ECB 2022. gada finanšu pārskati

2023. gada 23. februārī

• ECB peļņa 2022. gadā pēc 1.6 mljrd. euro atskaitīšanas no uzkrājuma finanšu riskiem bija nulle (2021. gadā – 0.2 mljrd. euro).
• Peļņas sadale euro zonas nacionālajām centrālajām bankām netiks veikta.

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) revidētajiem 2022. gada finanšu pārskatiem ECB peļņa bija nulle (2021. gadā – 192 milj. euro), un tādējādi peļņas sadale euro zonas nacionālajām centrālajām bankām (NCB) netiks veikta. Šis rezultāts aprēķināts, ņemot vērā atskaitījumu no uzkrājuma finanšu riskiem 1627 milj. euro apmērā, lai segtu gada laikā radušos zaudējumus. Šie zaudējumi galvenokārt radās sakarā ar procentu izdevumiem par ECB TARGET2 neto saistībām un ASV dolāru portfelī un pašu kapitāla portfelī turēto vērtspapīru vērtības norakstīšanu. Pēc atskaitījuma uzkrājums finanšu riskiem samazinājās līdz 6566 milj. euro.

2022. gadā tīrie procentu ienākumi bija 900 milj. euro (2021. gadā – 1566 milj. euro). Samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu galvenokārt skaidrojams ar procentu izdevumiem par ECB TARGET2 neto saistībām. To apmērs bija 2075 milj. euro (2021. gadā – procentu ienākumi 22 milj. euro apmērā). Procentu ienākumi no kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma ECB daļas un procentu izdevumi, kas samaksāti NCB kā atlīdzība par to prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem, bija attiecīgi 736 milj. euro un 201 milj. euro (2021. gadā abi šie posteņi bija nulle). Šīs pārmaiņas noteica Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju procentu likmes paaugstināšanās virs 0% kopš 2022. gada 27. jūlija. Tīrie procentu ienākumi, kas radušies saistībā ar monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem, pieauga līdz 1534 milj. euro (2021. gadā – 1006 milj. euro), savukārt ārējo rezervju aktīvu tīrie procentu ienākumi palielinājās līdz 798 milj. euro (2021. gadā – 197 milj. euro). Šo pieaugumu galvenokārt noteica attiecīgi augstākas euro zonas un ASV obligāciju ienesīguma likmes.

Norakstītās vērtības apmērs bija 1840 milj. euro (2021. gadā – 133 milj. euro). Tas galvenokārt skaidrojams ar nerealizētiem zaudējumiem no pašu kapitāla portfelī un ASV dolāru portfelī turēto vērtspapīru cenām sakarā ar obligāciju ienesīguma likmju palielināšanos.

ECB monetārās politikas portfeļos turētajiem vērtspapīriem, ko novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos), tika veikti vērtības samazināšanās testi. Pamatojoties uz šo testu rezultātiem, zaudējumi no vērtības samazināšanās šiem portfeļiem netika atzīti.

Kopējās personāla izmaksas samazinājās līdz 652 milj. euro (2021. gadā – 674 milj. euro). To galvenokārt noteica ar citiem ilgtermiņa pabalstiem saistītie aktuārie guvumi. Pārējie administratīvie izdevumi palielinājās līdz 572 milj. euro (2021. gadā – 564 milj. euro). Tam pamatā galvenokārt ir aktivitātes pakāpeniska atgriešanās normālā līmenī pēc pandēmijas un notiekošā banku uzraudzības IT sistēmu attīstība un uzlabošana.

Ienākumi no uzraudzības maksām, kas tiek gūti no maksām, kuras ECB iekasē, lai segtu izdevumus saistībā ar tās uzraudzības uzdevumu izpildi, bija 594 milj. euro (2021. gadā – 578 milj. euro).

ECB bilances kopējais apjoms pieauga par 19 mljrd. euro (līdz 699 mljrd. euro; 2021. gadā – 680 mljrd. euro). Šo kāpumu galvenokārt noteica pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) un aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros veiktās vērtspapīru iegādes.

ECB kopējais apmaksātais kapitāls pieauga par 0.6 mljrd. euro (līdz 8.9 mljrd. euro) pēc euro zonas NCB otrā maksājuma par to parakstītā kapitāla daļu palielinājumu sakarā ar Anglijas Bankas izstāšanos no Eiropas Centrālo banku sistēmas 2020. gada 31. janvārī, Apvienotajai Karalistei izstājoties no ES.

Eurosistēmas konsolidētā bilance

2022. gada beigās Eurosistēmas konsolidētā bilances, kas aptver euro zonas NCB un ECB aktīvus un saistības attiecībā pret trešām pusēm, apjoms bija 7956 mljrd. euro (2021. gadā – 8564 mljrd. euro). Sarukumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu galvenokārt noteica Eurosistēmas aizdevumu operāciju apjoma samazināšanās sakarā ar trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) ietvaros veikto aizņēmumu pirmstermiņa atmaksu un dzēšanu, ko daļēji kompensēja lielāki monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru turējumi AIP un PĀAIP ietvaros veikto iegāžu rezultātā.

Monetārās politikas mērķiem turēto Eurosistēmas vērtspapīru turējumi palielinājās par 224 mljrd. euro (līdz 4937 mljrd. euro; 2021. gadā – 4713 mljrd. euro). AIP turējumi pieauga par 130 mljrd. euro (līdz 3254 mljrd. euro) un PĀAIP turējumi – par 100 mljrd. euro (līdz 1681 mljrd. euro).

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Viljama Lelivelta (William Lelieveldt, tālr.: +496913447316).

Piezīmes

• Skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa var atšķirties no kopsummas.
• Sīkāka informācija par ECB un Eurosistēmas finanšu grāmatvedības un pārskatu sniegšanas politiku un par ECB finanšu pārskatiem pieejama ECB 2016. gada 3. novembra Lēmumā (ES) 2016/2247 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2016/35; OV L 347, 20.12.2016., 1. lpp.) un ECB 2016. gada 3. novembra Pamatnostādnē (ES) 2016/2249 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34; OV L 347, 20.12.2016., 37. lpp.), kā arī ECB tīmekļvietnē.
• Eurosistēmas konsolidētā bilance sagatavota, izmantojot operatīvus neauditētus datus. Visu Eurosistēmas nacionālo centrālo banku finanšu pārskati tiks pabeigti 2023. gada maija beigās, un pēc tam tiks publicēta Eurosistēmas galīgā konsolidētā gada bilance.