PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 4. maijā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Inflācijas perspektīva joprojām pārlieku ilgi saglabājas pārāk augsta. Ņemot vērā ilgstošo augstas inflācijas spiedienu, Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Saņemtā informācija kopumā atbilst mūsu iepriekšējā sanāksmē sniegtajam vidēja termiņa inflācijas perspektīvas novērtējumam. Kopējā inflācija pēdējo mēnešu laikā pazeminājusies, bet pamatā esošais cenu spiediens joprojām ir spēcīgs. Vienlaikus vērojama mūsu iepriekšējo procentu likmju paaugstinājumu spēcīga transmisija uz euro zonas finansēšanas un monetārajiem nosacījumiem, bet transmisijas uz reālo tautsaimniecību laika nobīde un intensitāte joprojām ir neskaidra.

Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka monetārās politikas procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī, lai savlaicīgi panāktu inflācijas atbilstību 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam, un tiks noturētas šajā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, mūsu lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Galvenās ECB procentu likmes joprojām ir būtiskākais monetārās politikas nostājas noteikšanas instruments. Paralēli mēs turpināsim mērenā un prognozējamā tempā samazināt Eurosistēmas aktīvu iegādes programmas (AIP) portfeli. Atbilstoši šiem principiem Padome sagaida, ka atkārtota ieguldīšana AIP ietvaros tiks pārtraukta, sākot ar 2023. gada jūliju.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Saskaņā ar Eurostat provizorisko ātro aplēsi euro zonas tautsaimniecība 2023. gada 1. ceturksnī pieaugusi par 0.1%. Zemāku enerģijas cenu, piegādes problēmu mazināšanās un mājsaimniecībām un uzņēmumiem sniegtā fiskālās politikas atbalsta rezultātā pieaugusi tautsaimniecības noturība. Vienlaikus privātais iekšzemes pieprasījums, īpaši patēriņš, visticamāk, joprojām bijis vājš.

Uzņēmumu un patērētāju konfidence pēdējo mēnešu laikā stabili atjaunojusies, bet joprojām ir vājāka nekā pirms Krievijas sāktā neattaisnojamā kara pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Vērojamas atšķirības starp tautsaimniecības nozarēm. Apstrādes rūpniecības nozare strādā pie uzkrājušos pasūtījumu izpildes, bet tās perspektīvas pasliktinās. Pakalpojumu nozare pieaug spēcīgāk, īpaši sakarā ar tautsaimniecības atkalatvēršanos.

Mājsaimniecību ienākumus labvēlīgi ietekmē spēcīgais darba tirgus, bezdarba līmenim martā sasniedzot jaunu vēsturiski zemāko līmenī (6.5 %). Nodarbinātība turpina palielināties, un kopējais nostrādāto stundu skaits pārsniedz līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. Vienlaikus vidēji nostrādāto stundu skaits joprojām ir nedaudz zemāks par līmeni, kāds bija pirms pandēmijas, un tā atveseļošanās kopš 2022. gada vidus kļuvusi lēnāka.

Izzūdot enerģijas krīzei, valdībām bez kavēšanās un saskaņoti jāierobežo attiecīgie atbalsta pasākumi, lai izvairītos no spēcīgāka inflācijas spiediena vidējā termiņā, kas radītu nepieciešamību pēc spēcīgākas monetārās politikas reakcijas. Fiskālajai politikai jābūt vērstai uz mūsu tautsaimniecības produktivitātes uzlabošanu un pakāpenisku augstā valsts parāda līmeņa samazināšanu. Politika, kas vērsta uz euro zonas piegādes kapacitātes uzlabošanu, īpaši enerģētikas sektorā, arī var palīdzēt samazināt cenu spiedienu vidējā termiņā. Šajā sakarā mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumu publicēšanu saistībā ar ES ekonomiskās pārvaldības regulējuma reformu, kas drīzumā jāpabeidz.

Inflācija

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi inflācija aprīlī bija 7.0 % pēc tam, kad tā martā bija samazinājusies līdz 6.9 % (februārī – 8.5 %). Lai gan bāzes efektu rezultātā enerģijas cenu inflācija nedaudz pieaugusi (no –0.9 % martā līdz 2.5 % aprīlī), tā ir daudz zemāka par līmeni, kāds bija vērojams, sākoties Krievijas karam pret Ukrainu. Taču pārtikas cenu inflācija joprojām ir augsta (aprīlī – 13.6 %, martā – 15.5 %).

Cenu spiediens joprojām ir spēcīgs. Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) aprīlī bija 5.6 %, tātad ir nedaudz samazinājusies salīdzinājumā ar martu, atgriežoties februāra līmenī. Neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija aprīlī samazinājās līdz 6.2 % (no 6.6 % martā, kad pirmo reizi vairāku mēnešu laikā bija vērojams kritums). Bet pakalpojumu cenu inflācija aprīlī pieauga līdz 5.2 % (martā – 5.1 %). Inflāciju joprojām nosaka agrākā enerģijas izmaksu kāpuma pakāpeniskā ietekme un piegādes problēmas. Īpaši pakalpojumu nozarē tā joprojām pieaug. To nosaka arī atliktais pieprasījums tautsaimniecības atkalatvēršanās rezultātā un pieaugošā darba samaksa. Līdz martam pieejamā informācija liecina, ka arī pamatinflācijas rādītāji saglabājas augsti.

Darba samaksas spiediens kļuvis vēl spēcīgāks, strādājošajiem stabilā darba tirgus kontekstā daļēji atgūstot augstās inflācijas dēļ zaudēto pirktspēju. Turklāt dažās nozarēs uzņēmumi sakarā ar piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstībām un augstās un svārstīgās inflācijas radīto nenoteiktību varējuši palielināt savas peļņas maržas. Lai gan vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju pašlaik atrodas aptuveni 2 % līmenī, daži rādītāji ir pieauguši un pastāvīgi jāmonitorē.

Risku novērtējums

Spriedzes atjaunošanās finanšu tirgos, ja tā būtu ilgstoša, radītu lejupvērstu risku izaugsmes perspektīvai, jo tās rezultātā vispārējo kreditēšanas nosacījumu stingrība varētu pieaugt spēcīgāk, nekā gaidīts, un vājināt konfidenci. Arī Krievijas karš pret Ukrainu joprojām ir būtisks lejupvērsts risks, kas apdraud tautsaimniecību. Taču, ja pagātnē vērojamo negatīvo piegādes šoku nesenā mazināšanās būs noturīga, tā varētu stimulēt konfidenci un veicināt straujāku izaugsmi, nekā pašlaik tiek gaidīts. Spēcīgāku izaugsmi, nekā gaidīts, varētu veicināt arī turpmāka darba tirgus noturība, palielinot mājsaimniecību konfidenci un tēriņus.

Inflācijas perspektīvu joprojām apdraud būtiski augšupvērsti riski. Tie ietver vērojamo cenu spiediena pārnesi, kas īstermiņā varētu izraisīt vēl lielāku mazumtirdzniecības cenu kāpumu, nekā tiek gaidīts. Turklāt Krievijas karš pret Ukrainu atkal varētu izraisīt enerģijas un pārtikas izmaksu pieaugumu. Ilgstoša inflācijas gaidu paaugstināšanās virs mūsu mērķrādītāja vai spēcīgāks darba samaksas vai peļņas maržu kāpums, nekā gaidīts, arī varētu paaugstināt inflāciju, t. sk. arī vidējā termiņā. Nesenās vienošanās par darba samaksu vairojušas augšupvērstos inflācijas riskus, īpaši saglabājoties augstām peļņas maržām. Pie lejupvērstiem riskiem pieder finanšu tirgu spriedzes atjaunošanās, kas varētu izraisīt straujāku inflācijas kritumu, nekā prognozēts. Vājāks pieprasījums, piemēram, sakarā ar būtiskāku banku kreditēšanas apjoma sarukumu vai spēcīgāku monetārās politikas transmisiju arī varētu izraisīt vājāka cenu spiediena veidošanos, nekā pašlaik tiek sagaidīts, īpaši vidējā termiņā.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Euro zonas banku sektors pierādījis savu noturību finanšu tirgu spriedzes apstākļos, kas izveidojās pirms mūsu iepriekšējās sanāksmes. Vērojama spēcīga mūsu monetārās politikas procentu likmju transmisija uz bezriska procentu likmēm un finansēšanas nosacījumiem uzņēmumiem, mājsaimniecībām un bankām. Uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugums augstāku aizņēmumu procentu likmju, stingrāku kredītu piedāvājuma nosacījumu un zemāka pieprasījuma dēļ turpinājis pavājināties. Mūsu jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums norāda uz vispārējo kredītu standartu stingrības pieaugumu, kas ir spēcīgāks, nekā bankas paredzēja iepriekšējā apsekojumā, un liecina, ka kreditēšanas dinamika var vēl vairāk pavājināties. Sakarā ar vājo kreditēšanu mazinājies arī monetāro rādītāju pieaugums.

Secinājums

Rezumējot sacīto, inflācijas perspektīva joprojām pārlieku ilgi saglabājas pārāk augsta. Ņemot vērā ilgstošo augstas inflācijas spiedienu, Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Saņemtā informācija kopumā atbilst mūsu iepriekšējā sanāksmē sniegtajam vidēja termiņa inflācijas perspektīvas novērtējumam. Kopējā inflācija pēdējo mēnešu laikā pazeminājusies, bet pamatā esošais cenu spiediens joprojām ir spēcīgs. Vienlaikus vērojama mūsu iepriekšējo procentu likmju paaugstinājumu spēcīga transmisija uz euro zonas finansēšanas un monetārajiem nosacījumiem, bet transmisijas uz reālo tautsaimniecību laika nobīde un intensitāte joprojām ir neskaidra.

Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka monetārās politikas procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī, lai savlaicīgi panāktu inflācijas atbilstību 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam, un tiks noturētas šajā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, mūsu lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.