- MONETĀRĀS POLITIKAS PAZIŅOJUMS
PRESES KONFERENCE
ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss
Frankfurte pie Mainas, 2022. gada 3. februāris
Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!
Turpinās euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās un darba tirgus situācija arvien uzlabojas. To veicina būtiskais politikas atbalsts. Taču domājams, ka izaugsme 1. ceturksnī joprojām būs ierobežota, jo pašreizējais pandēmijas vilnis joprojām negatīvi ietekmē ekonomisko aktivitāti. Materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkums dažās nozarēs turpina ierobežot produkcijas izlaidi. Augstās enerģijas cenas pazemina ienākumus un, domājams, samazina tēriņus. Taču katrs nākamais pandēmijas vilnis arvien mazāk ietekmē tautsaimniecību un faktoriem, kas kavē ražošanu un patēriņu, pamazām vajadzētu izzust, ļaujot šā gada laikā atkal atsākties spēcīgai tautsaimniecības izaugsmei.
Inflācija pēdējos mēnešos krasi palielinājusies un janvārī rādītāji atkal bija pārsteidzoši augsti. To galvenokārt nosaka augstākas enerģijas cenas, kas rada cenu kāpumu daudzos sektoros, kā arī pārtikas cenu pieaugums. Inflācija, iespējams, saglabāsies augsta ilgāk, nekā mēs iepriekš paredzējām, bet šā gada laikā samazināsies.
Tāpēc Padome apstiprināja pagājušā decembra monetārās politikas sanāksmē pieņemtos lēmumus, kā sīkāk skaidrots šodien plkst. 13.45 publicētajā paziņojumā presei. Attiecīgi nākamajos ceturkšņos mēs soli pa solim turpināsim pakāpeniski samazināt mūsu aktīvu iegāžu apjomu un marta beigās pārtrauksim neto aktīvu iegādes pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros. Ņemot vērā pašreizējo nenoteiktību, mums monetārās politikas īstenošanā vairāk nekā jebkad jāsaglabā elastīga pieeja un pielāgošanās spēja. Padome ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas 2% mērķa līmenī.
Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam aplūkošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.
Ekonomiskā aktivitāte
Ekonomiskā izaugsme pagājušā gada pēdējā ceturksnī pavājinājās līdz 0.3% līmenim. Tomēr produkcijas izlaides apjoms 2021. gada beigās sasniedza līmeni, kāds bija vērojams pirms krīzes. Domājams, ka šā gada sākumā vairāku iemeslu dēļ saglabāsies ierobežota ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums. Pirmkārt, ierobežojošie pasākumi ietekmē patērētāju pakalpojumus, īpaši ceļojumu, tūrisma, viesmīlības un izklaides jomā. Lai gan saslimstības rādītāji joprojām ir ļoti augsti, pierādās, ka pandēmijas ietekme uz ekonomisko dzīvi pašlaik ir mazāk kaitējoša. Otrkārt, augstās enerģijas cenas samazina mājsaimniecību pirktspēju un uzņēmumu peļņu, kas ierobežo patēriņu un ieguldījumus. Un, treškārt, iekārtu, materiālu un darbaspēka trūkums dažās nozarēs turpina radīt traucējumus rūpniecības preču ražošanā, kavēt būvniecību un palēnināt atveseļošanos dažās pakalpojumu nozarēs. Vērojamas pazīmes, ka šīs problēmas varētu būt sākušas mazināties, taču tās joprojām kādu laiku saglabāsies.
Ilgāka termiņa skatījumā 2022. gada laikā vajadzētu atsākties spēcīgai izaugsmei, ko noteiks stabils iekšējais pieprasījums. Darba tirgus situācija vēl vairāk uzlabojas, vairāk cilvēku ir nodarbināti un samazinās darbvietu saglabāšanas shēmās iesaistīto cilvēku skaits, tāpēc jādomā, ka mājsaimniecību ienākumi pieaugs un tās tērēs vairāk. Globālā atlabšana un turpmāks fiskālās un monetārās politikas atbalsts arī veicinās šo pozitīvo perspektīvu. Dažādo euro zonas valstu apstākļiem pielāgoti mērķtiecīgi produktivitāti veicinoši fiskālie pasākumi un strukturālās reformas joprojām ir vitāli svarīgas kā efektīvs papildinājums mūsu monetārajai politikai.
