Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
Christine Lagarde
The President of the European Central Bank
Luis de Guindos
Vice-President of the European Central Bank
  • MONETĀRĀS POLITIKAS PAZIŅOJUMS

PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2023. gada 14. decembrī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Lai gan inflācija pēdējos mēnešos samazinājusies, domājams, ka tuvākajā nākotnē tā atkal īslaicīgi pieaugs. Saskaņā ar jaunākajām Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēm eurozonai gaidāms, ka inflācija nākamajā gadā pakāpeniski pazemināsies un pēc tam 2025. gadā tuvosies mūsu noteiktajam 2 % mērķim. Pamatā speciālisti sagaida, ka kopējā inflācija 2023. gadā vidēji būs 5.4 %, 2024. gadā – 2.7 %, 2025. gadā – 2.1 % un 2026. gadā – 1.9 %. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar speciālistu septembra iespēju aplēsēm 2023. gadā un īpaši 2024. gadā veikta lejupvērsta korekcija.

Pamatinflācija turpinājusi samazināties. Bet iekšzemes cenu spiediens joprojām ir palielināts, galvenokārt sakarā ar spēcīgo vienības darbaspēka izmaksu kāpumu. Eurosistēmas speciālisti sagaida, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2023. gadā vidēji būs 5.0 %, 2024. gadā – 2.7 %, 2025. gadā – 2.3 % un 2026. gadā – 2.1 %.

Turpinās mūsu iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz tautsaimniecību. Stingrāki finansēšanas nosacījumi vājina pieprasījumu, un tas palīdz samazināt inflāciju. Eurosistēmas speciālisti sagaida, ka tuvākajā laikā saglabāsies gausa tautsaimniecības izaugsme. Gaidāms, ka turpmākajā periodā tautsaimniecība atveseļosies sakarā ar reālo ienākumu kāpumu – iedzīvotājiem sajūtot inflācijas krituma un darba samaksas pieauguma labvēlīgo ietekmi – un ārējā pieprasījuma uzlabošanos. Tāpēc Eurosistēmas speciālisti paredz, ka izaugsmes temps kļūs straujāks, pieaugot no vidēji 0.6 % 2023. gadā līdz 0.8 % 2024. gadā un līdz 1.5 % 2025. un 2026. gadā.

Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Pamatojoties uz mūsu pašreizējo vērtējumu, mēs uzskatām, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka mūsu monetārās politikas procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Galvenās ECB procentu likmes ir būtiskākais monetārās politikas nostājas noteikšanas instruments. Mēs šodien nolēmām arī turpināt Eurosistēmas bilances normalizēšanu. Padome paredz 2024. gada 1. pusgadā arī turpmāk atkārtoti pilnībā ieguldīt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmas (PĀAIP) ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. 2. pusgadā tā paredz samazināt PĀAIP portfeli vidēji par 7.5 mljrd. euro mēnesī. Padome paredz pārtraukt atkārtoto ieguldīšanu PĀAIP ietvaros 2024. gada beigās.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Eurozonas tautsaimniecība 3. ceturksnī nedaudz palēninājās, galvenokārt krājumu sarukuma dēļ. Domājams, ka stingrāki finansēšanas nosacījumi un neliels ārējais pieprasījums īstermiņā turpinās negatīvi ietekmēt eurozonas ekonomisko aktivitāti. Īpaši nelabvēlīga perspektīva ir būvniecībā un apstrādes rūpniecībā – divos sektoros, kurus visvairāk ietekmē augstākas procentu likmes. Paredzams, ka arī pakalpojumu nozarē aktivitāte kļūs vājāka. Tas skaidrojams ar ietekmi, ko rada vājāka rūpniecības aktivitāte, tautsaimniecības atkalatvēršanās efektu izzušana un plašākas stingrāku finansēšanas nosacījumu sekas.

Darba tirgus turpina atbalstīt tautsaimniecību. Bezdarba līmenis oktobrī bija 6.5 % un nodarbinātība 3. ceturksnī pieauga par 0.2 %. Vienlaikus vājāka tautsaimniecība ierobežo pieprasījumu pēc darbiniekiem, un uzņēmumi pēdējo mēnešu laikā publicējuši mazāk darba sludinājumu. Turklāt, lai gan vairāk cilvēku ir nodarbināti, nostrādāto stundu kopskaits 3. ceturksnī saruka par 0.1 %.

Izzūdot enerģijas krīzei, valdībām jāturpina ierobežot attiecīgos atbalsta pasākumus. Tas ir vitāli svarīgi, lai novērstu vidējā termiņa inflācijas spiediena pastiprināšanos, kas pretējā gadījumā radītu nepieciešamību pēc vēl stingrākas monetārās politikas. Fiskālā politika jānosaka tā, lai tā uzlabotu mūsu tautsaimniecības produktivitāti un pakāpeniski samazinātu augsto valsts parāda līmeni. Uz eurozonas piegādes kapacitātes uzlabošanu vērstas strukturālās reformas un ieguldījumi, ko atbalstītu "Nākamās paaudzes ES" programmas pilnīga īstenošana, var palīdzēt mazināt cenu spiedienu vidējā termiņā, vienlaikus atbalstot zaļo un digitālo transformāciju. Tāpēc ir būtiski ātri panākt vienošanos par ES ekonomiskās pārvaldības sistēmas reformu. Turklāt obligāti jāpaātrina progress ceļā uz kapitāla tirgu savienību un banku savienības izveides pabeigšanu.

Inflācija

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi inflācija pēdējos divos mēnešos samazinājās, novembrī gada pieauguma tempam noslīdot līdz 2.4 %. Šis kritums bija plaši vērojams. Enerģijas cenu inflācija turpināja samazināties un pārtikas cenu inflācija arī saruka, tomēr kopumā saglabājās relatīvi augsta. Šajā mēnesī inflācija, iespējams, palielināsies enerģijas izmaksu augšupvērsto bāzes efektu ietekmē. Mēs sagaidām, ka 2024. gadā inflācija samazināsies lēnāk. To noteiks turpmāki augšupvērsti bāzes efekti un fiskālo pasākumu, kuru mērķis bija mazināt energoresursu cenu šoka ietekmi, atcelšana.

Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) pēdējos divos mēnešos samazinājās gandrīz par vienu procentu punktu, novembrī sarūkot līdz 3.6 %. Tas atspoguļo piedāvājuma apstākļu uzlabošanos, agrāko enerģijas šoku ietekmes vājināšanos un stingrākas monetārās politikas ietekmi uz pieprasījumu un uzņēmumu cenu noteikšanas spēju. Preču un pakalpojumu inflācija samazinājās attiecīgi līdz 2.9 % un 4.0 %.

Oktobrī saruka visi pamatā esošās inflācijas rādītāji, bet iekšzemes cenu spiediens joprojām bija paaugstināts – to galvenokārt noteica spēcīgais darba samaksas pieaugums un darba ražīguma kritums. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju ir aptuveni 2 % līmenī, un daži uz tirgus instrumentiem balstītie inflācijas kompensācijas rādītāji, kas iepriekš bija augsti, samazinājās.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski joprojām nosliecas uz negatīvo pusi. Izaugsmes temps varētu būt lēnāks, ja monetārās politikas ietekme izrādīsies spēcīgāka, nekā gaidīts. Vājāka pasaules tautsaimniecība vai turpmāks pasaules tirdzniecības sarukums varētu bremzēt arī eurozonas izaugsmi. Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Vidējos Austrumos ir galvenais ģeopolitisko risku avots. Tā rezultātā var mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību konfidence attiecībā uz nākotni. Izaugsme varētu būt straujāka, ja reālo ienākumu pieaugums palielinās tēriņus vairāk, nekā gaidīts, vai pasaules tautsaimniecības izaugsme būs spēcīgāka, nekā paredzēts.

Augšupvērstie riski, kas apdraud inflāciju, ietver paaugstinātu ģeopolitisko spriedzi, kas varētu īstermiņā paaugstināt enerģijas cenas, kā arī ekstrēmus laikapstākļus, kas varētu izraisīt pārtikas cenu kāpumu. Inflācija varētu būt arī augstāka, nekā gaidīts, ja inflācijas gaidas paaugstinātos virs mūsu mērķa līmeņa vai darba samaksas vai peļņas maržu kāpums būtu spēcīgāks, nekā paredzēts. Tomēr inflācija var arī pārsteigt ar lejupvērstu tendenci, ja monetārā politika mazinās pieprasījumu vairāk, nekā gaidīts, vai ekonomiskā vide pārējā pasaulē negaidīti pasliktināsies, ko daļēji, iespējams, varētu noteikt nesenais ģeopolitisko risku kāpums.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Tirgus procentu likmes kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes būtiski sarukušas un ir zemākas, nekā speciālistu iespēju aplēsēs iekļautās likmes. Turpinās mūsu monetārās politikas spēcīga transmisija uz plašākiem finansēšanas nosacījumiem. Aizdevumu procentu likmes oktobrī atkal palielinājās līdz 5.3 % uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem un līdz 3.9 % hipotekārajiem kredītiem.

Augstākas aizņēmumu procentu likmes, vājš aizdevumu pieprasījums un stingrāki kredītu piedāvājuma nosacījumi turpmāk vājinājuši kreditēšanas dinamiku. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps oktobrī palēninājās (līdz 0.3 %) un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu dinamika arī saglabājās ierobežota (gada pieauguma temps – 0.6 %). Vājas kreditēšanas dinamikas un Eurosistēmas bilances sarukuma apstākļos plašās naudas rādītājs, ko mēra ar M3, turpināja samazināties. Oktobrī tas saruka līdz 1.0 %.

Atbilstoši mūsu monetārās politikas stratēģijai Padome padziļināti novērtēja monetārās politikas un finanšu stabilitātes mijiedarbību. Eurozonas bankas apliecinājušas savu noturību. Tām ir augsti kapitāla rādītāji un to pelnītspēja salīdzinājumā ar pērno gadu būtiski pieaugusi. Taču finanšu stabilitātes perspektīva joprojām ir trausla pašreizējā vidē, ko nosaka stingrāki finansēšanas nosacījumi, vāja izaugsme un ģeopolitiskā spriedze. Stāvoklis īpaši varētu pasliktināties, ja banku finansējuma izmaksas pieaugtu vairāk, nekā gaidīts, un ja lielākam skaitam kredītņēmēju rastos grūtības atmaksāt aizņēmumus. Vienlaikus šāda scenārija kopējā ietekme uz tautsaimniecību varētu būt ierobežota, ja finanšu tirgu reakcija būtu sistemātiska. Makroprudenciālā politika joprojām ir pirmā aizsardzības līnija pret finanšu ievainojamības pastiprināšanos un ieviestie pasākumi palīdz saglabāt finanšu sistēmas noturību.

Secinājums

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Pamatojoties uz mūsu pašreizējo vērtējumu, mēs uzskatām, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos mūsu mērķa līmenī. Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu šādu savlaicīgu atgriešanos. Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem.

Padome 2024. gada 2. pusgadā paredz samazināt PĀAIP portfeli un 2024. gada beigās pārtraukt atkārtotu ieguldīšanu PĀAIP ietvaros.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem