Intervija portālā "Delfi"

Žanetes Hākas-Rikardes un Prita Poka (Priit Pokk) intervija ar Pjēro Čipolloni (Piero Cipollone), 2025. gada 29. septembrī

2025. gada 9. oktobris

Kādas priekšrocības digitālā euro ieviešana sniegtu patērētājiem un galalietotājiem?

Visa pamatā ir fakts, ka pasaule mainās, un cilvēki arvien vairāk izmanto digitālos maksājumus. Bet, tā kā, veicot digitālos maksājumus, nav iespējams izmantot skaidro naudu, tiek ierobežota viņu izvēles brīvība. Mēs vēlamies saglabāt šo brīvību, līdztekus fiziskajai skaidrajai naudai nodrošinot tās digitālu ekvivalentu – digitālo euro. Tādējādi cilvēkiem tiktu nodrošināta iespēja izmantot skaidrās naudas priekšrocības digitālajā laikmetā.

Skaidrajai naudai ir būtiskas priekšrocības. Tā ir eiropiešu nauda, ko apgrozībā laiž centrālā banka. Tā ir visplašāk pieņemtais un iekļaujošākais maksājumu risinājums – un vislabāk saglabā mūsu privātumu. Bet tās loma mazinās, jo mēs to nevaram izmantot digitālajiem maksājumiem.

Šodienas pasaulē, nepiedāvājot cilvēkiem digitālu skaidrās naudas ekvivalentu, mēs ierobežojam viņu brīvību. Minēšu piemēru. Skaidro naudu nevar izmantot e‑komercijā, kas eurozonā jau veido vienu trešdaļu no visiem mūsu ikdienas darījumiem. Iedomāsimies, ka e‑komercija turpinās paplašināties – nenodrošinot publisku digitālu maksāšanas līdzekli, cilvēkiem nav citas iespējas kā izmantot privātu uzņēmumu nodrošinātus maksājumu risinājumus. Centrālajai bankai tas rada fundamentālu problēmu, jo mums ir mandāts nodrošināt cilvēkiem publisku maksāšanas līdzekli, kas izmantojams, veicot ikdienas pirkumus.

Tam ir ļoti konkrēta ietekme uz eiropiešiem.

Patērētāji vēlas iepirkties, nevis veikt sarežģītu maksāšanas procesu – viņiem nepieciešams maksājumu risinājums, kas ir vienkāršs, ātrs, drošs un viegls. Vai mums šobrīd ir risinājums, kas to nodrošina? Domāju, ka nav. Kad es Itālijā dodos uz veikalu kaut ko nopirkt, es varu izmantot plastikāta gabaliņu – savas vietējās bankas izdotu debetkarti. Bet šis plastikāta gabaliņš var nedarboties visos veikalos, un tas var nedarboties, iepērkoties internetā vai tad, kad es atrodos Vācijā. Un ar to es nevaru veikt maksājumus privātpersonām. Lai veiktu maksājumus visos šajos gadījumos, man nepieciešami vairāki citi risinājumi. Tas ir neefektīvi un neērti lietotājam.

Pašlaik mums nav viena vienkārša digitāla maksāšanas līdzekļa, kas būtu izmantojams visā Eiropā, veicot maksājumus veikalos, internetā vai starp privātpersonām. Un no tā izriet jautājums – ja mēs nodrošinātu šādu maksāšanas līdzekli, vai mēs uzlabotu Eiropas iedzīvotāju dzīvi? Manuprāt, atbilde ir – jā.

Galvenais digitālā euro ieviešanas iemesls ir dot cilvēkiem iespēju veikt digitālos maksājumus jebkurā Eiropas vietā. Mēs vēlamies nodrošināt, lai eiropieši varētu izmantot savu naudu, euro, kad vien nepieciešams.