Inflācija
Inflācija janvārī palielinājās līdz 5.1% (2021. gada decembrī – 5.0%). Iespējams, ka īstermiņā tā saglabāsies augsta. Enerģijas cenas joprojām ir galvenais faktors, kas nosaka paaugstinātu inflācijas līmeni. To tiešā ietekme veidoja vairāk nekā pusi no janvāra kopējās inflācijas un enerģijas cenas ietekmēja arī cenu kāpumu daudzos sektoros. Augušas arī pārtikas cenas – to nosaka sezonāli faktori, lielākas transporta izmaksas un minerālmēslu cenu kāpums. Turklāt cenu kāpums kļuvis plašāks, daudzu preču un pakalpojumu cenām būtiski pieaugot. Pēdējos mēnešos palielinājusies lielākā daļa pamatinflācijas rādītāju, lai gan pandēmijas īslaicīgo faktoru loma nozīmē, ka ar šā kāpuma noturīgumu joprojām saistās nenoteiktība. Uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji liecina, ka enerģijas cenu dinamika 2022. gadā pavājināsies, un vajadzētu sarukt arī cenu spiedienam, ko izraisa globālās piegādes problēmas.
Darba tirgus situācija turpina uzlaboties, lai gan darba samaksas pieaugums kopumā ir neliels. Laika gaitā, tautsaimniecībai atsākot darboties ar pilnu jaudu, tai vajadzētu veicināt straujāku atalgojuma pieaugumu. Uz tirgus instrumentiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji kopš mūsu iepriekšējās monetārās politikas sanāksmes saglabājušies kopumā stabili – nedaudz zem 2%. Jaunākie rādītāji, kuru pamatā ir apsekojumi, ir aptuveni 2% līmenī. Šie faktori turpmāk ietekmēs arī pamatinflāciju un palīdzēs stingri nostabilizēt kopējo inflāciju mūsu 2% mērķa līmenī.
Risku novērtējums
Mēs joprojām uzskatām, ka riski, kas apdraud tautsaimniecības perspektīvu, vidējā termiņā kopumā ir līdzsvaroti. Tautsaimniecības izaugsme varētu būt spēcīgāka, nekā gaidīts, ja uzlabotos mājsaimniecību konfidence un tās veidotu mazāk uzkrājumu, nekā gaidīts. Savukārt, lai gan ar pandēmiju saistītā nenoteiktība nedaudz mazinājusies, ir augusi ģeopolitiskā spriedze. Turklāt pastāvīgi augstās enerģijas izmaksas varētu radīt spēcīgāku, nekā gaidīts, negatīvu ietekmi uz patēriņu un ieguldījumiem. Tas, cik ātri atrisināsies piegādes problēmas, var radīt turpmākus izaugsmes un inflācijas perspektīvu apdraudošus riskus. Salīdzinājumā ar mūsu decembra gaidām inflācijas perspektīvas riski ir augšupvērsti, īpaši īstermiņā. Ja cenu spiediens noteiks augstāku darba samaksas kāpumu par gaidīto vai tautsaimniecība ātrāk atsāks darboties ar pilnu jaudu, inflācijas līmenis varētu izrādīties augstāks.
Finanšu un monetārie nosacījumi
Tirgus procentu likmes kopš mūsu decembra sanāksmes ir palielinājušās. Tomēr banku finansējuma izmaksas līdz šim saglabājušās ierobežotas. Uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmes joprojām ir vēsturiski zemas un finansēšanas nosacījumi tautsaimniecībā joprojām ir labvēlīgi. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjoms pieaudzis, ko noteica gan īstermiņa, gan ilgāka termiņa aizdevumi. Stabils pieprasījums pēc hipotēku kredītiem uztur mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu pieaugumu. Banku pelnītspēja tagad ir tāda pati kā pirms pandēmijas un banku bilances ir stabilas.
Saskaņā ar mūsu jaunāko banku veiktās kreditēšanas apsekojumu uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem 2021. gada pēdējā ceturksnī strauji pieauga. To noteica gan apgrozāmā kapitāla finansējuma vajadzību pieaugums saistībā ar piegādes problēmām, gan ilgāka termiņa ieguldījumu finansējuma kāpums. Turklāt bankas joprojām vērtēja uzņēmumu kredītriskus kā kopumā labvēlīgus – galvenokārt pamatojoties uz pozitīvu tautsaimniecības perspektīvu.
Secinājums
Apkopojot var teikt, ka euro zonas tautsaimniecība turpina atveseļoties, taču gaidāms, ka 1. ceturksnī izaugsme joprojām būs lēna. Lai gan inflācijas perspektīva ir neskaidra, inflācija, iespējams, saglabāsies augsta ilgāk, nekā mēs iepriekš paredzējām, bet šā gada laikā samazināsies. Mēs turpināsim uzmanīgi sekot saņemtajiem datiem un rūpīgi izvērtēt to ietekmi uz inflācijas perspektīvu vidējā termiņā. Esam gatavi pēc vajadzības koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas 2% mērķa līmenī.
Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.
Eiropas Centrālā banka
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
- Sonnemannstrasse 20
- 60314 Frankfurt am Main, Germany
- +49 69 1344 7455
- media@ecb.europa.eu
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem