Pārskats

Reālā IKP pieaugums 2018. gada 4. ceturksnī saglabājās negaidīti lēns, un jaunākie rādītāji liecina par būtiski vājāku aktivitāti, nekā gaidīts arī 2019. gada 1. pusgadā. Lai gan daži īslaicīgi faktori, iespējams, veicinājuši aktivitātes sarukumu 2018. gada beigās, plaši vērojamā ekonomiskā noskaņojuma rādītāju pasliktināšanās dažādās valstīs un nozarēs pēdējos mēnešos liecina, ka darbojušies arī noturīgāki nelabvēlīgi faktori un ka cikliskais izaugsmes pamattemps ir nedaudz vājāks, nekā iepriekš novērtēts. Īstermiņā globālā nenoteiktība (protekcionisma pasākumu pieaugums un nesakārtota breksita iespējamība), kā arī nelabvēlīgi iekšzemes faktori dažās euro zonas valstīs, iespējams, turpinās negatīvi ietekmēt euro zonas aktivitāti. Pēc tam pamataplēsē pieņemts, ka šo iekšzemes un globālo kavējošo faktoru ietekme pamazām izzudīs un ka euro zonas izaugsmi veicinošie pamatfaktori kopumā saglabāsies. Šie faktori īpaši ietver ļoti stimulējošo monetārās politikas nostāju, darba samaksas kāpumu, ārvalstu pieprasījuma atjaunošanos un fiskālās nostājas stingrības mazināšanos. Tā kā gaidāms, ka šie labvēlīgie faktori pamazām gūs virsroku, paredzams, ka reālais IKP pieaugums palielināsies no 1.1% 2019. gadā līdz 1.6% 2020. gadā un 1.5% 2021. gadā. Salīdzinājumā ar 2018. gada decembra iespēju aplēsēm reālā IKP pieaugums 2019. gadam koriģēts un pazemināts par 0.6 procentu punktiem. Gaidāms, ka 2019. gadā SPCI inflācija turpinās samazināties, bet atlikušajā iespēju aplēšu periodā palielināsies, 2021. gadā sasniedzot 1.6%. SPCI inflācijas sarukums 2019. gadā skaidrojams ar SPCI enerģijas cenu inflācijas straujo samazināšanos, ko noteica nesenais naftas cenu kritums. Paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku) iespēju aplēšu periodā pakāpeniski pieaugs, atspoguļojot ekonomiskās aktivitātes pastāvīgo, bet mērenāko kāpumu un arvien saspringtāko situāciju darba tirgū. Salīdzinājumā ar 2018. gada decembra iespēju aplēsēm SPCI inflācija koriģēta un pazemināta visā iespēju aplēšu periodā, galvenokārt atspoguļojot vājākus nesenos datus, vājāko izaugsmes perspektīvu un koriģētos un pazeminātos pieņēmumus par naftas cenām.^[1]

1. Reālā tautsaimniecība

Izaugsme būtiski vājinājās 2018. gada 2. pusgadā, un starp lielajām euro zonas valstīm bija vērojama lielāka izaugsmes diverģence (sk. 1. att.). Reālā IKP pieauguma sarukums no 0.4% ceturksnī 2018. gada 1. pusgadā līdz 0.2% 2. pusgadā daļēji saistīts ar specifiskiem aktivitāti ietekmējušiem faktoriem. No lielākajām euro zonas valstīm tas īpaši attiecas uz Vāciju un Itāliju, kurās bija vērojams būtisks IKP kāpuma tempa sarukums (no 0.4% ceturksnī 2018. gada 1. pusgadā līdz apsīkumam 2. pusgadā Vācijā un no 0.2% līdz negatīvam pieauguma tempam tajos pašos periodos Itālijā). Krasais sarukums 2018. gada 2. pusgadā Vācijā bija daļēji saistīts ar traucējumiem autobūves nozarē, kas izrādījās ilglaicīgāki, nekā iepriekš tika gaidīts, taču tas atspoguļoja arī vājumu visos sektoros. Nenoteiktība, finanšu tirgus svārstīgums un uzņēmumu konfidences samazināšanās arvien nelabvēlīgāk ietekmēja ekonomisko aktivitāti Itālijā. IKP ceturkšņa pieaugums Francijā un Spānijā 2018. gada 2. pusgadā nedaudz pārsniedza 1. pusgada tempu.

Nesenie noskaņojuma rādītāji ar dažiem izņēmumiem ir pamatā pasliktinājušies, atspoguļojot iekšzemes un globālo nenoteiktību, kā arī cikliskās izaugsmes pamattempa agrāku pavājināšanos, nekā paredzēts. Ekonomiskā noskaņojuma rādītājs (ESI), ko apkopojusi Eiropas Komisija, pēdējos mēnešos turpinājis pasliktināties. Sarukums plaši vērojams dažādās euro zonas valstīs un sektoros. Lai gan tas saglabājies virs vēsturiski vidējā līmeņa, ražotāju, pakalpojumu un patērētāju konfidences indeksi, kas iekļauti ESI, sasnieguši zemāko līmeni kopš 2016. gada beigām. Pēdējos mēnešos turpinājuši pazemināties arī iepirkumu vadītāju indeksi, pasliktinoties jauno eksporta pasūtījumu un krājumu novērtējumam. Tautsaimniecības datos plaši vērojamie negaidītie lejupvērstie faktori, iespējams, atspoguļo spēcīgāku, nekā iepriekš tika gaidīts, globālās nenoteiktības ietekmi, īpaši saistībā ar pasaules tirdzniecības strīdiem un breksitu, kā arī iepriekš minētās nenoteiktības ietekmi Itālijā un Francijā notikušo protestu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. Tie, iespējams, arī liecina, ka cikliskais pamattemps palēninājies agrāk, nekā tika gaidīts, liecinot par euro zonas tautsaimniecības pozīcijas tuvošanos cikla noslēgumam. Šie faktori atspoguļoti reālā IKP pieauguma lejupvērstajās korekcijās nākamajiem ceturkšņiem.

Pamataplēsē pieņemts, ka vidējā termiņā notiks pakāpeniska globālo un iekšzemes kavējošo faktoru izzušana, ļaujot euro zonas izaugsmi veicinošajiem pamatfaktoriem atgūt spēku (sk. 1. tabulu). Pamataplēsē nav ņemta vērā nesakārtota Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, un tajā pieņemts, ka pašreizējais nenoteiktības līmenis attiecībā uz globālo tirdzniecību un iekšzemes politiku dažās euro zonas valstīs pakāpeniski normalizēsies. Kavējošo faktoru ietekmes samazināšanās ļaus tos nomainīt vairākiem labvēlīgiem pamatfaktoriem. Gaidāms, ka ECB monetārās politikas nostāja saglabāsies ļoti stimulējoša un turpināsies tās transmisija uz tautsaimniecību. Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikumam vajadzētu saglabāties stabilam – to veicinās zemas procentu likmes un labvēlīgi banku kreditēšanas nosacījumi gan mājsaimniecībām, gan nefinanšu sabiedrībām. Straujākam darba samaksas kāpumam un tīrās vērtības kāpumam, kā arī bezdarba sarukumam vajadzētu labvēlīgi ietekmēt privātā patēriņa un ieguldījumu mājokļos pieaugumu. Vienlaikus turpinās palielināties ieguldījumi uzņēmējdarbībā saistībā ar peļņas kāpumu, augstu jaudu izmantošanas līmeni un iespējamiem uz darbaspēka resursu taupīšanu vērstiem ieguldījumiem augoša darbaspēka trūkuma apstākļos. Gaidāms, ka euro zonas ārējā pieprasījuma paredzamā atveseļošanās un neliels konkurētspējas pieaugums veicinās euro zonas eksportu. Visbeidzot, gaidāms, ka fiskālā nostāja no kopumā neitrālas 2018. gadā virzīsies uz tās stingrības mazināšanos visā iespēju aplēšu periodā (sk. 3. nodaļu).

Tomēr dažu veicinošu faktoru vājināšanās ierobežos ekonomiskās izaugsmes atveseļošanos iespēju aplēšu perioda otrajā pusē. Tehniskie pieņēmumi norāda, ka finansēšanas nosacījumi pakāpeniski kļūs mazāk labvēlīgi, lai gan tie joprojām veicinās izaugsmi. Turklāt gaidāms, ka pēc vairāku gadu spēcīgas izaugsmes vidējā termiņā nedaudz samazināsies nodarbinātības pieauguma temps, galvenokārt atspoguļojot arvien jūtamāku darbaspēka trūkumu dažās valstīs.