Vēl viens būtisks iemesls ir nepieciešamība mazināt pārmērīgo paļaušanos uz ārpus Eiropas esošo valstu nodrošinātajiem risinājumiem, kas pašlaik ierobežo konkurenci un rada lielākas izmaksas tirgotājiem un – galarezultātā – augstākas cenas patērētājiem. Tas arī padara mūs viegli ievainojamus – mēs esam atkarīgi no citiem, lietojot savu naudu, un to iespējams izmantot pret mums kā ieroci. Pirms 10 gadiem mums šī problēma nebija aktuāla, jo "skaidrā nauda bija karalis". Mēs bijām atkarīgi no ārvalstu firmām, veicot digitālos maksājumus, bet šī atkarība nebija kritiski svarīga. Pašlaik divām trešdaļām eurozonas valstu trūkst sava iekšzemes karšu maksājumu risinājuma, un tās visas ir atkarīgas no starptautiskām karšu maksājumu shēmām, veicot maksājumus uz citām eurozonas valstīm. Arī tiešsaistes maksājumu jomā dominē ārpus Eiropas esošo valstu nodrošināti risinājumi un, e‑komercijai strauji paplašinoties, šī atkarība tikai pieaug.

Vienlaikus dažviet sašaurinās infrastruktūra, kas ļauj veikt maksājumus ar skaidro naudu. Minēšu piemēru. Pirms pāris nedēļām biju Amsterdamā, un tur devos uz lielveikalu. Tajā bija 10 pašapkalpošanās kases, kurās var norēķināties tikai ar karti, un tikai viens kasieris apkalpoja maksājumus ar skaidro naudu. Lai norēķinātos ar skaidro naudu, bija jāstāv garā rindā. Tas demotivē izmantot skaidro naudu.

Vienota digitālo maksājumu risinājuma trūkums Eiropā darbojas pret mums pašiem – tādā ziņā, ka, paplašinoties e‑komercijas jomai, mēs esam spiesti kļūt arvien atkarīgāki no risinājumiem, pār kuriem mums nav nekādas kontroles.

Mūs kā pilsoņus vajadzētu uztraukt tam, ka kāds ārpus Eiropas vienpusēji var pārtraukt piedāvāt maksāšanas līdzekļus, ko mēs izmantojam. Un mūs kā patērētājus vajadzētu uztraukt arī tam, ka pietiekamu alternatīvu trūkuma dēļ tirgotājiem jāmaksā augstākas komisijas maksas, jo galu galā augstāku cenu veidā par to maksājam arī mēs.

Digitālais euro papildinātu skaidro naudu kā tās digitālais analogs. Tas piedāvātu Eiropas risinājumu, kas balstīts uz Eiropas infrastruktūru, palielinot eiropiešiem pieejamo izvēles iespēju klāstu un saglabājot viņu brīvību maksājumu jomā.

Kuras ir tās pielietojuma jomas, ko pašlaik neaptver banku un citu pakalpojumu sniedzēju piedāvātie risinājumi, bet aptvertu digitālais euro?

Situācija dažādās valstīs ievērojami atšķiras. Piemēram, Igaunijā nav sava vietējā karšu maksājumu vai digitālā maka risinājuma. Vairumā pielietojuma jomu jāizmanto ārpus Eiropas esošo valstu nodrošināts risinājums, ja vien neizmatojat skaidro naudu.

Kādās jomās mēs esam stipri? Noteiktās jomās pieejami izcili Eiropas vietējie risinājumi, īpaši runājot par tradicionālo maksājumu karšu izmantošanu tirdzniecības vietās. Tas attiecas uz tādām valstīm kā Francija un Itālija. Taču pat šajos gadījumos vietējās kartes nevar izmantot citās valstīs, un tādējādi, veicot pārrobežu darījumus, nākas paļauties uz starptautiskajām karšu shēmām.

Ļoti maz aptverta arī e‑komercija. Tikai divās eurozonas valstīs, Spānijā un Nīderlandē, tiek piedāvāti vietējie tiešsaistes maksājumu risinājumi, proti, Bizum un iDEAL. Turpretī Vācijā vairums tiešsaistes darījumu tiek veikti, izmantojot PayPal, nevis iekšzemes risinājumu. Wero vēl nav ienācis šajā jomā.

Digitālais euro aptvertu visas šīs galvenās pielietojuma jomas – tas būtu izmantojams tirdzniecības vietās, e‑komercijā, privātpersonu savstarpējos maksājumos un pat valdības maksājumos. Lietotājiem būtu universāls maksāšanas līdzeklis, kas apmierina visas juridiskās saistības un kas tiktu pieņemts visos gadījumos, kad iespējami digitālie maksājumi. Šajā ziņā digitālais euro kalpo kā skaidrās naudas digitāls analogs.

Izstāstiet, lūdzu, sīkāk, kā tas darbosies un kā cilvēki varēs to iegūt un izmantot?

Tas darbosies līdzīgi kā jebkurš cits maksāšanas līdzeklis. Piekļuvi digitālajam euro cilvēkiem nodrošinās banka vai izvēlētais maksājumu pakalpojumu sniedzējs. Banka vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs darbosies kā starpnieks, kas reģistrēs klientus un veiks nepieciešamos procesus, piemēram, nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas pārbaudes un tamlīdzīgas darbības. Lietotāji saņems elektronisku maku vai karti, kas ļaus tiem piekļūt digitālajam euro un to izmantot. Pēc tam šī sistēma darbosies līdzīgi kā jebkura cita maksāšanas metode.

Taču tas vēl nav viss. Bankas tiešā veidā varēs iekļaut digitālā euro aplikāciju jau esošajos makos. Jūs kā patērētājs nesajutīsiet atšķirību, vai darījums notiek ar komercbankas naudu vai digitālā euro maku. Bet svarīgi ir tas, ka jūs savā telefonā ar vienas vienkāršas, vienotas aplikācijas – šajā gadījumā ar savas bankas aplikācijas – palīdzību varēsiet veikt maksājumus jebkurā Eiropas vietā. Tā ir galvenā priekšrocība.

Būs divi veidi, kā maksāt ar digitālo euro.

Pirmkārt, jūs varat pārskaitīt naudu no sava bankas konta uz maku un tad veikt maksājumus.

Alternatīva iespēja ir piesaistīt digitālā euro maku savam bankas kontam. Šajā gadījumā pat nebūs nepieciešams, lai pirms maksājuma veikšanas jūsu digitālā euro makā būtu līdzekļi. Piemēram, es dodos iepirkties un ieraugu kurpes, kas maksā 150 euro. Pat ja manā digitālā euro makā nav 150 euro, es tomēr varu tās nopirkt. Digitālā euro aplikācija automātiski savienosies ar manu bankas kontu, pārskaitīs nepieciešamo summu uz manu digitālā euro maku un veiks maksājumu raiti un bez kavēšanās.

Digitālais euro piedāvās vēl vienu svarīgu funkcionalitāti – bezsaistes maksājumus. Iedomāsimies – es dodos uz aptieku un nevēlos, lai kāds uzzinātu, ko es tur pērku. Tad es varu izvēlēties maksāt, izmantojot bezsaistes risinājumu. Šajā gadījumā man tikai iepriekš jāpapildina savs bezsaistes maks, jādodas uz aptieku un jānopērk tas, ko vēlos. Neviens, izņemot mani pašu un aptieku, neuzzinās par šo darījumu. Bezsaistes risinājums būs ļoti ērts ne vien privātuma, bet arī maksājumu noturības ziņā – tas nodrošinās iespēju veikt maksājumu arī tad, ja traucēta elektroapgāde vai vienkārši nav tīkla pieslēguma.

Kā jūs pieminējāt, tiek solīts, ka digitālais euro nodrošinās augstu privātuma līmeni. Bet, no otras puses, cilvēki baidās, ka notiks tieši pretējais – ka "lielais brālis" varēs piekļūt darījumu datiem utt. Tātad, kam tieši būs dota piekļuve darījumu datiem? Vai iespējami gadījumi, kad tiem varēs piekļūt Eiropas Centrālā banka, valdība vai policija?

Bezsaistes risinājums būs pilnībā anonīms. Par maksājumu zinās tikai maksātājs un maksājuma saņēmējs, jo maksājums nekur nebūs reģistrēts. Tātad tas notiks tikpat privāti kā skaidrās naudas gadījumā. Nauda pāries no viena maka otrā, bet neviens cits nezinās maksājuma detaļas. Lai kliedētu bažas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bezsaistes darījumiem, iespējams, tiks noteikta maksimālā summa. To izlems likumdevēji.

Tagad par to, kā privātums darbosies tiešsaistes maksājumu gadījumā. Privātumu tiešsaistes maksājumos sargās trīs pīlāri.

Pirmais pīlārs ir tehnoloģija. Uzsākot maksājumu, banka nosūtīs Eiropas Centrālajai bankai trīs informācijas vienības – summu, kodu, kas apzīmē maksātāju, un kodu, kas apzīmē maksājuma saņēmēju. Maksājuma saņēmēja un maksātāja kodi ir šifrēti. Eiropas Centrālā banka nezina, kas ir šie cilvēki. Tikai maksātāja banka var sasaistīt kodu ar maksātāja identitāti. Tas pats attiecas uz maksājuma saņēmēju – maksājuma saņēmēja identitāti zina tikai maksājuma saņēmēja banka. Iespējamu nelikumīgu darbību, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas pārbaudes tiks veiktas komercbankas līmenī, tāpat, kā jau pašlaik notiek tiešsaistes maksājumu gadījumā.

Otrais pīlārs ir regulējums. Mēs izstrādājam ļoti stingrus noteikumus par to, kurš varēs piekļūt šīm trim informācijas vienībām sistēmas darbības nodrošināšanas nolūkos. Un mēs gādāsim, lai varētu notikt šā procesa audits. Mūs uzraudzīs neatkarīgas datu aizsardzības iestādes, lai nodrošinātu mūsu atbilstību ES datu aizsardzības likumam. Mēs vēlamies, lai šīs iestādes redzētu, ko mēs darām, un mēs vēlamies, lai ikviens zinātu, ka mūsu darbi atbilst vārdiem. Viss notiks pilnībā pārredzami.

Trešais pīlārs ir atvērtība pret nākotnes privātuma aizsardzības tehnoloģijām. Privātuma nodrošināšanas tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, un mēs uzturam kontaktus ar novatoriem visā pasaulē, īpaši ar SNB Inovāciju centru, lai apzinātu šīs jaunās, sarežģītākās tehnoloģijas un, iespējams, ieviestu tās nākotnē.

Tātad, rezumējot, mēs nodrošināsim privātumu caur tehnoloģijām, regulējumu un atvērtību pret nākotnes privātuma aizsardzības metodēm, lai, parādoties progresīvākām tehnoloģijām, mēs nekavējoties varētu iestrādāt papildu privātuma līmeni sistēmā, kam katru dienu jāapstrādā miljards darījumu.

Kāds ir digitālā euro projekta pašreizējais statuss? Un vai šobrīd sastopaties ar kādiem nopietniem šķēršļiem, piemēram, pretestību no banku vai citu tirgus dalībnieku puses?

Iekšēji tehniskais darbs norit pilnībā saskaņā ar grafiku. Esam noteikuši termiņus un pilnībā tos ievērojam. Bet, kā esam norādījuši jau iepriekš, mēs neieviesīsim digitālo euro, kamēr nebūs izstrādāti attiecīgie tiesību akti. Tāpēc mēs gaidām, kamēr šie tiesību akti tiks pieņemti.

Eiropas Komisija 2023. gada 28. jūnijā nāca klajā ar digitālā euro tiesību aktu projekta priekšlikumu. Tas notika pirms vairāk nekā diviem gadiem. Priekšlikumu pašlaik izskata Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome – kas apvieno valstu finanšu ministrus –, lai šīs institūcijas varētu ierosināt jebkāda veida grozījumus, ko uzskata par nepieciešamiem. Kad tās būs saskaņojušas savu pozīciju, tās tiksies ar Eiropas Komisiju un lems par galīgajiem tiesību aktiem. Diskusijas ES Padomē norit ļoti labi. Dānija kā pašreizējā ES Padomes prezidējošā valsts ir apņēmusies panākt vienošanos līdz šā gada beigām. Septembrī tika panākta būtiska vienošanās par to, kā tiks noteikts turējumu limits. Dalībvalstis pašlaik apspriež kompensācijas modeli, tas ir, to, kā visas iesaistītās puses saņems kompensāciju par savu funkciju izpildi. Liela uzmanība tiek pievērsta privātuma jautājumam, kam ir ļoti būtiska nozīme. Manuprāt, kompensācijas modelis uzskatāms vairāk par politisku, nevis tehnisku jautājumu, un pašlaik ES Padome strādā pie šā jautājuma. ES Padomes prezidējošā valsts ir pilnībā pārliecināta, ka ES Padome pabeigs izstrādāt savu pozīciju – ko tā dēvē par "vispārējo pieeju" – līdz gada beigām.

Kā publiski izteicies Eiropas Parlamenta referents, Eiropas Parlamenta priekšlikums tiks publicēts līdz 24. oktobrim. Tad Eiropas Parlamenta locekļiem tiks dotas piecas līdz sešas nedēļas, lai sagatavotu grozījumus, un gandrīz pieci mēneši, lai apspriestu tos. Eiropas Parlaments, iespējams, pabeigs savas pozīcijas izstrādi līdz maija sākumam, kas nozīmē, ka pēc tam tas kopā ar ES Padomi uzsāks apspriedes, lai panāktu vienošanos par kopīgu tekstu. Tas varētu aizņemt trīs mēnešus vai sešus mēnešus, bet 2026. gada otrajā pusē tiesību aktiem vajadzētu būt apstiprinātiem.

Kā saprotu, Eiropas Parlamentā pastāv viedokļu atšķirības. Taču Eiropas Parlamenta locekļi vairs neapspriež, vai digitālo euro vajadzētu ieviest, bet gan – kā to darīt. Digitālā euro sekmīgai ieviešanai ir svarīgi, lai Eiropas Parlamenta demokrātiskā loma tiktu pilnībā īstenota.

Bankas ir nobažījušās par divām lietām. Viena ir izmaksas, otra – starpniecības pārtraukšanas risks. Mēs esam daudzkārt to skaidrojuši, ka abas šīs bažas ir nedaudz pārspīlētas un ka ir paredzēts ieviest aizsardzības mehānismus, kurus varam turpināt apspriest.

Kas motivēs bankas uzņemties savu lomu digitālā euro ieviešanā, lai cilvēki sāktu to izmantot?

Bankām ir iespēja nopelnīt. Vienkārši runājot, bankas saņems atlīdzību par pakalpojumiem, ko tās sniegs iedzīvotājiem.

Kas par to maksās? Eiropas Centrālā banka?

Kompensācijas modelis būs līdzīgs tam, kas jau tiek izmantots privāto digitālo maksājumu risinājumu jomā, bet tas būs izdevīgs gan bankām, gan tirgotājiem.

Pašlaik karšu maksājumos iesaistītas četras puses – izdevējbanka (banka, kas izsniedz karti), pieņēmējbanka (tirgotāja banka), tirgotājs un infrastruktūras nodrošinātājs. Kad tiek veikts maksājums, tirgotājs maksā pieņēmējbankai tā dēvēto "tirgotāja apkalpošanas maksu" par maksājuma apstrādi un daļa no šīs maksas tiek nodota izdevējbankai kā "starpbanku komisijas maksa". Pieņēmējbankai un izdevējbankai jāmaksā arī "shēmas komisijas maksa" un citas maksas maksājumu shēmai un infrastruktūras nodrošinātājiem, kas parasti ir starptautiskās karšu shēmas.

Kā tas darbosies digitālā euro gadījumā? Mēs neiekasēsim ne shēmas komisijas maksas, ne samaksu par mūsu infrastruktūras izmantošanu. Tātad šajā procesā tiks ietaupīti līdzekļi. Ideja ir tāda, ka šie ietaupītie līdzekļi tiks nodoti tirgotājiem (kam būs jāmaksā mazāka maksa) un daļēji arī pieņēmējbankai un izdevējbankai papildus atlīdzībai, ko tās saņem pašlaik.

Tātad Visa un MasterCard tiks izstumtas no šā procesa?

Visa un MasterCard saņems atlīdzību atbilstoši savai samaksas struktūrai visos gadījumos, kad cilvēki izvēlēsies izmantot to piedāvātos maksājumu risinājumus. Ja cilvēki izvēlēsies izmantot digitālo euro, spēkā būs shēma, kuru tikko aprakstīju. Mēs nespiežam cilvēkus maksāt ar digitālo euro, bet viņi var to darīt, ja tāda ir viņu izvēle.

Vai notikusi plaša intensīva lobēšana no Visa un MasterCard puses?

Tas ir pašsaprotami – viņi ir biznesa cilvēki. Bet viņiem ir iespēja samazināt izmaksas un konkurēt. Viņi piedāvā arī apdrošināšanu un citus kvalitatīvus pakalpojumus. Pamatdoma ir, ka cilvēkiem jāizdara izvēle. Mūsu mērķis nav izslēgt kādu. Mūsu mērķis ir padarīt sistēmu noturīgāku.

