. gada 29. martā sniedza paziņojumu^[44] par pasākumiem, kuru mērķis ir, izmantojot saskaņotu un kopēju pieeju, veicināt finanšu stabilitāti attiecībā uz tiem ES tirgiem, kuros klīrings notiek centralizēti. Šajā kontekstā ECB un Bank of England vienojās par uzlabotu informācijas apmaiņas un sadarbības kārtību saistībā ar Apvienotajā Karalistē reģistrētiem CCP, kuri veic liela apjoma euro denominētus darījumus.

ECB un pārējās Eurosistēmas centrālās bankas turpināja iesaistīties to iestāžu kolēģiju darbā, kuras uzrauga ES reģistrētos CCP, kas veic liela apjoma euro denominētu darījumu centralizēto klīringu saskaņā ar Eiropas Tirgus infrastruktūras regulu (EMIR). 2015. gadā tas ietvēra ierosinātā CCP pakalpojuma paplašināšanas apstiprinājumu.

ECB 2015. gada 2. septembrī publicēja atbildi, konsultējot Eiropas Komisiju par EMIR pārskatīšanu. Atbildē izvirzīti vairāki priekšlikumi CCP koleģiālās uzraudzības regulējuma stiprināšanai un atvasināto finanšu instrumentu datu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai, lai veicinātu caurredzamību.

Citām institūcijām sniegtie finanšu pakalpojumi

Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

ECB ir atbildīga par ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu vidēja termiņa finansiālās palīdzības iespējas (VTFPI)^[45] un Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM)^[46] ietvaros. ECB 2015. gadā veica VTFPI ietvaros piešķirtu aizdevumu procentu maksājumu apstrādi. Kopējais atlikums šīs iespējas ietvaros 2015. gada 31. decembrī bija 5.7 mljrd. euro. Pēc ES Padomes pieņemtā lēmuma ECB EFSM ietvaros 2015. gadā apstrādāja Grieķijai piešķirta īstermiņa pagaidu finansējuma aizdevuma izmaksu un veiksmīgu atmaksu. ECB veica arī dažādu EFSM ietvaros piešķirtu aizdevumu maksājumu un procentu maksājumu apstrādi. Kopējais atlikums šā mehānisma ietvaros 2015. gada 31. decembrī bija 46.8 mljrd. euro.

Līdzīgi ECB ir atbildīga par maksājumu, kas saistīti ar Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF)^[47] un Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM)^[48] administrēšanu. ECB 2015. gadā veica dažādu EFSF ietvaros piešķirtu aizdevumu procentu un komisijas maksas maksājumu apstrādi. Pēc ES Padomes pieņemtā lēmuma ECB ESM ietvaros 2015. gadā apstrādāja Grieķijai piešķirta aizdevuma izmaksu divās daļās. ECB veica arī ESM locekļu iemaksu un dažādu šā mehānisma ietvaros piešķirtu aizdevumu procentu un komisijas maksas maksājumu apstrādi.

Visbeidzot, ECB ir atbildīga par visu to maksājumu apstrādi, kuri saistīti ar aizdevumu iespējas līgumu Grieķijai.^[49] Kopējais atlikums šā līguma ietvaros 2015. gada 31. decembrī bija 52.9 mljrd. euro.

Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumi

2005. gadā klientu euro denominēto rezervju aktīvu pārvaldīšanai izveidotās Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu (ERPP) sistēmas ietvaros 2015. gadā joprojām tika piedāvāts daudzpusīgs finanšu pakalpojumu klāsts. Atsevišķas Eurosistēmas NCB (Eurosistēmas pakalpojumu sniedzējas) piedāvā ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām, monetārajām iestādēm un valdības aģentūrām, kā arī starptautiskajām organizācijām pilnu pakalpojumu kopumu, kas pamatojas uz saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem atbilstoši vispārējiem tirgus standartiem. ECB veic kopējās koordinācijas funkciju, veicinot sistēmas raitu darbību un informācijas sniegšanu Padomei.

2015. gadā bija 285 (2014. gadā – 296) klienti, kuri uzturēja ERPP darījumu attiecības ar Eurosistēmu. Attiecībā uz pašiem pakalpojumiem ERPP ietvaros pārvaldīto turējumu kopapjoms (kas ietver skaidrās naudas aktīvus un vērtspapīru turējumus) 2015. gadā pieauga aptuveni par 6% salīdzinājumā ar 2014. gada beigām.

Banknotes un monētas

ECB un euro zonas NCB ir atbildīgas par euro banknošu emisiju euro zonā un sabiedrības uzticēšanās euro saglabāšanu.

Banknošu un monētu apgrozība

2015. gadā apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi aptuveni par 7.8% un 6.6%. Gada beigās apgrozībā atradās 18.9 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā vērtība bija 1 083 mljrd. euro (sk. 27. un 28. att.). Vislielākais gada pieauguma temps 2015. gadā bija 50 euro banknotēm (11.8%). Pieprasījums pēc šīs nominālvērtības banknotēm strauji palielinājās ap gada vidu. Visticamākais šīs parādības skaidrojums meklējams faktā, ka uz Grieķiju ceļojošie tūristi ņēma līdzi vairāk skaidrās naudas nekā parasti, jo šajā valstī bija ieviesti skaidrās naudas izņemšanas ierobežojumi (kuri gan attiecās tikai uz rezidentiem). Euro banknošu izgatavošanu kopīgi veic NCB, kurām 2015. gadā pavisam bija iedalīta 6.0 mljrd. banknošu izgatavošana.

Tiek lēsts, ka vērtības izteiksmē aptuveni ceturtā daļa apgrozībā esošo euro banknošu tiek turēta ārpus euro zonas, galvenokārt kaimiņvalstīs. Euro banknotes (galvenokārt 500 euro un 100 euro banknotes) ārpus euro zonas esošajās valstīs tiek turētas uzkrājumu veidošanai un norēķiniem par darījumiem starptautiskajos tirgos. Skaidrajai naudai ir priekšrocība – ar to var veikt tūlītēju norēķinu bez nepieciešamības novērtēt darījuma partnera maksātspēju.

2015. gadā kopējais apgrozībā esošo euro monētu skaits palielinājās par 4.7% (līdz 116.1 mljrd. 2015. gada beigās). 2015. gada beigās apgrozībā esošo monētu vērtība bija 26.0 mljrd. euro (par 4% lielāka nekā 2014. gada beigās).

Euro zonas NCB 2015. gadā pārbaudīja aptuveni 32.9 mljrd. banknošu autentiskumu un derīgumu apgrozībai, aptuveni 5.2 mljrd. banknošu izņemot no apgrozības. Eurosistēma arī turpināja centienus palīdzēt banknošu iekārtu ražotājiem nodrošināt to iekārtu atbilstību ECB standartiem attiecībā uz euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi pirms to atkārtotas laišanas apgrozībā. Ar šīm iekārtām kredītiestādes un citi profesionālie skaidrās naudas apstrādātāji 2015. gadā pārbaudīja 31 mljrd. banknošu autentiskumu un derīgumu.

Viltotās euro banknotes

2015. gadā Eurosistēma izņēma no apgrozības aptuveni 899 000 viltotu euro banknošu. Salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto euro banknošu skaitu viltoto banknošu īpatsvars joprojām ir ļoti neliels. 29. attēlā atspoguļota no apgrozības izņemto viltoto banknošu skaita ilgtermiņa dinamika. Viltošanai parasti izraudzītas pirmā izlaiduma 20 euro un 50 euro banknotes (attiecīgi 50.5% un 34.2% no kopējā viltojumu skaita 2015. gadā). Nelielo viltojumu kopskaita pieaugumu 2015. gadā galvenokārt noteica viltoto 50 euro banknošu daļas palielināšanās. Viltojumi nominālvērtību dalījumā sīkāk atspoguļoti 30. attēlā.

ECB joprojām iesaka sabiedrībai rēķināties ar viltojumu iespēju, neaizmirst par naudas pārbaudi, to aptaustot, apskatot un pagrozot, un nekad nepaļauties tikai uz vienu pretviltošanas elementu. Turklāt profesionālajiem skaidrās naudas apstrādātājiem gan Eiropā, gan ārpus tās robežām pastāvīgi tiek piedāvātas apmācības un tiek nodrošināti aktualizēti informatīvie materiāli, lai atbalstītu Eurosistēmas cīņu pret naudas viltošanu. Šim mērķim kalpo arī ECB sadarbība ar Eiropolu, Interpolu un Eiropas Komisiju.

Euro banknošu otrais izlaidums

2015. gada 25. novembrī tika izlaista jaunā 20 euro banknote, kas ir trešā Eiropas sērijas banknote. Tāpat kā jaunajām 5 euro un 10 euro banknotēm, kas tika izlaistas 2013. gada maijā un 2014. gada septembrī, jaunajai 20 euro banknotei ir uzlaboti pretviltošanas elementi, t.sk. ūdenszīme ar portretu un smaragdzaļš skaitlis, uz kura, pagrozot banknoti, saskatāms kustīgas gaismas, kas maina arī krāsu, efekts. Jaunajai 20 euro banknotei ir arī jauns un inovatīvs pretviltošanas elements – logs ar portretu hologrammas joslā. Aplūkojot banknoti pret gaismu, logā redzams Eiropas (grieķu mitoloģijas tēla) portrets. Gatavojoties jaunās 20 euro banknotes ieviešanai, ECB un euro zonas NCB īstenoja kampaņu, lai informētu gan sabiedrību, gan profesionālos skaidrās naudas apstrādātājus par jauno banknoti un tās pretviltošanas elementiem. Tās arī veica vairākus pasākumus, lai palīdzētu banknošu apstrādes iekārtu nozarei sagatavoties jaunās banknotes ieviešanai.

Citu nominālvērtību Eiropas sērijas banknotes tiks ieviestas dažu nākamo gadu laikā.

Statistika

Ar NCB atbalstu ECB sagatavo, vāc, apkopo un izplata plašu statistisko datu klāstu, kas sniedz nozīmīgu atbalstu euro zonas monetārajai politikai, ECB uzraudzības funkcijai, dažādu citu ECBS uzdevumu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) uzdevumu izpildei. Šos statistiskos datus izmanto arī valsts iestādes, finanšu tirgus dalībnieki, plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība.

ECBS 2015. gadā turpināja regulāri, raiti un laikus sniegt euro zonas statistiskos datus. Turklāt tā veltīja vērā ņemamas pūles, lai pabeigtu jaunu starptautisko statistikas standartu ieviešanu visā ECB statistikā un izpildītu jaunas prasības ļoti savlaicīgi sniegt augstas kvalitātes un detalizētus statistiskos datus valstu, sektoru un instrumentu līmenī.^[50]

Jauna un uzlabota euro zonas statistika

ECB kopš 2015. gada 1. janvāra katru dienu publicē 3 mēnešu tagadnes procentu likmi, kas iegūta no ienesīguma līknes, ko aprēķina, izmantojot euro zonas valdības obligācijas ar AA un augstāku reitingu. Šo procentu likmi kopš tās publicēšanas uzsākšanas SVF izmanto kā Speciālo aizņēmuma tiesību procentu likmes, kas aizstāj 3 mēnešu EUREPO likmi, euro komponentu.

Kopš 2015. gada janvāra statistisko datu publiskojumi par vērtspapīru emisijām ietver uzlabotu dalījumu pēc emitenta sektora un instrumentu veida, kas atbilst nesen pieņemtajai Eiropas Kontu sistēmas (EKS 2010) versijai.

2015. gada aprīlī tika veikti ievērojami maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas uzlabojumi, publiskojot datus kopš 2008. gada. Šie dati atbilst SVF Maksājumu bilances rokasgrāmatas 6. izdevuma metodoloģijai un ietver detalizētu dalījumu pēc darījuma partneru ģeogrāfiskā apgabala.

Turklāt kopš 2015. gada jūlija, ievērojot EKS 2010 prasības, statistisko datu publiskojumi par monetārajām norisēm, privātpersonas un mazos un vidējos uzņēmumus apkalpojošo banku procentu likmēm, ieguldījumu fondiem un finanšu instrumentsabiedrībām ietver jaunus dalījumus, piemēram, pēc emitenta sektora un instrumentu veida. Ieguldījumu fondu statistikā iekļauti papildu dati par ieguldījumu fondu jaunām kategorijām, piemēram, privātā kapitāla fondiem un euro zonā reģistrētiem biržā tirgotiem fondiem. Banku procentu likmju statistika ietver papildu rādītājus par neatmaksātiem aizdevumiem atlikušā termiņa un nākamā procentu likmes pārskatīšanas perioda dalījumā. Turklāt ar pārslēgtiem aizdevumiem saistītas procentu likmes nosaka atsevišķi jaunā darījuma ietvaros.

2015. gada augustā banku darbības konsolidētie dati (konsolidēta ECBS datu kopa ES banku sistēmai) tika būtiski uzlaboti, un to sniegšanas biežums pieauga no reizes pusgadā līdz reizei ceturksnī. Šos uzlabojumus veicināja Eiropas Banku iestādes īstenošanas tehnisko standartu par uzraudzības pārskatu sniegšanu stāšanās spēkā – tie būtiski palielināja salīdzināmās informācijas apjomu ES. Konkrētāk, aktīvu kvalitātes rādītāji lielākoties aizstāti ar jauniem datiem par ienākumus nenesošiem riska darījumiem un galvenajiem iecietības punktiem. Paredzēti arī jauni likviditātes, finansējuma un neapgrūtināto aktīvu pasākumi.

ECB 2015. gada septembrī publicēja jaunus statistiskos datus par aizdevumiem, kuri koriģēti atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumiem, sniedzot pilnīgāku informāciju par euro zonas banku piešķirtajiem aizdevumiem, kuri vairs nav uzrādīti to bilancēs.

2015. gada oktobrī ECB sāka publicēt mēneša datus par TARGET2 atlikumiem, euro zonas rezidentu emitētu kotētu akciju datu valūtu dalījumu un uzlaboto gada maksājumu statistiku, ņemot vērā Vienotās euro maksājumu telpas ieviešanu un citas Eiropas maksājumu tirgus norises.

ECB 2015. gada novembrī sāka publicēt jaunu ceturkšņa statistikas pārskatu par mājsaimniecību sektoru, atspoguļojot tā saimniecisko un finansiālo darbību un sniedzot galvenos euro zonas rādītājus un 19 euro zonas valstu salīdzinājumu.

2015. gada decembrī ECB publicēja Valstu prakses apsekojumu, kurā detalizēti dokumentētas metodoloģijas, kuras euro zonas valstis izmanto MFI bilances statistisko datu vākšanā.

Citas statistikas norises

ECB 2015. gada martā publicēja Regulu^[51] par uzraudzības finanšu informāciju, kura pārskatu sniegšanas prasības pakāpeniski attiecina uz visām uzraudzītajām iestādēm, kuras vēl nesniedz pārskatus, pamatojoties uz 2015. gada beigās ieviestajiem uzraudzības finanšu pārskatiem (FINREP).

Lai gan iestādēm, kuras konsolidētā līmenī piemēro Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS), jau jāiesniedz FINREP pārskati, Regula attiecina obligātu pārskatu sniegšanu uz: 1) nozīmīgām uzraudzītām grupām, kuras piemēro valsts grāmatvedības noteikumus; 2) nozīmīgām uzraudzītām iestādēm, kuras sniedz pārskatus individuāli gan saskaņā ar SFPS, gan ar valsts grāmatvedības noteikumiem; un 3) mazāk nozīmīgām uzraudzītām grupām, kuras piemēro valsts grāmatvedības noteikumus, un mazāk nozīmīgām uzraudzītām iestādēm.

ECBS turpināja ieviest vairākus projektus, lai laika gaitā paplašinātu statistikas pieejamību un kvalitāti, izmantojot jaunas vai būtiski uzlabotas mikrodatu bāzes. 2015. gadā tika ieguldīts liels darbs kredītu mikrodatu vākšanas jaunās sistēmas izveidē, 2015. gada decembrī sakarā ar sabiedrības lielo interesi par projektu publicējot regulas projektu, kā arī atsevišķu vērtspapīru emisiju un turējumu datu vākšanas paplašināšanā. Lai uzlabotu datu vākšanu par apdrošināšanas sabiedrību turējumiem, īpaši tika pārskatīta Regula un Pamatnostādne par vērtspapīru turējumu statistiku. Turpinās arī jaunas euro naudas tirgus statistikas ieviešana, lai katru dienu nodrošinātu informācijas vākšanu par katru darījumu galvenajos tirgus segmentos (t.i., nodrošināto, nenodrošināto, valūtas mijmaiņas darījumu un uz nakti izsniegto kredītu indeksa mijmaiņas darījumu segmentos), sākot ar 2016. gada aprīli.

Starptautiskā līmenī ECB kā Ekonomikas un finanšu statistikas starpaģentūru grupas locekle bija apņēmības pilna īstenot datu nepietiekamības novēršanas iniciatīvas mērķus. Šo iniciatīvu 2009. gada aprīlī uzsāka G20 finanšu ministri un centrālo banku vadītāji datu nepietiekamības, kas tika konstatēta pēc pasaules finanšu krīzes, novēršanai. Pēc pirmā posma 20 sākotnējo rekomendāciju izstrādes un īstenošanas ECB stingri atbalsta 2015. gada septembrī pieņemto iniciatīvas otro posmu.

Ekonomiskie pētījumi

Augstas kvalitātes zinātniskajiem pētījumiem ir būtiska nozīme, sniedzot atbalstu ECB tās galveno mērķu sasniegšanā un mainīgo prioritāro uzdevumu veikšanā. Politikas veidotājiem izvirzīto daudzu jaunu svarīgu problēmu gaisotnē ekonomiskās pētniecības darbs 2015. gadā paplašinājās. Svarīgākais notikums bija pētniecības darba reorganizācija mazāka skaita, t.i., septiņos, specifisku pētījumu klasteros. Papildus tiem trīs svarīgas pētījumu struktūras ar savu darbību palīdzēja veicināt pastāvīgu sadarbību nozīmīgu tēmu pētniecībā visā ECBS.^[52]

ECB pētniecības prioritātes un klasteri

2015. gadā ekonomiskie pētījumi tika veikti septiņos banku veidotos pētniecības klasteros, aptverot četras galvenās prioritātes: 1) ekonomiskās un finanšu struktūras pārmaiņu ietekmes izmantošana ekonomiskās attīstības cikla analīzē un prognozēšanā; 2) monetārās transmisijas novērtējums, ietverot mainīgo darbības struktūru un tās ieviešanu; 3) mikroprudenciālās un banku uzraudzības izpētes uzsākšana un makroprudenciālās uzraudzības analīzes tālāka attīstība; un 4) izpratne par monetārās politikas mijiedarbību ar fiskālo, strukturālo un prudenciālo uzraudzības politiku ES mainīgajos institucionālajos ietvaros.

Runājot par pirmo un otro prioritāti, pētniecības darbības galvenais mērķis bija padziļināt izpratni par zemas inflācijas un pastāvīgi kļūdaino inflācijas prognožu cēloņiem. Iegūtie rezultāti apliecināja gan ārējā, gan iekšējā kanāla nozīmi. Saistībā ar ārējiem faktoriem naftas cenu prognozēšanas grūtības tika atzītas par svarīgu inflācijas jaunāko prognožu kļūdu iemeslu. Tāpēc tika izstrādāti vairāki jauni modeļi, lai precīzāk prognozētu naftas tirgus norises un arī sintezētu dažādu modeļu rezultātus. Saistībā ar iekšzemes virzītājspēkiem pētījumi norādīja uz iespējamu ekonomiskā atslābuma apjoma nenovērtēšanu, kā arī pastiprinošu saikni starp reālo darbību un inflāciju kā iespējamu inflācijas pārvērtēšanas avotu. Turklāt izpēte palīdzēja identificēt jaunus riskus saistībā ar varbūtēju inflācijas gaidu destabilizēšanu un parādīja, kā tad, kad nominālās procentu likmes sasniedz zemāko, t.i., nulles, robežu, zemā inflācija varētu kļūt pašpastiprinoša. Tomēr pētījumos vērsta uzmanība arī uz to, ka šādos apstākļos perspektīvas norādēm un nestandarta monetārās politikas pasākumiem var būt liela nozīme, mazinot destabilizēšanas riskus un veicinot kopējo pieprasījumu.

2015. gadā arī mikroprudenciālās un makroprudenciālās uzraudzības politika izvirzījās ECB pētnieciskā darba uzmanības centrā. Pēc Vienotā uzraudzības mehānisma izveides pētījumos tika aplūkots, kāda bija regulēšanas un cita veida valdības politikas ietekme uz banku darbību un bilancēm. Augsta prioritāte bija noteikta modeļu izstrādāšanai, lai analizētu makroprudenciālās uzraudzības politikas un to mijiedarbību ar citiem politikas veidiem, t.sk. monetāro politiku. Saistībā ar ceturto prioritāti galvenā uzmanība pievērsta starp euro zonas valstīm esošo atšķirību un nesabalansētības analīzei. Svarīgs šā darba rezultāts bija tādu strukturālo faktoru identificēšana, ar kuriem varētu izskaidrot diverģenci, t.sk. institucionālās, darba tirgus un produktu tirgus problēmas, kas var ierobežot izaugsmi. Finanšu tirgu jomā jauni svarīgi pētījumi bija veltīti finanšu integrācijas un banku sektora ievainojamības novērtēšanas rādītāju izstrādāšanai.

Eurosistēmas/ECBS pētnieciskās struktūras

Eurosistēmas/ECBS pētniecisko struktūru ieguldījums 2015. gadā joprojām bija būtisks.Tas ietvēra Mājsaimniecību finanšu un patēriņa pētījumu struktūras, Algu dinamikas pētījumu struktūras un Konkurētspējas izpētes struktūras darbu.

Mājsaimniecību finanšu un patēriņa pētījumu struktūra koncentrējās uz Eurosistēmas Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma (MFPA) datu analīzi. Šīs aptaujas galvenais mērķis ir izpratne par to, kā mikroekonomiskais neviendabīgums ietekmē makroekonomiskos rezultātus. Gada laikā turpinājās dažādu patērētāju rīcības un mājsaimniecību finanšu aspektu izpēte. Tika analizēta mājsaimniecību bagātības pārmaiņu ietekme uz patēriņu un bagātības sadalījums dažādās mājsaimniecībās un valstīs. Apsekojuma datus izmantoja, lai novērtētu inflācijas un deflācijas ietekmi uz mājsaimniecību bagātību; tika izdarīts svarīgs secinājums, ka jaunas vidusslāņa mājsaimniecības, kam raksturīga aizņemšanās mājokļa iegādei, deflācijas gadījumā zaudē visvairāk, bet mājsaimniecības ar uzkrātu bagātību, t.i., vecākas un bagātākas mājsaimniecības, cieš lielākus zaudējumus inflācijas periodos. Turklāt MFPA datus izmantoja, lai novērtētu, kā procentu likmju sarukums atspoguļojās individuālu mājsaimniecību mazākās parāda apkalpošanas izmaksās, secinājumiem liecinot, ka parāda apkalpošanas izmaksu attiecības sarukums īpaši spēcīgs bija mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem (sk. 2. att.).

Algu dinamikas pētījumu struktūra sāka apsekojuma trešo posmu, aktīvi piedaloties 25 valstu centrālajām bankām. 2014. gadā un 2015. gada sākumā tika vākti valstu dati un izveidota dažādu valstu saskaņotu datu kopa. Apsekojuma uzdevums ir izpētīt, kā uzņēmumi pielāgojušies dažādiem šokiem un institucionālajām pārmaiņām, kas notikušas kopš finanšu krīzes. Šie nesen apkopotie uzņēmuma līmeņa dati tiek izmantoti vairākos pašlaik notiekošos pētnieciskos projektos, veicot ES valstu darba tirgus 2010.–2013. gada korekciju mikrolīmeņa analīzi. Tiek analizēti 1) šoku norises laiks un noturība un 2) nodarbinātības un algu reakcija uz šokiem un to saistība ar strukturālajām reformām.

Pamatojoties uz jaunu ES uzņēmuma līmeņa datu kopu, Konkurētspējas izpētes struktūra 2015. gadā vispusīgi analizēja tirdzniecības un konkurētspējas, starptautisko šoku transmisijas un resursu sadalījuma virzītājspēkus ES. Viens no galvenajiem šīs struktūras secinājumiem bija, ka konkurētspēju Eiropā lielā mērā nosaka arī ar inovācijām, tehnoloģijām un organizatoriskajām spējām saistīti necenu elementi, nevis tikai cenas, izmaksas un algas. Turklāt struktūras speciālisti secināja, ka pamatā esošā uzņēmumu produktivitātes dispersija ir nozīmīga kopējo tirdzniecības rezultātu noteicēja, ņemot vērā, piemēram, ļoti neviendabīgo eksportētāju reakciju uz dažādiem šokiem. Gada laikā datubāze tika paplašināta, ļaujot novērtēt produktivitātes sadalījuma jaunākās pārmaiņas laikā (piemēram, pirms un pēc krīzes) un ievērojot dažādas uzņēmumu pazīmes, piemēram, to lielumu un atrašanās valsti.

Konferences un publikācijas

Zinātnisko konferenču un semināru organizēšana veicina būtisku viedokļu apmaiņu un diskusijas par pētījumu rezultātiem. 2015. gadā ECB rīkoja vairākus šādus pasākumus. Viens no svarīgiem pasākumiem bija ECB centrālo banku darbībai veltītais forums "Inflācija un bezdarbs Eiropā", kas notika Sintrā, Portugālē. Cits nozīmīgs seminārs "Monetārās politikas sarežģītie uzdevumi zemas inflācijas vidē" notika 2015. gada novembrī.

Liela daļa ECB pētniecisko aktivitāšu publiskota arī pētījumu veidā. ECB Pētījumu sērija ir veids, kā ātri izplatīt speciālistu pētījumu rezultātus, un 2015. gada laikā šajā sērijā kopumā tika publicēts 117 pētījumu. Papildus tam 2015. gadā starptautiskos recenzētos žurnālos tika publicēti 67 ECB speciālistu izstrādāti vai sadarbībā ar viņiem tapuši pētījumi. Salīdzinājumā ar 2014. gadu tas bija ievērojams publikāciju skaita kāpums un ietvēra lielāku daļu publikāciju augstākā līmeņa ekonomikas un finanšu žurnālos.

Juridiskās darbības un pienākumi

ECB 2015. gadā piedalījās vairākās ES līmeņa tiesvedībās. ECB sniedza arī daudzus atzinumus, reaģējot uz Līguma prasību konsultēties ar ECB par katru ierosināto ES tiesību aktu vai nacionālā tiesību akta projektu, kas ir ECB kompetencē, kā arī par monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma ievērošanas monitorēšanu.

ECB piedalīšanās ES līmeņa tiesvedībās

Saistībā ar tiešajiem monetārajiem darījumiem (TMD) Eiropas Savienības Tiesa pēc Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas pirmā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu ievēroja ģenerāladvokāta 2015. gada 14. janvāra atzinumu pēc būtības un savā 2015. gada 16. jūnija spriedumā C-62/14 apstiprināja TMD atbilstību Līgumiem. Tā apliecināja, ka ECB ir liela rīcības brīvība monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā. TMD, kuru mērķis ir saglabāt monetārās politikas vienotību euro zonā un nodrošināt pienācīgu monetārās politikas transmisijas mehānismu, ietilpst ECB darbības jomā, t.i., cenu stabilitātes saglabāšanā. Konkrētāk, TMD neierobežo dalībvalstu atbildību par ekonomisko politiku. Tiesa uzskatīja, ka šo secinājumu nemainīja tas, ka TMD veicami, attiecīgajām dalībvalstīm pilnībā ievērojot Eiropas Finanšu stabilitātes fonda vai Eiropas Stabilitātes mehānisma makroekonomisko korekciju programmas prasības, jo tas nepieļauj monetārās politikas pasākumu apdraudējuma risku attiecīgo dalībvalstu īstenotās ekonomiskās politikas efektivitātei. Turklāt TMD atbilst proporcionalitātes principam. Attiecībā uz monetārās finansēšanas aizliegumu Tiesa lēma, ka valdības obligāciju iegāžu otrreizējos tirgos ietekmei nav jābūt tādai pašai kā šādu obligāciju tiešās iegādes sākotnējā tirgū ietekmei un ka šādas iegādes nedrīkst izmantot Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. pantā noteiktā mērķa apiešanai. Tādējādi valdības obligāciju iegādes programmā jāiestrādā pietiekami aizsardzības pasākumi. Tiesa lēma, ka TMD ir šādi aizsardzības pasākumi, īpaši tie, kas ļauj izvairīties no garantijas, ka ECBS pēc tam pirks emitētās obligācijas. Tā norādīja, ka TMD nemazina attiecīgo dalībvalstu stimulu ievērot pārdomātu budžeta politiku. Pamatojoties uz prejudiciālo nolēmumu, Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa nolasīs galīgo spriedumu par TMD atbilstību Vācijas konstitūcijai.

ES Vispārējā tiesa 2015. gada oktobrī lēma par labu ECB visos četros strīdos ar Grieķijas valdības obligāciju turētājiem. Prasītāji apgalvoja, ka viņi pēc Grieķijas valdības parāda daļējas pārstrukturēšanas 2012. gadā bija cietuši finansiālus zaudējumus un viņiem bija liegtas pamattiesības uz īpašumu un ekonomisko brīvību. Lietā T-79/13 saistībā ar iespējamiem zaudējumiem Tiesa konstatēja, ka ECB nebija veikusi prettiesiskas darbības, kuru rezultātā varēja iestāties atbildība saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību. Tiesa arī precizēja, ka laikā, kad ECB monitorēja ekonomiskās norises Grieķijā, to nevarēja saukt pie atbildības par privātā sektora iesaistīšanu parāda pārstrukturēšanā, jo par šādiem lēmumiem vispirms (ja ne pilnībā) bija atbildīga Grieķijas valdība. Tika apstiprināts, ka ECB šīs privātā sektora iesaistīšanas kontekstā bija tikai padomdevējas statuss un bija tās mandāta ietvaros, ko nosaka Līgums par Eiropas Savienības darbību un Līgums par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu tiešo monetāro darījumu lietā (sk. iepriekš) Tiesa uzsvēra, ka ECB ir liela rīcības brīvība monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā, un piebilda, ka šajā jomā atbildība var iestāties tikai tad, ja tā nepārprotami un būtiski ignorējusi savu pilnvaru izmantošanas robežas. Pārējās trīs lietas T-350/14, T-38/14 un T-413/14 tika noraidītas, pamatojoties uz to nepieņemamību.

Tiesa 2015. gada 4. martā pasludināja spriedumu T-496/11 par centrālo klīringa darījuma partneru (CCP) kā Eurosistēmas pārraudzības politikas regulējuma daļas izvietojuma politikas juridisko spēkā esamību. Apvienotā Karaliste 2011. gadā bija iesniegusi pieteikumu par pārraudzības politikas regulējuma anulēšanu attiecībā uz konkrētu CCP, kuri dibināti ārpus euro zonas esošās ES dalībvalstīs, izvietošanas politiku. Tiesa lēma, ka pārraudzības politikas regulējumā bija ietvertas regulatīvas prasības un ka ECB pārraudzības kompetence neattiecās uz šādu prasību noteikšanu attiecībā uz CCP. Tādējādi Tiesa anulēja pārraudzības politikas regulējumu tiktāl, cik tas noteica konkrētu CCP izvietojuma prasības. Pārskatīto pagaidu pārraudzības politikas regulējumu, kas vairs neietver CCP izvietojuma prasības, Padome pieņēma 2015. gada 10. septembrī un publicēja ECB interneta vietnē.

ECB atzinumi un prasību neizpildes gadījumi

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu ar ECB jākonsultējas par katru ECB kompetencē^[53] esošu ierosināto ES tiesību aktu vai nacionālā tiesību akta projektu. Visi ECB atzinumi tiek publicēti ECB interneta vietnē. ECB atzinumi par ierosinātajiem ES tiesību aktiem tiek publicēti arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ECB 2015. gadā pieņēma trīs atzinumus par ierosinātajiem ES tiesību aktiem un 55 atzinumus par tās kompetencē esošiem nacionālo tiesību aktu projektiem, kas ir ECB kompetencē.