Gaidāms, ka 2019. un 2020. gadā saglabāsies stabils reāli rīcībā esošo ienākumu pieaugums, bet pēc tam, 2021. gadā, tas kļūs lēnāks. Tas atspoguļo nominālo rīcībā esošo ienākumu kāpuma un patēriņa cenu inflācijas kompensējošo dinamiku 2019. un 2020. gadā, savukārt 2021. gadā reālo ienākumu pieaugumu mazinās gan vājāks nominālo ienākumu kāpums, gan nedaudz augstāka inflācija. Paredzams, ka bruto darba samaksas devums nominālo rīcībā esošo ienākumu kāpumā 2019. gadā nedaudz saruks saistībā ar lēnāka nodarbinātības pieauguma ietekmi un pēc tam pamatā nemainīsies, jo gaidāmais nominālās darba samaksas pieauguma tempa kāpums kompensēs turpmāku nodarbinātības pieauguma palēnināšanos. 2018. gada 2. pusgadā samazinājās ar darba samaksu nesaistītie ienākumi, un paredzams, ka iespēju aplēšu periodā tie pakāpeniski atjaunosies kopumā atbilstoši peļņas norisēm. Paredzams, ka neto fiskālo pārvedumu devums 2019. gadā kļūs pozitīvs pirmoreiz kopš 2010. gada, atspoguļojot tiešo nodokļu pazemināšanu vienlaikus ar lielākiem pārvedumiem mājsaimniecībām. Gaidāms, ka 2020. un 2021. gadā tas būs pamatā neitrāls.

Paredzams, ka privātais patēriņš īstermiņā atveseļosies, taču nenoteiktība dažās valstīs ietekmēs tā izaugsmes tempu. Privātā patēriņa kāpums 2018. gadā palēninājās. Raugoties nākotnē, joprojām visnotaļ labvēlīga patērētāju konfidence, gaidāmā turpmākā darba tirgus apstākļu uzlabošanās un reālās darba samaksas vienam nodarbinātajam kāpums norāda uz lielāku patēriņa pieaugumu dažos nākamajos ceturkšņos, un to vēl pastiprina dažās valstīs vērotās fiskālās stingrības mazināšanās pozitīvā ietekme. Vienlaikus tiek pieņemts, ka iekšzemes nenoteiktības ilglaicīga nelabvēlīga ietekme dažās euro zonas valstīs nākamajos ceturkšņos negatīvi ietekmēs privāto patēriņu.

Labvēlīgajiem finansēšanas nosacījumiem un tīrās vērtības kāpumam vajadzētu veicināt privātā patēriņa pieaugumu vidējā termiņā. Iespēju aplēšu periodā paredzams mērens banku aizdevumu procentu likmju kāpums. Tomēr gaidāms, ka banku aizdevumu procentu likmju pieauguma ietekme uz bruto procentu maksājumiem būs ierobežota saistībā ar mājsaimniecībām izsniegto kredītu ilgo atmaksas termiņu un samērā zemo mainīgās procentu likmes kredītu īpatsvaru mājsaimniecību bilancē. Tādējādi, neraugoties uz banku aizdevumu procentu likmju kāpumu, gaidāms, ka bruto procentu maksājumi saglabāsies zemā līmenī un tādējādi joprojām veicinās privāto patēriņu. Turklāt paredzams, ka reālās tīrās vērtības kāpums būs aptuveni 2.5% reālā izteiksmē katru gadu periodā no 2019. gada līdz 2021. gadam – to veicinās ilgstoši stabili nekustamā īpašuma aktīvu turējumu pārvērtēšanas guvumi, ar ko skaidrojama vairāk nekā puse paredzamā pieauguma. Reālās tīrās vērtības kāpumam vajadzētu veicināt patēriņu, lai gan mājsaimniecību bruto parāds joprojām saglabājas līmenī, kāds bija pirms pasaules finanšu krīzes sākuma.