Un vai, Jūsuprāt, tas ir būtiskākais iemesls, kāpēc digitālais euro varētu tikt plaši pieņemts, vai ir vēl kāds cits iemesls?

Tirgotāji mudinās klientus maksāt ar digitālo euro. Kāpēc?

Pirmkārt, tirgotāji maksās mazāk.

Otrkārt, viņi iegūs iespēju nodrošināt labākus nosacījumus, jo tiks piedāvāta alternatīva starptautiskajām karšu shēmām. Tirgotājiem būs iespēja sacīt: "Ja nevēlaties samazināt apkalpošanas maksas, es izmantošu digitālo euro".

Ir vēl viens papildu iemesls – standarti. Ja esat tirgotājs, kas darbojas dauzos Eiropas tirgos, jums jāpieņem dažādi maksājumu risinājumi. Piemēram, iedomāsimies, ka esat liela lielveikalu ķēde, kas darbojas Igaunijā, Francijā, Spānijā utt. Jums jāvar pieņemt visu šo valstu vietējos maksājumu risinājumus. Un katram no šiem risinājumiem ir savi standarti. Tātad jums jātiek galā ar milzīgu tehniski sarežģītu uzdevumu. Digitālā euro standarts, kuru dažādie risinājumi varētu izmantot visā Eiropā, ļoti lielā mērā vienkāršotu šo procesu un samazinātu izmaksas.

Tātad, rezumējot, tirgotājiem paredzamas trīs būtiskas priekšrocības – mazākas komisijas maksas, lielāka iespēja vienoties par labākiem nosacījumiem attiecībā uz karšu shēmām un vienkāršāks process uzskaites un darbības ziņā.

Jūs pieminējāt iekļaušanu. Daudzi iedzīvotāji, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, dod priekšroku skaidrajai naudai. Tāpēc cilvēki arī jautā – vai digitālais euro nav nākamais solis ceļā uz attiekšanos no skaidrās naudas?

Tas ir pilnīgā pretrunā ar mūsu filozofiju.

Fiziskā skaidrā nauda ir centrālās bankas nauda. Mēs pavisam noteikti nevēlamies atteikties no vissvarīgākās naudas formas, ko mēs laižam apgrozībā un kam daudzi cilvēki paliek uzticīgi.

Un tie nav tikai vārdi. Ir fakti, kas to pierāda.

Pirmkārt, mēs ieguldām līdzekļus jaunas banknošu sērijas izstrādē. Šajā sakarā mēs tikko uzsākām dizaina konkursu.

Otrkārt, tiek apspriests ierosinājums par ES tiesību aktu, kas vērsts uz skaidrās naudas likumīga maksāšanas līdzekļa statusa nostiprināšanu. Mēs pieprasām, lai tas tiktu nostiprināts vēl vairāk – mēs esam tie, kas visstingrāk iestājas par to, lai tiktu samazināts izņēmumu skaits attiecībā uz pienākumu pieņemt skaidro naudu. Eiropas Centrālā banka ļoti daudz runājusi par šo tēmu.

Mūsu darbs ir nodrošināt cilvēkiem maksāšanas līdzekli – tas ir mūsu mandāts. Cilvēki vēlas izmantot skaidro naudu, un mēs to turpināsim nodrošināt. Bet cilvēki vēlas arī iespēju maksāt digitāli. Tāpēc, pildot to pašu mandātu, mēs strādājam pie digitālā euro ieviešanas. Digitālais euro papildinās fizisko skaidro naudu, piedāvājot skaidro naudu digitālā formā.

Mūsu uzdevums nav norādīt cilvēkiem, kā viņiem vajadzētu maksāt. Tā ir viņu nauda un viņu izvēle. Mēs esam tehniska īstenošanas aģentūra, kuras uzdevums ir apmierināt eiropiešu vajadzības. Es to gribu skaidri uzsvērt. Mums nav ne varas, ne pilnvarojuma izlemt, kā cilvēkiem vajadzētu maksāt. Bet mums ir pienākums turpināt piedāvāt iespēju maksāt ar valsts izlaistu naudu.

Mēs nevēlamies aizstāt skaidro naudu. Mēs vēlamies, lai skaidrā nauda būtu pieejama fiziskā formā un digitālā formā un tādējādi pārliecinoši turpinātu pastāvēt digitālajā laikmetā.