ES līmenī ECB pieņēma atzinumus CON/2015/10 un CON/2015/18 par saskaņoto patēriņa cenu indeksu un atzinumu CON/2015/4 par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas uzdevuma un organizācijas pārskatīšanu.

Liels valstu institūcijām sniegto konsultāciju skaits attiecās uz jaunu uzdevumu nodošanu nacionālajām centrālajām bankām (NCB), t.sk. to kā valsts noregulējuma iestāžu^[54] lomu saistībā ar valsts noregulējuma procedūras darbību^[55], noguldījumu apdrošināšanas sistēmām^[56], bankas kontu reģistriem^[57], centrālo kredītu reģistru, kredītu starpnieku, finanšu līzinga sabiedrību un kredītņēmēju uzņēmumu regulējumu^[58], kā arī patērētāju aizsardzību. ECB pieņēma atzinumus par NCB statūtu grozījumiem, t.sk. pievēršoties centrālo banku neatkarībai un NCB lēmējinstitūciju locekļu iecelšanai amatā un atbrīvošanai no amata^[59]. ECB pieņēma atzinumus arī par tiesību aktiem saistībā ar maksājumiem, banknotēm^[60], viltojumiem, rezervju normām, statistiku^[61], aizdevumu ārvalstu valūtā pārstrukturēšanu^[62], kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un finanšu stabilitāti^[63].

Tika konstatēti 17 konsultēšanās ar ECB par nacionālo tiesību aktu projektiem prasības neizpildes gadījumu. Turpmāk aplūkotie gadījumi tika uzskatīti par skaidriem un nopietniem^[64].

Bulgārijas Nacionālā asambleja nekonsultējās ar ECB par Kredītiestāžu likuma un citu likumu^[65] grozījumiem, radot bažas par iespējamu centrālās bankas neatkarības prasību pārkāpumu.

Horvātijas institūcijas nekonsultējās ar ECB par likumu par fiksēta valūtas kursa noteikšanu Šveices frankos denominēto vai saistīto aizdevumu mēneša maksājumiem.^[66] Tās nekonsultējās ar ECB arī par turpmāko likumu, kas noteica šādu aizdevumu konversiju euro denominētos vai saistītos aizdevumos. Ņemot vērā pēdējā pasākuma nozīmi, ECB nolēma pieņemt pašiniciatīvas atzinumu (CON/2015/32) šajā jautājumā, bet Horvātijas parlaments pieņēma likumu pirms ECB atzinuma pieņemšanas.

Grieķijas institūcijas nekonsultējās ar ECB saistībā ar likumdošanas satura aktu par īsa termiņa banku brīvdienām, kā arī par skaidrās naudas izņemšanas un kapitāla pārskaitījumu ierobežojumiem. ECB atzina šā Grieķijas tiesību akta, kas tika steidzami pieņemts sevišķi svarīgu sabiedrības interešu dēļ, lai nodrošinātu nepieciešamās kapitāla kontroles korekcijas, ārkārtas un pagaidu raksturu.

Ungārijas institūcijas nekonsultējās ar ECB par jauniem tiesību aktiem saistībā ar: 1) ārkārtas ieguldījumu garantiju fonda izveidi;^[67] 2) privātpersonu maksātnespējas pasākumiem;^[68] un 3) konkrētu ārvalstu valūtā denominētu patēriņa kredītu konversiju Ungārijas forintos^[69].

ECB nolēma pieņemt pašiniciatīvas atzinumu (CON/2015/55) par Īrijas likumprojektu saistībā ar nodevu par skaidrās naudas izņemšanu no bankomātiem, ņemot vērā tā vispārējo nozīmīgumu ECBS, ko nosaka tā potenciāls padarīt euro banknošu izmantošanu dārgāku par elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem, tādējādi radot neizdevīgākus nosacījumus likumīgajam maksāšanas līdzeklim.

Portugāles institūcijas nekonsultējās ar ECB par grozījumiem Banco de Portugal vadības amatā iecelšanas procedūrā.

Slovākijas institūcijas arī nekonsultējās ar ECB par grozījumiem komercdarbības kodeksā un saistītajos tiesību aktos,^[70] kas valdībai ļāva izmantot īpašu nodevu finanšu iestādēm, lai stiprinātu valstij pilnībā piederošu juridisko personu pašu kapitālu.

Slovēnijas institūcijas nekonsultējās ar ECB saistībā ar Likumu par valsts nozīmes projektu sistemātisku izmeklēšanu, kas ietvēra arī aizsardzības pasākumus Banka Slovenije un tās lēmējinstitūciju neatkarības saglabāšanai.

ECB nolēma pieņemt pašiniciatīvas atzinumu (CON/2015/56) par Rumānijas likumprojektu, kas regulē ar hipotēku nodrošinātu parādu atmaksu, izmantojot nekustamā īpašuma īpašumtiesību nodošanu, ņemot vērā tā vispārējo nozīmīgumu ECBS saistībā ar Rumānijas finanšu sistēmas stabilitāti un iespējamo plašo negatīvo blakusefektu ietekmi uz tautsaimniecību un banku sektoru.

Kipras, Grieķijas, Ungārijas, Īrijas un Itālijas konsultēšanās ar ECB neizpildes gadījumi tika uzskatīti par skaidriem un atkārtotiem.

Ar Vienoto uzraudzības mehānismu saistītās juridiskās norises: Administratīvās pārskatīšanas padome

Administratīvās pārskatīšanas padome, kurā ir pieci locekļi un divi aizvietotāji, veic iekšēju ECB uzraudzības lēmumu administratīvu pārskatīšanu. Tā uzsāka darbību 2014. gada septembrī un kopš tā laika pēc uzraudzības lēmumu adresātu pieprasījuma pārskatījusi daudzus apstrīdētus lēmumus.

Monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma ievērošana

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 271. panta d) punktu ECB uzticēts uzdevums veikt monitoringu, kā ES valstu centrālās bankas (NCB) un ECB ievēro Līguma 123. un 124. pantā un Padomes Regulās (EK) Nr. 3603/93 un Nr. 3604/93 noteiktos aizliegumus. 123. pants aizliedz ECB un NCB nodrošināt konta pārtēriņa iespējas vai jebkāda cita veida kredīta iespējas valdībām un ES institūcijām vai struktūrām, kā arī iegādāties šo institūciju emitētus parāda instrumentus sākotnējā tirgū. 124. pants aizliedz jebkuru pasākumu (ja vien tā pamatā nav prudenciālu apsvērumu), kas nodrošina valdībām un ES institūcijām vai struktūrām privileģētu piekļuvi finanšu iestādēm. Vienlaikus ar ECB Padomi minēto nosacījumu ievērošanu dalībvalstīs uzrauga Eiropas Komisija.

ECB uzrauga arī ES valstu centrālo banku veiktās tādu parāda instrumentu iegādes otrreizējā tirgū, kurus izlaiž iekšzemes valsts sektors, citu dalībvalstu valsts sektors un ES institūcijas un struktūras. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3603/93 apsvērumu daļu valsts sektora parāda instrumentu iegādi otrreizējā tirgū nedrīkst izmantot Līguma 123. pantā noteiktā mērķa apiešanai. Šādas iegādes nedrīkst kļūt par valsts sektora netiešas monetārās finansēšanas veidu.

2015. gadā veiktais monitorings apstiprināja, ka Līguma 123. un 124. panta un attiecīgo Padomes regulu noteikumi kopumā tika ievēroti.

Monitoringa rezultāti atklāja, ka ne visās ES NCB 2015. gadā darbojas atlīdzības par valsts sektora noguldījumiem politika, kas pilnībā ievēro atlīdzības maksimālās robežas. Konkrētāk, dažām NCB jānodrošina, lai atlīdzības par valsts sektora noguldījumiem maksimālā robeža tiktu pielīdzināta nenodrošinātu darījumu uz nakti procentu likmei, pat ja tā ir negatīva.

Banc Ceannais na hĒirean/Central Bank of Ireland 2015. gadā veiktā ar IBRC saistīto aktīvu samazināšana, pārdodot ilgtermiņa mainīgas procentu likmes parādzīmes, ir solis šo aktīvu nepieciešamās pilnīgās realizēšanas virzienā. Tomēr pastāvošās nopietnās bažas saistībā ar monetāro finansēšanu varētu mazināt vērienīgāks plānotās pārdošanas grafiks.

Saistībā ar ECB 2014. gada pārskatā paustajām bažām ECB turpināja veikt vairāku Magyar Nemzeti Bank 2014. gadā uzsākto programmu monitoringu, kuras nebija saistītas ar monetāro politiku un kuras varētu vērtēt kā tādas, kas potenciāli ir pretrunā ar monetārās finansēšanas aizliegumu, jo var uzskatīt, ka tādējādi Magyar Nemzeti Bank pārņem valsts uzdevumus vai citādā veidā piešķir valstij finansiālus ieguvumus. Šīs programmas ietvēra nekustamā īpašuma ieguldījumu iegādes, finansiālās lietpratības veicināšanas programmu, izmantojot sešu fondu tīklu, kā arī Ungārijas Finanšu uzraudzības iestādes bijušo darbinieku pārcelšanu uz valsts centrālo banku un Ungārijas mākslas darbu un kultūras vērtību iegādes programmu. Tā kā ECB bažas 2015. gadā netika mazinātas, ECB turpinās rūpīgi uzraudzīt šīs darbības, lai nodrošinātu, ka to īstenošana nenonāk pretrunā ar monetārās finansēšanas aizliegumu. Magyar Nemzeti Bank arī jānodrošina, lai tās fondu tīklam piešķirtie centrālās bankas resursi ne tiešā, ne netiešā veidā netiktu izmantoti valsts finansēšanas mērķiem.

2015. gadā Magyar Nemzeti Bank iegādājās Budapeštas biržas akciju kontrolpaketi, ko var uzskatīt par iemeslu bažām attiecībā uz monetāro finansēšanu, jo Magyar Nemzeti Bank faktiski izmantoja centrālās bankas līdzekļus, lai atbalstītu tāda ekonomiskās politikas mērķa sasniegšanu, kas parasti ir valdības kompetencē. Magyar Nemzeti Bank arī pieņēma lēmumu veikt vairākas pārmaiņas saistībā ar tās monetārās politikas instrumentiem, lai atbalstītu pašfinansēšanās programmu. Ņemot vērā izveidojušos stimulus bankām iegādāties forintos denominētus valdības vērtspapīrus, dažas pārmaiņas kopumā varētu uzskatīt par līdzekli, kā apiet privileģētās piekļuves aizliegumu saskaņā ar Līguma 124. pantu. ECB aicina Magyar Nemzeti Bank rūpīgi pārskatīt šīs darbības, lai izvairītos no konflikta ar monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizliegumiem.