Gaidāms, ka ieguldījumu mājokļos kāpums turpināsies, taču lēnākā tempā. Būvniecības sektora konfidence un lielāks izsniegto būvatļauju skaits liecina, ka ieguldījumu mājokļos kāpums dažos nākamajos ceturkšņos turpināsies. Tomēr gaidāms, ka šā kāpuma temps būs lēns. Uz šādu palēnināšanos norāda arī apsekojumi, kuri liecina, ka pēdējā laikā samazinājies tādu mājsaimniecību īpatsvars, kuras nākamā gada laikā plāno mājokļa labiekārtošanu. Šāds tempa kritums daļēji var rasties tāpēc, ka gaidāmi nedaudz stingrāki finansēšanas nosacījumi, bet tas saistīts arī ar arvien nozīmīgākiem jaudas ierobežojumiem būvniecības nozarē un nelabvēlīgām demogrāfiskām tendencēm dažās valstīs.

Gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā turpināsies uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu kāpums, lai gan tā temps būs samērā lēns. Tiek lēsts, ka uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu apjoms 2018. gada 2. pusgadā kļuvis lēnāks. Runājot par nākotni, gaidāms, ka uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu apjoms arī 2019. gadā augs lēni, jo pastāvīgās bažas par globālo tirdzniecības politiku, breksitu bez vienošanās un smago piezemēšanos Ķīnā, šķiet, arvien vairāk nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumu konfidenci daudzās valstīs. Taču kopumā gaidāms, ka vairāki labvēlīgi pamatfaktori turpinās veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbībā euro zonā – jaudu izmantošana apstrādes rūpniecībā saglabājas virs ilgtermiņa vidējā rādītāja un liela daļa apstrādes rūpniecības uzņēmumu min iekārtu trūkumu kā ražošanu ierobežojošu faktoru; gaidāms, ka finansēšanas nosacījumi joprojām būs labvēlīgi, lai gan iespēju aplēšu periodā tie pakāpeniski kļūs stingrāki; gaidāms peļņas pieaugums, kas vēl vairāk palielinās būtisko likvīdo aktīvu apjomu, kurus uzņēmumi uzkrājuši pēdējo gadu laikā; un uzņēmumi var palielināt ieguldījumus, lai kompensētu ar darbaspēku saistītos piedāvājuma puses ierobežojumus.

Paredzams, ka eksports uz ārpus euro zonas esošajām valstīm tuvākajā laikā pieaugs nedaudz straujāk nekā ārējais pieprasījums un vēlāk attīstīsies atbilstoši tam. Tiek lēsts, ka pēc 2018. gada 1. ceturksnī vērotā krituma eksports uz ārpus euro zonas esošajām valstīm 2. un 3. ceturksnī pakāpeniski atsācis palielināties, 4. ceturksnī apsteidzot ārējā pieprasījuma kāpumu. Tirgus daļas pieaugums, kas attiecīgi veidojās 4. ceturksnī, daļēji atspoguļo konkrētām valstīm raksturīgus faktorus. Gaidāms, ka, tiem izzūdot un 2019. gadā saglabājoties samērā vājam ārējam pieprasījumam, eksporta uz ārpus euro zonas esošajām valstīm pieaugums īstermiņā joprojām būs lēns, lai gan 2019. gadā tomēr būs nedaudz straujāks nekā ārējā pieprasījuma pieaugums, un tas nozīmē, ka tirgus daļa nedaudz palielināsies. Relatīvi straujāks eksporta uz ārpus euro zonas esošajām valstīm pieaugums salīdzinājumā ar ārējo pieprasījumu īstermiņā atspoguļo cenu konkurētspējas uzlabošanos euro zonas valstīs, ko papildina tālāka automobiļu eksporta situācijas uzlabošanās. Vidējā termiņā gaidāms, ka eksports uz ārpus euro zonas esošajām valstīm palielināsies atbilstoši ārējam pieprasījumam (sk. 2. ielikumu). Tiek lēsts, ka imports no ārpus euro zonas esošajām valstīm 2018. gada 4. ceturksnī sarucis un tā pieauguma temps bijis zemāks par eksporta pieauguma tempu. Tas nozīmē pozitīvu neto tirdzniecības devumu reālā IKP pieaugumā. Gaidāms, ka nākotnē imports no ārpus euro zonas esošajām valstīm pamatā palielināsies atbilstoši kopējam pieprasījumam (iekšzemes pieprasījums plus eksports). Tā kā paredzams, ka imports augs nedaudz straujāk nekā eksports, gaidāms, ka neto tirdzniecības devums tautsaimniecības izaugsmē 2019. gadā kļūs nedaudz negatīvs un pārējā iespēju aplēšu periodā pamatā būs neitrāls.

