PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2024. gada 12. septembrī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – par 25 bāzes punktiem. Pamatojoties uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks spert vēl vienu soli ceļā uz monetārās politikas ierobežojumu līmeņa samazināšanu.

Nesen saņemtie inflācijas dati pamatā atbilst gaidītajam, un jaunākās ECB speciālistu iespēju aplēses apstiprina iepriekšējo inflācijas perspektīvu. Speciālisti paredz, ka kopējā inflācija 2024. gadā vidēji būs 2.5 %, 2025. gadā – 2.2 % un 2026. gadā – 1.9 %, tāpat kā tika paredzēts jūnija iespēju aplēsēs. Gaidāms, ka inflācija atkal nedaudz palielināsies šā gada beigās, daļēji tāpēc, ka agrākie krasie enerģijas cenu kritumi vairs neatspoguļosies gada inflācijas līmenī. Pēc tam nākamā gada 2. pusgadā inflācijai vajadzētu samazināties, tuvojoties mūsu mērķa līmenim. Attiecībā uz pamatinflāciju iespēju aplēses 2024. un 2025. gadam koriģētas un nedaudz paaugstinātas sakarā ar to, ka pakalpojumu cenu inflācija bijusi augstāka, nekā gaidīts. Vienlaikus speciālisti joprojām sagaida strauju pamatinflācijas kritumu (no 2.9 % šajā gadā līdz 2.3 % 2025. gadā un 2.0 % 2026. gadā).

Iekšzemes inflācija saglabājās augsta, darba samaksai joprojām pieaugot paātrinātā tempā. Taču darbaspēka izmaksu spiediens kļūst mērenāks un peļņa daļēji ierobežo augstākas darba samaksas ietekmi uz inflāciju. Saglabājas ierobežojoši finansēšanas nosacījumi, un ekonomiskā aktivitāte joprojām ir neliela, atspoguļojot vājo privāto patēriņu un ieguldījumus. Speciālistu iespēju aplēses paredz, ka tautsaimniecības pieaugums 2024. gadā būs 0.8 % un pēc tam kļūs straujāks, 2025. gadā sasniedzot 1.3 % un 2026. gadā – 1.5 %. Tas atspoguļo nelielas lejupvērstas korekcijas salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm, galvenokārt sakarā ar vājāku iekšzemes pieprasījuma devumu dažos nākamajos ceturkšņos.

Mēs esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs saglabāsim monetārās politikas procentu likmes pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu šo mērķi. Mēs turpināsim noteikt ierobežojumu apmēru un ilgumu atbilstoši datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē. Kā tika paziņots 2024. gada 13. martā, 18. septembrī stāsies spēkā dažas pārmaiņas monetārās politikas īstenošanas darbības principos. Konkrētāk, starpība starp galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi un noguldījumu iespējas procentu likmi tiks noteikta 15 bāzes punktu līmenī. Starpība starp aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmi un galveno refinansēšanas operāciju procentu likmi nemainīsies (25 bāzes punkti).

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tautsaimniecība 2. ceturksnī pieauga par 0.2% (1. ceturksnī – par 0.3 %), nesasniedzot jaunākajās speciālistu iespēju aplēsēs paredzēto līmeni. Izaugsmi noteica galvenokārt neto eksports un valdības izdevumi. Privātais iekšzemes pieprasījums pavājinājās, mājsaimniecību patēriņam sarūkot, uzņēmumiem ierobežojot ieguldījumus uzņēmējdarbībā un samazinoties ieguldījumiem mājokļos. Lai gan pakalpojumi veicināja izaugsmi, rūpniecības un būvniecības nozaru ieguldījums bija negatīvs. Saskaņā ar apsekojumu rādītājiem atveseļošanos arī turpmāk ietekmēs daži kavējoši faktori.

Mēs gaidām, ka laika gaitā atveseļošanās nostiprināsies, reālo ienākumu kāpumam ļaujot mājsaimniecībām tērēt vairāk. Ierobežojošās monetārās politikas ietekmes pakāpeniskai izzušanai vajadzētu veicināt patēriņu un ieguldījumus. Arī eksportam vajadzētu turpināt labvēlīgi ietekmēt atveseļošanos, pieaugot globālajam pieprasījumam.

Darba tirgus joprojām ir noturīgs. Bezdarba līmenis jūlijā pamatā nemainījās (6.4 %). Vienlaikus nodarbinātības pieaugums 2. ceturksnī palēninājās līdz 0.2 % (1. ceturksnī – 0.3 %). Jaunāko apsekojumu rādītāji liecina par turpmāku darbaspēka pieprasījuma samazināšanos, un brīvo darbvietu rādītājs sarucis, pietuvojoties līmenim, kāds bija pirms pandēmijas.

