ECB pārrauga banku un citu finanšu sektoru norises euro zonā un ES kopumā, lai konstatētu vājās vietas un pārbaudītu finanšu sistēmas elastību.
Tā veic šos uzdevumus kopā ar citām Eurosistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas centrālajām bankām.
Iespējamu sistēmisko risku rašanās finanšu sistēmā tiek novērsta, īstenojot makroprudenciālās uzraudzības politiku. Makroprudenciālās uzraudzības politikas svarīgākais mērķis ir saglabāt finanšu stabilitāti.
Finanšu stabilitātes definīcija
Finanšu stabilitāte ir stāvoklis, kādā finanšu sistēma, kurā ietilpst finanšu starpnieki, tirgi un tirgus infrastruktūras, ir spējīga izturēt šokus un panākt finanšu nelīdzsvarotības izlīdzināšanos.
Tādējādi mazinās varbūtība, ka finanšu starpniecības procesā varētu izveidoties pārrāvumi, kas ir pietiekami nopietni, lai būtiski kavētu reālās tautsaimniecības darbību.
Noderīga informācija par finanšu stabilitātiMakroprudenciālās uzraudzības politikas mērķi:
- novērst pārmērīgus riskus, kas veidojas ārēju faktoru un tirgus problēmu ietekmē, un tādējādi izlīdzināt finanšu ciklu (laika dimensija);
- padarīt finanšu sektoru elastīgāku un ierobežot nelabvēlīgas ietekmes izplatīšanos (sektoru mijiedarbības dimensija);
- veicināt sistēmas mēroga finanšu regulējuma perspektīvu, lai dalībniekiem izveidotu piemērotu stimulu kopumu (strukturālā dimensija).