Paredzams, ka nodarbinātības kāpums mazināsies, ņemot vērā aktivitātes pavājināšanos un arvien jūtamāku darbaspēka trūkumu dažās valstīs. Uz nākotni orientētie apsekojumi liecina par nelielu nodarbinātības pieaugumu tuvākajā laikā. Gaidāms, ka nodarbinātības kāpumu tuvākajā laikā vājinās galvenokārt krasais aktivitātes kritums. Vidējā termiņā nodarbinātības pieaugums, domājams, joprojām būs lēns, jo gaidāms, ka darbaspēka piedāvājums dažās valstīs ierobežos turpmāku nodarbinātības kāpumu un pieprasījums pēc darbaspēka samazināsies atbilstoši aktivitātes kritumam.

Iespēju aplēšu periodā gaidāms lēns darbaspēka apjoma pieaugums. Gaidāms, ka darbaspēka apjoms iespēju aplēšu periodā turpinās palielināties, atspoguļojot paredzamo pozitīvo nodarbināto neto imigrāciju, gaidāmo bēgļu integrāciju un vērojamo līdzdalības līmeņa paaugstināšanos. Tomēr paredzams, ka šie faktori iespēju aplēšu periodā izzudīs, un gaidāms, ka ar iedzīvotāju novecošanu saistītā negatīvā ietekme uz darbaspēka pieaugumu pastiprināsies, jo darba attiecības pārtraukušo vecāko cilvēku skaits pārsniedz darbu uzsākošo jaunāko cilvēku skaitu.

Gaidāms, ka 2021. gadā bezdarba līmenis saruks līdz 7.5%. Bezdarba līmenis 2018. gada 4. ceturksnī bija 7.9% (zemākais rādītājs kopš 2008. gada 3. ceturkšņa). Runājot par nākotni, paredzams, ka līdz iespēju aplēšu perioda beigām bezdarbnieku skaits samazināsies aptuveni par 0.9 milj. (līdz 12.9 milj.) un tomēr būs nedaudz virs līmeņa, kāds bija pirms krīzes. Lai gan gandrīz visās euro zonas valstīs iespēju aplēšu periodā paredzama bezdarba līmeņa samazināšanās, gaidāms, ka atsevišķu valstu līmenis joprojām būtiski atšķirsies.

Iespēju aplēšu periodā paredzama darba ražīguma pieauguma atjaunošanās. Pēc straujā kāpuma tempa 2017. gadā darba ražīgums uz vienu nodarbināto 2018. gada laikā ceturkšņu salīdzinājumā nedaudz samazinājās, atspoguļojot negaidīto aktivitātes pavājināšanos un zināmu darbaspēka saglabāšanas politikas izmantošanu darbaspēka deficīta risināšanai. 2019. gada turpmākajos mēnešos, atjaunojoties aktivitātei, gaidāms nedaudz straujāks darba ražīguma ceturkšņa pieaugums. Gaidāms, ka tālākā periodā darba ražīguma pieauguma temps pietuvosies tā vidējam līmenim pirms krīzes (1.0%)^[4]. To veicinās lielāks viena nodarbinātā nostrādāto stundu skaits un neliels kopējās faktoru produktivitātes kāpums.

Salīdzinājumā ar 2018. gada decembra iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2019. gadam koriģēta būtiski un 2020. gadam –nedaudz. Reālā IKP pieauguma būtisko lejupvērsto korekciju 2019. gadam noteica vājāki 2018. gada 4. ceturkšņa datu rezultāti un mazāk labvēlīgs īstermiņa perspektīvas novērtējums, kas atspoguļoja specifisku faktoru ilgstošāku ietekmi dažās euro zonas valstīs un politiskās nenoteiktības palielināšanos pasaulē. Reālā IKP pieauguma vidējā termiņa aplēse pamatā nav mainījusies, ņemot vērā pieņēmumu, ka pakāpeniska globālo un iekšzemes kavējošo faktoru izzušana ļaus izaugsmei atgūt spēku.

2. Cenas un izmaksas

Gaidāms, ka SPCI inflācija līdz 2019. gada 4. ceturksnim turpinās samazināties un atlikušajā iespēju aplēšu periodā sāks pieaugt, 2021. gadā sasniedzot 1.6% (sk. 2. att.). Kopējās inflācijas kritums 2019. gadā galvenokārt skaidrojams ar būtisko SPCI enerģijas cenu inflācijas samazināšanos, ņemot vērā neseno spēcīgo naftas cenu pazemināšanos, un lejupvērstajiem bāzes efektiem saistībā ar to iepriekšējo kāpumu 2018. gadā. 2020. un 2021. gadā gaidāms neliels SPCI enerģijas cenu pieaugums atbilstoši samērā lēzenajai biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenu līknei. Gaidāms, ka SPCI pārtikas cenu inflācija iespēju aplēšu periodā svārstīsies ap 1.9% un ka SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku) pakāpeniski paaugstināsies, 2021. gadā sasniedzot 1.6%. Paredzams, ka SPCI inflācijas (neietverot enerģiju un pārtiku) kāpumu veicinās vēl pakāpeniskāka, bet nepārtraukta tautsaimniecības atveseļošanās. Turklāt arvien ierobežotāks darbaspēka piedāvājums darba tirgū veicinās darba samaksas palielināšanos, kas radīs lielāku iekšzemes izmaksu spiedienu. Arī neenerģijas izejvielu cenu un pamatā esošo globālo cenu pieaugums veicinās SPCI inflācijas (neietverot enerģiju un pārtiku) kāpumu.

Gaidāms, ka, apstākļiem darba tirgū kļūstot vēl saspringtākiem un beidzoties pasākumiem, kuri pēdējos gados ierobežojuši darba samaksas kāpumu dažās valstīs, darba samaksas pieaugums iespēju aplēšu periodā turpinās nedaudz paātrināties. Paredzams, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums palielināsies no 2.2% 2018. gadā līdz 2.6% 2021. gadā. Vienlaikus gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksu kāpums iespēju aplēšu periodā nedaudz samazināsies, jo paredzams, ka uzlabosies darba ražīgums. Galvenais darba samaksas pieaugumu noteicošais faktors ir gaidāmā turpmākā euro zonas darba tirgus apstākļu uzlabošanās iespēju aplēšu periodā, dažos euro zonas reģionos augot ierobežojumiem darba tirgū. Gaidāms, ka līdztekus cikliskajam tempam nesenais nozīmīgais kopējās inflācijas pieaugums ietekmēs darba samaksas kāpumu tajās euro zonas valstīs, kurās darba samaksas noteikšanas process ietver retrospektīvas indeksācijas elementus. Turklāt ar krīzi saistītajiem faktoriem, kuriem bija ierobežojoša ietekme uz darba samaksas kāpumu, piemēram, nepieciešamībai dažās valstīs saglabāt mērenu darba samaksas pieaugumu, lai atgūtu cenu konkurētspēju, un slēptajiem darba samaksas kāpuma ierobežojumiem, ņemot vērā nominālās darba samaksas samazināšanas saistošo neelastību krīzes laikā, vajadzētu pakāpeniski izzust, ekonomiskajai izaugsmei turpinoties. Dažas valstis arī paaugstinājušas minimālo darba samaksu, kas varētu ietekmēt atalgojuma sadali.

Gaidāms, ka peļņas maržu attīstība iespēju aplēšu periodā būs labvēlīgāka nekā 2018. gadā. Peļņas maržas dažos pēdējos ceturkšņos sarukušas vienības darbaspēka izmaksu pieauguma dēļ, kas atspoguļoja ekonomiskās aktivitātes pavājināšanos, kuras rezultātā samazinājās darba ražīguma kāpums. Turklāt tirdzniecības nosacījumu pasliktināšanās, kas saistīta ar agrāko naftas cenu kāpumu, negatīvi ietekmēja peļņas maržu dinamiku. Nākamajos ceturkšņos abi šie faktori vairs nebūs nozīmīgi, palielinoties ekonomiskajai aktivitātei un darba ražīgumam, savukārt gaidāms, ka tirdzniecības nosacījumi uzlabosies, ņemot vērā neseno naftas cenu kritumu.

Gaidāms, ka ārējais cenu spiediens 2019. gadā samazināsies un nedaudz palielināsies atlikušajā iespēju aplēšu periodā. Paredzams, ka importa deflatora gada pieauguma temps 2019. gadā saruks salīdzinājumā ar 2018. gadu, bet pēc tam pakāpeniski paaugstināsies. Šādu tendenci lielā mērā nosaka naftas cenu pārmaiņas, kas 2018. gadā paaugstināja importa cenas un gaidāms, ka mazinās to dinamiku 2019. gadā. Vienlaikus tiek pieņemts, ka nenaftas izejvielu cenas un pamatā esošais pasaules cenu spiediens palielināsies un veicinās pakāpenisku importa cenu kāpumu.

Salīdzinājumā ar 2018. gada decembra iespēju aplēsēm SPCI inflācijas prognoze koriģēta un pazemināta visam iespēju aplēšu periodam. SPCI inflācijas lejupvērstā korekcija galvenokārt atspoguļo pieņēmumu par ievērojami zemākām naftas cenām (īpaši 2019. un 2020. gadā), kā arī zemāku SPCI inflācijas (neietverot enerģiju un pārtiku) tendenci. Savukārt SPCI inflācijas (neietverot enerģiju un pārtiku) lejupvērstā korekcija atspoguļo zemāku naftas cenu netiešo ietekmi, vājākus nesenos datus, mērenāku ekonomiskās aktivitātes perspektīvu un darba samaksas ietekmes uz cenām radīto seku zināmu ierobežotu pārvērtēšanu.

3. Fiskālā perspektīva

Tiek vērtēts, ka 2018. gadā euro zonas fiskālā nostāja bija kopumā neitrāla un paredzams, ka, sākot ar 2019. gadu, tās stingrība mazināsies. Fiskālās politikas nostāju mēra kā cikliski koriģētās sākotnējās bilances (neietverot valdības palīdzību finanšu sektoram) pārmaiņas. Fiskālās stingrības mazināšanos 2019. gadā lielākoties noteiks tiešo nodokļu un sociālās nodrošināšanas iemaksu samazināšana, kā arī lielāki valdības izdevumi dažās valstīs. Paredzams, ka 2020. gadā stingrība turpinās mazināties. To galvenokārt noteiks turpmāka tiešo nodokļu un sociālās nodrošināšanas iemaksu samazināšana, joprojām samērā spēcīgs izdevumu kāpums un lielāki pārvedumi. Pamataplēse 2021. gadam ietver zināmu stingrības mazināšanos, kas galvenokārt saistīta ar izdevumu pieaugumu dažās valstīs.

Paredzams, ka euro zonas budžeta bilance 2019. gadā pasliktināsies un saglabāsies pamatā nemainīga pārējā iespēju aplēšu periodā, bet valdības parāda rādītāja tendence joprojām būs lejupvērsta. Valdības budžeta deficīta pieaugums skaidrojams ar cikliski koriģētās sākotnējās bilances pasliktināšanos. To daļēji kompensē nedaudz zemāki procentu maksājumu izdevumi saistībā ar iepriekšējā parāda, kam bija augstas izmaksas, aizstāšanu ar jaunu parādu, kam ir zemākas procentu likmes. Valdības parāda attiecības pret IKP sarukuma tendenci veicina pozitīva sākotnējā bilance un labvēlīga procentu likmju un izaugsmes starpība.

Salīdzinājumā ar 2018. gada decembra iespēju aplēsēm būtiski pasliktinājusies euro zonas budžeta deficīta perspektīva, īpaši attiecībā uz 2020. un 2021. gadu. Budžeta deficīta pieaugumu nosaka nelabvēlīgāka sākotnējā bilance un mazāks cikliskais komponents, atspoguļojot vājāku makroekonomisko perspektīvu. Paredzams, ka parāda attiecība pret IKP pieaugs, galvenokārt atspoguļojot procentu likmju un izaugsmes starpības palielināšanos 2019. gadā, ko noteiks IKP pieauguma lejupvērstā korekcija un mazāka sākotnējā bilance.