Bank of Greece atmaksāja Grieķijas valsts parāda saistības saskaņā ar SVF rezerves vienošanos, izmantojot SDR turējumus, attiecībā uz kuriem Bank of Greece bija uzņēmusies risku un par kuriem saņēma atlīdzības. Atmaksa izraisīja nopietnas bažas monetārās finansēšanas ziņā, jo tās rezultāts faktiski bija tāds, ka Bank of Greece finansēja valsts sektora saistības attiecībā pret trešo personu. Vienošanās par SVF piešķirto SDR kontu turēšanas un apsaimniekošanas procedūrām, kuru Grieķijas valdība parakstījusi 2015. gada decembrī, ļauj izvairīties no šādu situāciju atkārtošanās nākotnē.

Starptautiskās un Eiropas attiecības

Eiropas attiecības

Ņemot vērā krīzes laikā gūtās mācības, gada laikā tika veikti turpmāki pasākumi, lai pabeigtu banku savienības izveidi, mazinātu finanšu sektora sadrumstalotību un turpinātu euro zonas finanšu sektora atveseļošanās procesu saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un Vienotā noregulējuma mehānisma izveidi. Euro zonas ekonomiskā situācija un sarunas par finanšu palīdzības sniegšanu Grieķijai arī noteica darba kārtību Eurogrupas un ECOFIN sanāksmēs, kurās piedalījās ECB prezidents un citi ECB Valdes locekļi. ECB prezidents tika aicināts piedalīties Eiropadomes sanāksmēs un Eurosamitos, kuros būtisks temats bija nepieciešamība nodrošināt saskaņotu fiskālās, finanšu un strukturālās politikas stratēģiju, lai paātrinātu atveseļošanos Eiropā. 2015. gadā ECB uzturēja ciešu dialogu ar Eiropas institūcijām un forumiem, īpaši ar Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, ECOFIN, Eurogrupu un Eiropas Komisiju.

Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības izveides pabeigšana

ECB prezidents kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, Eurosamita priekšsēdētāju, Eurogrupas prezidentu un Eiropas Parlamenta prezidentu palīdzēja sagatavot 2015. gada 22. jūnijā publicēto ziņojumu "Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana". Atbilstoši Eurosamita 2014. gada oktobrī noteiktajām pilnvarām "sagatavot nākamos euro zonas ekonomiskās pārvaldības uzlabošanas pasākumus" ziņojumā ietverts triju posmu plāns stabilas un patiesas Ekonomikas un monetārās savienības izveidei.

Publicējot ziņojumu, Eiropas Komisija 2015. gada 21. oktobrī pieņēma pasākumu kopumu ziņojumā ietverto īstermiņa priekšlikumu īstenošanai, īpaši attiecībā uz valstu konkurētspējas padomēm, Eiropas Fiskālās padomes izveidi un progresu vienotas euro zonas ārējās pārstāvniecības starptautisko institūciju forumos (īpaši SVF) nodrošināšanā.

Šie ir pirmie soļi ceļā uz ekonomiskās pārvaldības sistēmas uzlabošanu. Runājot par nākotni, Eiropas Fiskālās padomes pilnvaras un institucionālā neatkarība jāskaidro un jānostiprina, lai nodrošinātu, ka tai ir svarīga loma caurredzamības palielināšanā un atbilstības fiskālajiem noteikumiem veicināšanā.^[71] Savukārt konkurētspējas padomes varētu dot jaunu impulsu strukturālo reformu īstenošanai euro zonas valstīs, bet to struktūrai jābūt tādai, lai nodrošinātu to neatkarību gan valstu, gan euro zonas (kā tīkla struktūras) līmenī.^[72] ECB turpināja atbalstīt izšķirošu pasākumu īstenošanu, lai pabeigtu banku savienības izveidi, t.sk. uzticama kopīga Vienotā noregulējuma fonda atbalsta mehānisma izveidi un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveides uzsākšanu. Tāpēc ECB atzinīgi vērtē Komisijas regulas par šādas shēmas izveidi projektu. Kopā ar banku savienību Eiropas kapitāla tirgu savienība var stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību, uzlabojot pārrobežu riska dalīšanu un padarot finanšu sistēmu noturīgāku, kā arī veicināt plašāku un vieglāku piekļuvi finansējumam un tālāku Eiropas finanšu integrācijas attīstību.^[73]

Runājot par nākotni, nekavējoties jāveic šie ziņojumā ieteiktie īstermiņa pasākumi. Pēc tam iespējami ātrāk jāuzsāk Ekonomikas un monetārās savienības ilgtermiņa vīzijas izstrāde. ECB bieži uzsvērusi nepieciešamību konsekventi un precīzi piemērot pašreizējā regulējuma nosacījumus un vēl efektīvāk dalīties suverenitātē vidējā un tālākā perspektīvā, piemēram, virzoties no noteikumiem uz iestādēm, tādējādi uzlabojot pārvaldību. Eurosistēma ir gatava atbalstīt šo darbu.

Demokrātiskas pārskatatbildības īstenošana

ECB ir pienākums sniegt pārskatus par savu darbību Eiropas Parlamentam – ES iedzīvotāju ievēlētu pārstāvju institūcijai. ECB prezidents 2015. gadā piedalījās četrās regulārajās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas sanāksmēs, kas notika 23. martā, 15. jūnijā, 23. septembrī un 12. novembrī. Šajās sanāksmēs Eiropas Parlamenta locekļi (EPL) īpašu uzmanību pievērsa euro zonas ekonomiskajai situācijai, ECB paplašinātajai aktīvu iegādes programmai, makroekonomisko korekciju programmām un euro zonas pārvaldības reformai. Papildus tam, ka prezidents regulāri uzstājas sēdēs, 25. februārī viņš piedalījās plenārsesijas debatēs saistībā ar Eiropas Parlamenta lēmumu par ECB 2013. gada pārskatu. Turklāt ECB viceprezidents 20. aprīlī iepazīstināja komiteju ar ECB 2014. gada pārskatu, un Valdes loceklis Īvs Meršs 16. jūnijā piedalījās šīs komitejas atklātajā sēdē par TARGET2 vērtspapīriem.

ECB nodrošina pārskatu sniegšanas pienākuma izpildi, arī sagatavojot regulārus pārskatus un sniedzot atbildes uz Eiropas Parlamenta locekļu rakstiskajiem jautājumiem. To skaits būtiski pieaudzis: 2015. gadā saņemto jautājumu skaits (179) pārsniedza visa iepriekšējā Parlamenta sasaukuma laikā saņemto vēstuļu skaitu (sk. 3. att.). Atbildes uz šīm vēstulēm publicētas ECB interneta vietnē. Vairākums jautājumu bija saistīti ar ECB nestandarta monetārās politikas pasākumu īstenošanu, tautsaimniecības perspektīvu un makroekonomisko korekciju programmām.

Tāpat kā agrāk ECB sniedza ieguldījumu Eiropas Parlamenta un ES Padomes diskusijās par tās kompetences jomās esošo tiesību aktu priekšlikumiem.

ECB ir arī pienākums sniegt pārskatus par savām banku uzraudzības aktivitātēm gan Eiropas Parlamentam, gan ES Padomei. Tāpēc ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja piecas reizes uzstājās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejā un apmeklēja atsevišķas ECOFIN un Eurogrupas sanāksmes. Sīkāka informācija pieejama ECB 2015. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

Starptautiskās attiecības

Ņemot vērā sarežģīto starptautisko vidi, ECB piedalījās starptautisko institūciju forumos notikušajās diskusijās, apkopoja informāciju un informēja par savu politiku, tādējādi stiprinot saiknes ar galvenajiem starptautiskajiem darījuma partneriem. Tas bija īpaši svarīgi gadā, kad monetārajām iestādēm visā pasaulē nācās koriģēt savu politikas nostāju.

G20

Pasaules tautsaimniecības lēnās atveseļošanās un dažās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs vērojamā paaugstinātā svārstīguma apstākļos ECB aktīvi atbalstīja G20 diskusijas, kurās uzmanība tika pievērsta pasaules tautsaimniecības izaugsmes tempa paātrināšanai un tautsaimniecības noturības palielināšanai un uzsvērta reformas plānu stingras īstenošanas nozīme. Ņemot vērā galvenos monetāros un citus politikas lēmumus, tika pārrunāts arī jautājums par valstu ekonomiskās politikas īstenošanas negatīvo ietekmi pasaules mērogā. Lai mazinātu nenoteiktību un negatīvo ietekmi, tika uzsvērts, ka politikas lēmumi un pasākumi rūpīgi jākalibrē un skaidri jākomunicē.

Antālijā rīkotajā G20 samitā valstu vadītāji sniedza pārskatu par to izaugsmes stratēģiju īstenošanas progresu, kuru mērķis ir līdz 2018. gadam paaugstināt kopējo IKP līmeni (vismaz) par 2%. Atzinīgi tika novērtēts finanšu reformas programmas pamatelementu īstenošanas noslēgums, uzsverot konsekventas ieviešanas nepieciešamību. G20 valstu vadītāji arī pārskatīja progresu globālo iniciatīvu jomā, īpaši ar nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu saistītos projektus, kuru mērķis ir modernizēt starptautiskos nodokļu noteikumus. Kopumā G20 valstu darbībai būtu jākāpina faktiskā un potenciālā izaugsme, jāatbalsta darbvietu radīšana, jāstiprina tautsaimniecības noturība, kā arī jāveicina izaugsme un politiku iekļaušana.

Ar SVF un starptautisko finanšu arhitektūru saistītie politikas jautājumi

ECB aktīvi piedalījās diskusijās SVF par starptautisko finanšu arhitektūru. Lai palīdzētu stiprināt ES un euro zonas pārstāvību, tā atbalstīja koordinētu kopējo nostāju. 2015. gadā SVF pārskatīja (reizi piecos gados) Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) aprēķina formulu, lai nodrošinātu, ka SDR valūtu grozs joprojām atspoguļo nozīmīgāko valūtu relatīvo lomu pasaules tirdzniecības un finanšu sistēmā. 2015. gada pārskata diskusiju uzmanības centrā bija jautājums par to, vai palielināt SDR valūtu groza valūtu skaitu, tajā iekļaujot Ķīnas renminbi. Pirms 2015. gadā veiktās pārskatīšanas Ķīnas varas iestādes apņēmās veikt vairākas reformas, lai veicinātu Ķīnas renminbi brīvu lietošanu. SVF Valde 2015. gada 30. novembrī nolēma, ka Ķīnas renminbi iekļaujams SDR valūtu grozā ar 2016. gada 1. oktobri.

SVF kvotas un pārvaldības reforma, par kuru 2010. gadā tika panākta vienošanās, 2015. gadā joprojām netika īstenota, jo to nebija ratificējusi SVF lielākā dalībvalsts ASV. Tomēr gada beigās ASV Kongress noteiktos apstākļos akceptēja reformu ratifikāciju. Pēc reformu stāšanās spēkā uzlabosies SVF pārvaldība, jo precīzāk tiks atspoguļota jauno tirgus ekonomikas valstu loma un būtiski palielināsies SVF kvotu resursi. ECB atbalsta spēcīga SVF, kuram ir pietiekami daudz resursu un kura darbība balstās uz kvotām, uzturēšanu, lai tam mazāk būtu jāpaļaujas uz aizņemtajiem līdzekļiem. Lai veicinātu SVF aizdevumu izsniegšanas sistēmas elastību, 2015. gadā turpinājās iespējamo reformu izstrāde. SVF 2008.–2015. gadā veica arī visaptverošu 27 valstu programmu (t.sk. 23 finansēšanas mehānismu) pārskatu. Tajā tika aplūkota arī valūtas savienības dalībnieku korekciju stratēģija un euro zonas programmu ietvaros paredzētā reģionālā finansējuma nozīme.

Tehniskā sadarbība

ECB turpināja paplašināt tehnisko sadarbību ar ārpus ES esošo valstu centrālajām bankām. ECB sadarbība ar to valstu centrālajām bankām, kuras plāno pievienoties ES, ietvēra divas sadarbības programmas un reģionālo darbsemināru ietvaros veiktās darbības. Abas sadarbības programmas tika īstenotas kopā ar valstu centrālajām bankām, tās finansēja ES, un tās bija paredzētas Melnkalnes Centrālajai bankai, Kosovas Republikas Centrālajai bankai, Albānijas Bankai un Maķedonijas Republikas Nacionālajai bankai. Reģionālajos darbsemināros uzmanība tika veltīta institucionālajiem jautājumiem saistībā ar pievienošanos ES, makroprudenciālo un mikroprudenciālo uzraudzību un vietējās valūtas izmantošanas stiprināšanu iekšzemes finanšu sistēmās. Tehniskā sadarbība papildina ECB veikto ES kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu ekonomisko un finanšu norišu regulāro monitoringu un analīzi, kā arī politisko dialogu ar šo valstu centrālajām bankām. ECB arī turpināja sadarboties ar G20 jauno tirgus ekonomikas valstu centrālajām bankām, lai dalītos tehniskajās zināšanās un labākajā praksē. Tāpēc ECB 2015. gadā parakstīja jaunu saprašanās memorandu ar Indijas Rezervju banku.

Ārējā komunikācija

Monetārās politikas skaidrošana Eiropas pilsoņiem

Komunikācija ir svarīgs instruments ECB monetārās politikas efektivitātes veicināšanai un euro zonas iedzīvotāju uzticēšanās veidošanai. Kopš paša sākuma ECB centusies nodrošināt augstu caurredzamības līmeni. Tā, piemēram, bija pirmā lielākā centrālā banka, kas pēc monetārajai politikai veltītajām sanāksmēm rīkoja regulāras preses konferences.

Nākamajos gados pēc finanšu krīzes sākuma ECB vēl būtiskāk bija atklāti un caurredzamā veidā skaidrot savus monetārās politikas lēmumus, t.sk. vairākus nestandarta pasākumus. Ja plašāka sabiedrība un finanšu tirgi saprot, kā ECB varētu reaģēt konkrētā situācijā, tiem var veidoties pamatotas gaidas par monetārās politikas nākotnes perspektīvu. Jo labāka izpratne, jo ātrāk monetārās politikas pārmaiņas spēj ietekmēt finanšu mainīgos. Tas var veicināt monetārās politikas transmisiju ieguldījumu un patēriņa lēmumos un paātrināt jebkādu nepieciešamo ekonomisko korekciju veikšanu.

ECB komunikācijas centienus 2015. gadā noteica nepieciešamība nodrošināt lielāku caurredzamību, lai stiprinātu iestādes atbildību. ECB īsteno monetāro politiku 338 milj. euro zonas pilsoņu, izmantojot 16 dažādas valodas. ECB valodu dažādības jautājumu risina, izmantojot priekšrocības, ko sniedz Eurosistēmas 19 nacionālās centrālās bankas. Kolēģi katrā valstī nodrošina to, ka ECB vēstījumi vietējā kontekstā tiek sadzirdēti un saprasti.

Lai arvien nenoteiktākā vidē īstenotu savas pilnvaras, ECB 2015. gadā bija jāveic turpmāki nestandarta pasākumi. Tādējādi palielinājās tās atbildība skaidrot sabiedrībai, kāpēc ECB izvēlējās veikt šo, nevis citu pasākumu.

Monetārās politikas pārskatu publicēšana

2014. gadā ECB Padome nolēma ar 2015. gada sākumu publicēt monetārajai politikai veltīto sanāksmju pārskatus. Pārskati, kuri parasti tiek publicēti četras nedēļas pēc katras monetārajai politikai veltītās sanāksmes, ļauj labāk saprast Padomes vērtējumu par tautsaimniecību un politikas reakciju. Tie sniedz ar tautsaimniecības un monetāro analīzi un monetārās politikas nostāju saistīto diskusiju kopsavilkumu anonimizētā veidā. Pārskatu publicēšana stiprina ECB atbildību un efektivitāti un palīdz risināt ar monetārās politikas noteikšanu daudzu valstu monetārajā savienībā saistītos sarežģītos uzdevumus, īstenojot Eurosistēmas un VUM stratēģiskos nodomus attiecībā uz atbildību, neatkarību, uzticamību un saikni ar iedzīvotājiem.

Ārējās komunikācijas pamatprincipi

Turpinot caurredzamības uzlabošanas centienus, ECB Valde arī nolēma ar 2015. gada novembri regulāri publiskot katra Valdes locekļa sanāksmju kalendāru nākamajiem trim mēnešiem. Kalendāru publiskošana arī akcentē ECB uzticību caurredzamības un atbildības principam.

2015. gadā ECB komunikācijas pasākumi galvenokārt bija vērsti uz tās stimulējošās monetārās politikas izvēršanu, konkrēti, uz paplašinātās aktīvu iegādes programmas īstenošanu. Novembrī ECB atzīmēja pirmo gadu, kopš tā veic banku darbības uzraudzību. Lielākā daļa Valdes un Uzraudzības valdes locekļu un viņu pārstāvju plašsaziņas līdzekļos publisko runu bija saistīta ar šiem jautājumiem.

Turklāt Valdes locekļi sniedza komentārus Eiropas Parlamentā, skaidrojot likumdevējiem savas darbības un tādējādi veicinot sabiedrības zināšanas un izpratni par Eurosistēmas uzdevumiem un politiku (sīkāku izklāstu sk. šīs nodaļas 7. sadaļā).

Valdes locekļi ievēro vairākus publisko un privāto uzstāšanos, kā arī divpusējo tikšanos organizēšanas pamatprincipus, lai nodrošinātu iestādes integritāti.

Šie nesen pieņemtie lēmumi liecina par turpmākiem lielākas caurredzamības nodrošināšanas pasākumiem.

Jauna interneta vietne: ECB darbības skaidrošana

Interneta izmantošana ir viens no veidiem, kā sazināties ar iedzīvotājiem visā euro zonā. 2015. gadā ECB izveidoja jaunu interneta vietni, lai uzlabotu navigāciju un padarītu tās saturu pieejamāku. Jauna sadaļa vienkāršā valodā un izmantojot multimedijus skaidro nozīmīgas tēmas. Piemēram, video rāda, kā darbojas T2V platforma vērtspapīru norēķiniem. ECB interneta vietnē īpaša uzmanība pievērsta Valdes locekļu runām, paziņojumiem presei un intervijām. ECB Twitter konts pašlaik piesaistījis vairāk nekā 300 000 sekotāju un tiek izmantots, lai aktualizētu informāciju par publikācijām un runu galveno vēstījumu, savukārt YouTube konts tiek izmantots video satura publicēšanai un Flickr.com fotogrāfiju konts – fotogrāfiju ievietošanai. ECB tagad pārstāvēta arī LinkedIn.

Divi jaunie instrumenti padara statistiskos datus pieejamākus. Interneta vietne "Mūsu statistika" tika izveidota sadarbībā ar Eurosistēmas nacionālajām centrālajām bankām, lai nodrošinātu vieglāku piekļuvi euro zonas un valstu statistiskajiem datiem. Lietotne ECBstatsApp dod iespēju ātri un viegli piekļūt ECB Statistisko datu noliktavā publicētajiem datiem.

Jauna ēka: ECB telpu atklāšana

ECB jaunā ēka vietā, kur agrāk bija Frankfurtes vairumtirdzniecības tirgus zāle, oficiāli tika atklāta martā. Atklāšanas ceremonija notika, neraugoties uz protestiem pret kapitālismu galvenās ēkas priekšā un visā Frankfurtē. Ēka nodrošina biroju telpas aptuveni 2 900 darbiniekiem un Padomes sanāksmju telpu ēkas augšējā stāvā. Ēkas būvniecību un atklāšanu ECB papildināja ar plašu plašsaziņas līdzekļu aktivitāšu un pasākumu klāstu, piemēram, ēkas apskati gida vadībā un uzaicinājumu kaimiņiem uz atvērto durvju dienu.

Austrumu spārna ēkas pagrabā izveidots memoriāls, pieminot ebreju deportācijas 1941.–1945. gadā. Memoriāls, kas ir ar Frankfurtes ebreju kopienu un Frankfurti pie Mainas kopīgi veidots projekts, tika oficiāli atklāts 2015. gada novembrī.

1. pielikums Institucionālā struktūra

ECB lēmējinstitūcijas un korporatīvā vadība

Eurosistēmu un Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) vada ECB lēmējinstitūcijas – Padome un Valde. Ģenerālpadome izveidota kā trešā ECB lēmējinstitūcija, kas pastāvēs, kamēr būs ES dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas euro. Lēmējinstitūciju darbību nosaka Līgums par Eiropas Savienības darbību, ECBS Statūti un attiecīgais reglaments.^[74] Eurosistēmā un ECBS lēmumu pieņemšana notiek centralizēti. Tomēr gan stratēģijas izstrādē, gan darbībā ECB un euro zonas valstu centrālās bankas (NCB) vienoti veicina Eurosistēmas kopīgo mērķu sasniegšanu, ievērojot decentralizācijas principu saskaņā ar ECBS Statūtiem.

Padome

Padome ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. To veido ECB Valdes locekļi un euro zonas valstu NCB vadītāji. Euro zonas paplašināšanās 2015. gada 1. janvārī, ietverot tajā Lietuvu kā 19. dalībvalsti, noteica Padomes locekļu balsstiesību rotēšanas sistēmas īstenošanu.

Kopš 2015. gada janvāra monetārajai politikai veltītas sanāksmes notiek reizi sešās nedēļās. Pārskats par šīm monetārajai politikai veltītajām sanāksmēm tiek publicēts, un parasti tas notiek ar četru nedēļu nobīdi.

Padome

Mario Dragi ECB prezidents

Vitors Konstansiu ECB viceprezidents

Džozefs Bonniči Bank Čentrali ta' Malta/Central Bank of Malta prezidents

Liks Kūne Nationale Bank van België/ Banque Nationale de Belgique prezidents (līdz 2015. gada 10. martam)

Benuā Kerē ECB Valdes loceklis

Karlušs Kosta Banco de Portugal prezidents

Kristalla Georgadži Central Bank of Cyprus prezidente

Ardo Hansons Eesti Pank prezidents

Patriks Honohans Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland prezidents (līdz 2015. gada 25. novembrim)

Boštjans Jazbecs Banka Slovenije prezidents

Klāss Knots De Nederlandsche Bank prezidents

Filips R. Leins Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland prezidents (no 2015. gada 26. novembra)

Sabīne Lautenšlēgere ECB Valdes locekle

Erki Līkanens Suomen Pankki – Finlands Bank prezidents

Luiss M. Linde Banco de España prezidents

Jozefs Makūhs Národná banka Slovenska prezidents

Īvs Meršs ECB Valdes loceklis

Ēvalds Novotnijs Oesterreichische Nationalbank prezidents

Kristiāns Nojē Banque de France prezidents (līdz 2015. gada 31. oktobrim)

Peters Prāts ECB Valdes loceklis

Gastons Reinešs Banque centrale du Luxembourg prezidents

Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents

Jans Smetss Nationale Bank van België/ Banque Nationale de Belgique prezidents (no 2015. gada 11. marta)

Janis Sturnars Bank of Greece prezidents

Vits Vasiļausks Lietuvos bankas valdes priekšsēdētājs

Fransuā Vileruā de Galo Banque de France prezidents (no 2015. gada 1. novembra)

Ignacio Visko Banca d'Italia prezidents

Jenss Veidmanis Deutsche Bundesbank prezidents

Pirmajā rindā (no kreisās uz labo): Karlušs Kosta, Ignacio Visko, Sabīne Lautenšlēgere, Vitors Konstansiu, Mario Dragi, Kristalla Georgadži, Janis Sturnars, Filips R. Leins un Īvs Meršs

Vidējā rindā (no kreisās uz labo): Benuā Kerē, Ēvalds Novotnijs, Džozefs Bonniči, Jozefs Makūhs, Luiss M. Linde, Ilmārs Rimšēvičs un Erki Līkanens

Pēdējā rindā (no kreisās uz labo): Boštjans Jazbecs, Peters Prāts, Fransuā Vileruā de Galo, Jans Smetss, Gastons Reinešs, Klāss Knots, Ardo Hansons un Vits Vasiļausks

Piezīme. Fotografēšanās brīdī nebija klāt Jensa Veidmaņa.

Valde

Valdi veido ECB prezidents, viceprezidents un vēl četri locekļi, kurus Eiropadome pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu un ECB ieceļ ar kvalificētu balsu vairākumu.

Valde

Mario Dragi ECB prezidents

Vitors Konstansiu ECB viceprezidents

Benuā Kerē ECB Valdes loceklis

Sabīne Lautenšlēgere ECB Valdes locekle

Īvs Meršs ECB Valdes loceklis

Peters Prāts ECB Valdes loceklis

Pirmajā rindā (no kreisās uz labo): Sabīne Lautenšlēgere, Mario Dragi (prezidents) un Vitors Konstansiu (viceprezidents)

Otrā rindā (no kreisās uz labo): Īvs Meršs, Peters Prāts un Benuā Kerē

Ģenerālpadome

Ģenerālpadomi veido ECB prezidents, viceprezidents un visu 28 ES dalībvalstu NCB vadītāji.

Ģenerālpadome

Mario Dragi ECB prezidents

Vitors Konstansiu ECB viceprezidents

Mareks Belka Narodowy Bank Polski prezidents

Džozefs Bonniči Bank Čentrali ta' Malta/Central Bank of Malta prezidents

Marks Kārnijs Bank of England prezidents

Liks Kūne Nationale Bank van België/ Banque Nationale de Belgique prezidents (līdz 2015. gada 10. martam)

Karlušs Kosta Banco de Portugal prezidents

Kristalla Georgadži Central Bank of Cyprus prezidente

Ardo Hansons Eesti Pank prezidents

Patriks Honohans Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland prezidents (līdz 2015. gada 25. novembrim)

Stefans Ingvess Sveriges Riksbank prezidents

Mugurs Konstantins Isaresku Banca Naţională a României prezidents

Ivans Iskrovs Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālās bankas) prezidents (līdz 2015. gada 14. jūlijam)

Boštjans Jazbecs Banka Slovenije prezidents

Klāss Knots De Nederlandsche Bank prezidents

Filips R. Leins Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland prezidents (no 2015. gada 26. novembra)

Erki Līkanens Suomen Pankki – Finlands Bank prezidents

Luiss M. Linde Banco de España prezidents

Jozefs Makūhs Národná banka Slovenska prezidents

Ģerģs Matolči Magyar Nemzeti Bank prezidents

Ēvalds Novotnijs Oesterreichische Nationalbank prezidents

Kristiāns Nojē Banque de France prezidents (līdz 2015. gada 31. oktobrim)

Dimitars Radevs Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālās bankas) prezidents (no 2015. gada 15. jūlija)

Gastons Reinešs Banque centrale du Luxembourg prezidents

Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents

Larss Rode Danmarks Nationalbank prezidents

Miroslavs Zingers Česká národni banka prezidents

Jans Smetss Nationale Bank van België/ Banque Nationale de Belgique prezidents (no 2015. gada 11. marta)

Janis Sturnars Bank of Greece prezidents

Vits Vasiļausks Lietuvos bankas valdes priekšsēdētājs

Fransuā Vileruā de Galo Banque de France prezidents (no 2015. gada 1. novembra)

Ignacio Visko Banca d'Italia prezidents

Boriss Vujčičs Hrvatska narodna banka prezidents

Jenss Veidmanis Deutsche Bundesbank prezidents

Pirmajā rindā (no kreisās uz labo): Mareks Belka, Karlušs Kosta, Ignacio Visko, Vitors Konstansiu, Mario Dragi, Kristalla Georgadži, Janis Sturnars, Filips R. Leins un Erki Līkanens

Vidējā rindā (no kreisās uz labo): Mugurs Konstantins Isaresku, Ēvalds Novotnijs, Džozefs Bonniči, Jozefs Makūhs, Boriss Vujčičs, Larss Rode, Luiss M. Linde, Ilmārs Rimšēvičs un Dimitars Radevs

Pēdējā rindā (no kreisās uz labo): Boštjans Jazbecs, Sers Džons Kanlifs (Bank of England prezidenta vietnieks), Fransuā Vilerojs de Galo, Jans Smetss, Gastons Reinešs, Klāss Knots, Ardo Hansons, Vits Vasiļausks, Miroslavs Zingers un Stefans Ingvess

Piezīme. Fotografēšanās brīdī nebija klāt Marka Kārnija, Jensa Veidmaņa un Ģerģa Matolči.

Korporatīvā pārvaldība

ECB korporatīvās pārvaldības struktūra papildus lēmējinstitūcijām ietver divas augsta līmeņa komitejas – Audita komiteju un Ētikas komiteju, kā arī vairākus papildu ārējās un iekšējās kontroles līmeņus. To papildina Ētikas regulējums, ECB Lēmums (ECB/2004/11) par noteikumiem un nosacījumiem, kurus piemēro krāpšanas apkarošanas izmeklēšanā, kā arī noteikumi par ECB dokumentu pieejamību. Pēc Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) izveides ECB korporatīvās pārvaldības jautājumi kļuvuši pat vēl nozīmīgāki.

Audita komiteja

ECB Audita komiteja atbalsta Padomi, sniedzot konsultācijas un atzinumus saistībā ar 1) finanšu informācijas integritāti; 2) iekšējās kontroles uzraudzību; 3) atbilstību piemērojamiem likumiem, noteikumiem un ētikas kodeksam; un 4) audita funkciju izpildi. Tās pilnvaras pieejamas ECB interneta vietnē. Audita komiteju vada Erki Līkanens, un 2015. gadā tajā bija vēl četri locekļi: Vitors Konstansiu, Ēvalds Novotnijs, Hanss Tītmeijers un Žans Klods Trišē.

Ētikas komiteja

Lai nodrošinātu ECB lēmumu pieņemšanas procesos iesaistīto iestāžu dažādo ētikas kodeksu atbilstošu un saskaņotu īstenošanu, Ētikas komiteja, kura uzsāka darbību pēc tās locekļu iecelšanas 2015. gada 2. ceturksnī, sniedz konsultācijas un skaidrojumus Padomes, Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem par ētikas jautājumiem. Tās pilnvaras pieejamas ECB interneta vietnē. Ētikas komiteju vada Žans Klods Trišē, un tajā ir vēl divi ārējie locekļi: Klauss Lībšers un Hanss Tītmeijers.

Ārējās un iekšējās kontroles līmeņi

Ārējās kontroles līmeņi

ECBS Statūtos paredzēti divi ārējās kontroles līmeņi, t.i., ārējais revidents, kuru pēc rotācijas principa ieceļ uz pieciem gadiem ECB gada finanšu pārskatu revīzijas veikšanai, un Eiropas Revīzijas palāta, kas pārbauda ECB vadības darbības efektivitāti.

Iekšējās kontroles līmeņi

ECB izveidota trīspakāpju iekšējās kontroles sistēma, kuru veido 1) pārvaldības kontroles, 2) dažādu risku un atbilstības uzraudzības funkcijas un 3) neatkarīga audita nodrošināšana.

ECB iekšējās kontroles sistēmas pamatā ir funkcionāla pieeja, ka katrai struktūrvienībai (daļai, nodaļai, direktorātam vai ģenerāldirektorātam) ir galvenā atbildība par savu risku pārvaldību, kā arī par savas darbības produktivitātes un efektivitātes nodrošināšanu.

Uzraudzības funkcijas ietver monitoringa mehānismus un efektīvus procesus pienācīgas finanšu un darbības risku kontroles nodrošināšanai. Šīs otrā līmeņa kontroles funkcijas veic ECB iekšējās funkcijas (piemēram, budžeta un kontroles funkcija, darbības un finanšu riska vadības funkcijas, banku uzraudzības kvalitātes nodrošināšanas funkcija vai atbilstības funkcija) un/vai attiecīgi Eurosistēmas/ECBS komitejas (piemēram, Organizācijas attīstības komiteja, Riska vadības komiteja un Budžeta komiteja).

Papildus un neatkarīgi no ECB iekšējās kontroles struktūras un risku monitoringa auditus, par kuriem tieši atbildīga Valde, veic iekšējā audita funkcijas ietvaros saskaņā ar ECB Revīzijas hartu. ECB iekšējie auditori stingri ievēro Iekšējo auditoru institūta "Iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskos standartus". Turklāt Iekšējo auditoru komiteja, ko veido ECB, NCB un valstu kompetento iestāžu iekšējā audita eksperti, palīdz sasniegt Eurosistēmas un VUM mērķus.

ECB ētikas regulējums

ECB Ētikas regulējumu veido Padomes locekļu Ētikas kodekss, Valdes locekļu Ētikas kritēriju papildkodekss, Uzraudzības valdes Ētikas kodekss un ECB Personāla reglaments. Ētikas regulējums nosaka ētikas normas un pamatprincipus, lai ECB uzdevumu veikšanā nodrošinātu visaugstāko integritāti, kompetenci, efektivitāti un caurredzamību.

Krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumi

Eiropas Parlaments un ES Padome pieņēma regulu, kas, citstarp, ļauj Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikt iekšēju izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par iespējamu krāpšanu ES iestādēs, institūcijās, birojos un aģentūrās. 2004. gadā Padome apstiprināja tiesisko regulējumu, kas ietver noteikumus un nosacījumus izmeklēšanai, ko OLAF veic ECB, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības. Turklāt 2007. gadā ECB izveidoja iekšējos plānus cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (AML) un pret terorisma finansēšanu (CTF). Iekšēja pārskatu sniegšanas sistēma papildina ECB AML un CTF ietvaru, lai nodrošinātu visas attiecīgās informācijas sistemātisku savākšanu un savlaicīgu iesniegšanu Valdei.

ECB dokumentu pieejamība

ECB Lēmums par publisku piekļuvi ECB dokumentiem^[75] atbilst citu ES iestāžu un institūciju mērķiem un standartiem attiecībā uz to dokumentu publisku pieejamību. Tas veicina caurredzamību, vienlaikus ņemot vērā ECB un NCB neatkarību un nodrošinot konkrētu ar ECB uzdevumiem saistītu specifisku jautājumu konfidencialitāti. ECB publiskās piekļuves režīmā 2015. gadā tika ieviestas papildu pārmaiņas, lai ņemtu vērā jaunās ar VUM saistītās darbības.

Nolūkā vēl vairāk apliecināt savu apņēmību nodrošināt caurredzamību un atbildību ECB nolēma ar 2016. gada februāri publiskot katra Valdes locekļa sanāksmju kalendārus trim nākamajiem mēnešiem. Turklāt Valdes locekļi apņēmās ievērot ārējās komunikācijas pamatprincipus ar mērķi nodrošināt vienādus konkurences apstākļus visām ieinteresētajām pusēm un vienlīdzīgu attieksmi pret tām (sīkāku izklāstu sk. 2. nodaļas 8. sadaļā).

Atbilstības un pārvaldības birojs

Vēl viena pazīme, kas liecina par ECB stingro apņemšanos veicināt labu pārvaldību un ievērot visaugstākos profesionālās ētikas principus, ir Valdes 2015. gada janvārī šim nolūkam izveidotais Atbilstības un pārvaldības birojs (APB). APB ir tieši pakļauts ECB prezidentam un palīdz Valdei aizsargāt ECB integritāti un reputāciju, veicināt uzvedības ētikas standartus un stiprināt ECB atbildību un caurredzamību. ECB korporatīvās vadības sistēmas vispārējās saskaņotības un efektivitātes veicināšanai APB nodrošina ECB Audita komitejas un Ētikas komitejas sekretariāta darbību un darbojas kā Eiropas Ombuda un OLAF koordinācijas punkts.

2. pielikums Eurosistēmas/ECBS komitejas

Eurosistēmas/ECBS komitejas turpināja sniegt nozīmīgu palīdzību ECB lēmējinstitūcijām to uzdevumu veikšanā. Gan pēc Padomes, gan Valdes lūguma komitejas nodrošināja ekspertu palīdzību savas kompetences jomās un veicināja lēmumu pieņemšanas procesu. Komiteju sastāvā parasti ir tikai Eurosistēmas centrālo banku darbinieki. Tomēr to dalībvalstu NCB, kuras vēl nav ieviesušas euro, piedalās komiteju sēdēs, ja tajās tiek izskatīti Ģenerālpadomes kompetencē esošie jautājumi. Turklāt, izskatot banku uzraudzības jautājumus, dažas komitejas tiekas tādā sastāvā, kāds ir VUM (t.i., pa vienam loceklim no katras iesaistītās dalībvalsts centrālās bankas un nacionālās kompetentās iestādes). Ja nepieciešams, komiteju sanāksmēs var aicināt piedalīties arī citas kompetentas institūcijas.

Ir vēl divas komitejas. Budžeta komiteja palīdz Valdei risināt ar ECB budžetu saistītus jautājumus, savukārt Cilvēkresursu konference ir Eurosistēmas/ECBS centrālo banku pieredzes, profesionālo zināšanu un informācijas apmaiņas forums cilvēkresursu vadības jomā.

3. pielikums Organizācijas un cilvēkresursu norises

ECB cilvēkresursi

Pēc Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ieviešanas 2014. gadā ECB 2015. gadā visaptveroši pārskatīja iekšējos organizatoriskos procesus un prakses. Izmantojot ECB darbinieku aptauju, tika iegūti viņu viedokļi. Lai uzlabotu atbalsta funkciju koordināciju un vēl vairāk veicinātu atbalsta pakalpojumu orientāciju uz visas iestādes vajadzībām, tika izveidots atbalsta funkciju vadītāja (AFV) amats. AFV ir atbildīgs par jautājumiem, kas attiecas uz administratīvajiem pakalpojumiem, IT pakalpojumiem, cilvēkresursiem, budžetu un finansēm. AFV sniedz pārskatus Valdei ar tās priekšsēdētāja starpniecību un regulāri piedalīsies Valdes sanāksmēs.

2015. gada 31. decembrī ECB bija 2 650 pilna darba laika ekvivalenta amata vietu (2014. gada beigās – 2 622). Faktiskais pilna darba laika ekvivalenta darbinieku ar ECB darba līgumiem skaits bija 2 871 (2014. gada 31. decembrī – 2 577).^[76] 2015. gadā kopumā piedāvāti 279 jauni fiksēta termiņa darba līgumi (ar ierobežojumiem vai nomaināmi ar pastāvīgajiem darba līgumiem) un noslēgti 246 īstermiņa darba līgumi (papildus vairākiem pagarinātiem iepriekš noslēgtiem līgumiem), lai aizstātu darbiniekus par gadu īsākas prombūtnes laikā. Visu 2015. gadu ECB turpināja piedāvāt īstermiņa darba līgumus ar termiņu līdz 36 mēnešiem NCB un starptautisko organizāciju darbiniekiem. 2015. gada 31. decembrī 226 NCB un starptautisko organizāciju speciālisti veica dažādus uzdevumus ECB (par 50% vairāk nekā 2014. gada beigās). 2015. gada septembrī darbu ECB uzsāka Absolventu programmas 10. gada 10 dalībnieku, un 2015. gada 31. decembrī ECB bija 273 praktikanti (par 76% vairāk nekā 2014. gadā). ECB piešķīra arī četras stipendijas vadošajiem ekonomistiem Wim Duisenberg Research Fellowship programmas ietvaros un piecas Lamfalussy Fellowship programmas stipendijas jaunajiem pētniekiem.

2015. gada maijā tika veikta ECB darbinieku aptauja, kurā piedalījās 90% darbinieku. Aptaujas rezultātā tika izstrādāti rīcības plāni gan ECB, gan tās darbības nozaru līmenī. Galvenās turpmāko pasākumu jomas bija karjeras attīstība, darba izpildes vadība, sadarbība un informācijas apmaiņa, resursi un darba slodze, darba spriedze un stress, kā arī atklātība un godīgums. ECB rīcības plāns bija cieši saistīts ar ECB iekšējo darbību pārskatīšanu nolūkā optimizēt procesus, procedūras un struktūras, lai ECB kļūtu stiprāka, darbotos raitāk un censtos nodrošināt noturīgu darba kultūru.

ECB turpināja atbalstīt darbinieku ar darba un privātās dzīves līdzsvarošanu saistītās vajadzības. 2015. gada beigās 257 darbinieki strādāja nepilnu darba laiku (2014. gada beigās – 259) un 36 darbinieki atradās bērna kopšanas bezalgas atvaļinājumā (2014. gada beigās – 29). 2015. gadā vismaz reizi mēnesī tāldarba iespēju vidēji izmantoja aptuveni 846 darbinieki.

Personāla izaugsme 2015. gadā joprojām ieņēma nozīmīgu vietu ECB cilvēkresursu darba kārtībā. Tika uzsākta VUM stažēšanās programma, turpinājās VUM apmācību programmu īstenošana, kā arī tika pildīta apņemšanās ieviest pastāvīgu un iekļaujošu darbaudzināšanas programmu algas griestus sasniegušo darbinieku profesionālās attīstības atbalstam un lai palīdzētu organizācijai sasniegt dzimumu dažādības mērķus.

Pēc tam, kad 2014. gada beigās jau tika sasniegts 24% sieviešu īpatsvars vadības līmeņa amatos un 19% īpatsvars augstākā līmeņa vadības amatos, ECB sasniedza tās starpposma 2015. gada beigu dzimumu dažādības mērķus. Kopš dzimumu dažādības mērķu izvirzīšanas (līdz 2019. gada beigām panākt 35% sieviešu īpatsvaru vadības līmeņa amatos un 28% – augstākā līmeņa vadības amatos) 2013. gada jūnijā un īpaša rīcības plāna izstrādes dzimumu dažādības tēma ieņēmusi nozīmīgu vietu ECB darba kārtībā, lai atklātu, attīstītu un veicinātu sievietes talantu.

Lai gan organizācija nedaudz paplašinājās, 53 darbinieki ar fiksēta termiņa vai pastāvīgu darba līgumu 2015. gadā beidza darbu vai aizgāja pensijā (tikpat, cik 2014. gadā) un gada laikā beidzās 217 īstermiņa līgumu termiņš.

Finanšu pārskati 2015

https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/annrep/ar2015annualaccounts_lv.pdf

Eurosistēmas konsolidētā bilance 2015. gada 31. decembrī

https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/eurosystembalancesheet2015.lv.pdf

Statistika

Šī statistikas sadaļa pieejama tikai pdf formātā.

Valstu nosaukumu saīsinājumi

ES dalībvalstis Citas valstis

BE Beļģija BR Brazīlija

BG Bulgārija CN Ķīna

CZ Čehijas Republika IN Indija

DK Dānija ID Indonēzija

DE Vācija JP Japāna

EE Igaunija MY Malaizija

IE Īrija MX Meksika

GR Grieķija RU Krievija

ES Spānija ZA Dienvidāfrika

FR Francija KR Dienvidkoreja

HR Horvātija TH Taizeme

IT Itālija TR Turcija

CY Kipra US Amerikas Savienotās Valstis

LV Latvija

LT Lietuva

LU Luksemburga

HU Ungārija

MT Malta

NL Nīderlande

AT Austrija

PL Polija

PT Portugāle

RO Rumānija

SI Slovēnija

SK Slovākija

FI Somija

SE Zviedrija

UK Apvienotā Karaliste

Saskaņā ar ES praksi šajā pārskatā ES dalībvalstis uzskaitītas alfabēta secībā atbilstoši attiecīgo valstu nosaukumiem to nacionālajās valodās.