Fiskālajai un strukturālajai politikai jābūt vērstai uz tautsaimniecības ražīguma un konkurētspējas uzlabošanu, tādējādi palīdzot kāpināt potenciālo izaugsmi un mazināt cenu spiedienu vidējā termiņā. Mario Dragi (Mario Draghi) ziņojumā par Eiropas konkurētspējas nākotni un Enriko Letas (Enrico Letta) ziņojumā par vienotā tirgus veicināšanu uzsvērta nepieciešamība steidzami īstenot reformas un sniegti konkrēti priekšlikumi, kā to panākt. ES pārskatītā ekonomiskās pārvaldības regulējuma ieviešana pilnībā, caurredzami un bez kavēšanās palīdzēs valdībām ilgtspējīgi samazināt budžeta deficītu un parāda rādītājus. Valdībām tagad jāuzsāk vērienīgu šajā virzienā vērstu pasākumu iekļaušana savos vidēja termiņa fiskālās un strukturālās politikas plānos.

Inflācija

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi gada inflācija augustā samazinājās līdz 2.2 % (jūlijā – 2.6 %). Enerģijas cenu gada krituma temps bija 3.0 % pēc iepriekšējā mēnesī vērojamā kāpuma (par 1.2 %). Pārtikas cenu inflācija augustā mazliet pieauga (līdz 2.4 %). Preču cenu inflācija un pakalpojumu cenu inflācija attīstījās pretējos virzienos. Preču cenu inflācija samazinājās līdz 0.4 % (jūlijā – 0.7 %), bet pakalpojumu cenu inflācija pieauga līdz 4.2 % (jūlijā – 4.0 %).

Lielākā daļa pamatinflācijas rādītāju jūlijā pamatā nemainījās. Iekšzemes inflācija jūlijā nedaudz samazinājās līdz 4.4 % (jūnijā – 4.5 %). Īpaši spēcīgs bija darba samaksas radītais cenu spiediens. Vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas kāpums gada atlikušajā daļā joprojām būs augsts un svārstīgs, ņemot vērā vienreizējo maksājumu būtisko lomu dažās valstīs un darba samaksas korekciju procesa pakāpenisko raksturu. Vienlaikus kopējais darbaspēka izmaksu pieaugums samazinās. Atlīdzības vienam nodarbinātajam kāpuma temps 2. ceturksnī turpināja sarukt ceturto ceturksni pēc kārtas (līdz 4.3 %), un ECB speciālistu aplēses liecina, ka nākamajā gadā tas atkal būtiski samazināsies. Neraugoties uz vāju darba ražīgumu vienības darbaspēka izmaksu pieaugums 2. ceturksnī bija mērenāks (4.6 %; 1. ceturksnī – 5.2 %). Speciālisti sagaida, ka vienības darbaspēka izmaksu kāpums iespēju aplēšu periodā turpinās samazināties. To noteiks zemāks darba samaksas kāpums un darba ražīguma pieaugums. Visbeidzot, peļņa joprojām daļēji kompensē augstāku darbaspēka izmaksu ietekmi uz inflāciju.

Inflācijas samazināšanās procesu, domājams, atbalstīs mazāks darbaspēka izmaksu spiediens un agrāk īstenotās monetārās politikas stingrības palielināšanas pakāpeniska ietekme uz patēriņa cenām. Lielākā daļa ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju atrodas aptuveni 2 % līmenī un uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji kopš mūsu jūlija sanāksmes pietuvojušies šim līmenim.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski joprojām ir lejupvērsti. Zemāks eurozonas eksporta pieprasījums, ko, piemēram, noteiktu vājāka pasaules tautsaimniecība vai lielāko valstu tirdzniecības nesaskaņu eskalācija, negatīvi ietekmētu eurozonas izaugsmi. Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos ir būtisks ģeopolitisko risku avots. To rezultātā var mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību konfidence attiecībā uz nākotni un veidoties globālās tirdzniecības traucējumi. Izaugsmes temps arī varētu būt lēnāks, ja monetārās politikas stingrības palielināšanas novēlotā ietekme izrādītos spēcīgāka, nekā gaidīts. Izaugsme varētu būt straujāka, ja inflācijas kritums būtu spējāks par paredzēto, konfidences un reālo ienākumu pieaugums palielinātu tēriņus vairāk par gaidīto vai pasaules tautsaimniecības izaugsme būtu spēcīgāka, nekā paredzēts.

Inflācija varētu būt augstāka, nekā gaidīts, ja darba samaksas vai peļņas kāpums būtu liekāks par gaidīto. Augšupvērstos riskus, kas apdraud inflāciju, nosaka paaugstināta ģeopolitiskā spriedze, kas varētu īstermiņā paaugstināt enerģijas cenas un transportēšanas izmaksas un kavēt globālo tirdzniecību. Turklāt ekstrēmi laikapstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas. Un pretēji – inflācija var arī pārsteigt ar spēcīgāku kritumu, ja monetārā politika mazinās pieprasījumu vairāk, nekā gaidīts, vai ja ekonomiskā vide pārējā pasaulē negaidīti pasliktināsies.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Tirgus procentu likmes kopš mūsu jūlija sanāksmes ievērojami sarukušas. To galvenokārt noteica vājāka pasaules tautsaimniecības izaugsmes perspektīva un mazākas bažas par inflācijas spiedienu. Vasarā pasaules tirgos vērojamā spriedze izraisīja īslaicīgu finanšu nosacījumu stingrības pieaugumu riskantākajos tirgus segmentos.

Kopumā finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši, jo agrākais monetārās politikas procentu likmju kāpums turpina izpausties transmisijas ķēdē. Uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu vidējā procentu likme un mājsaimniecībām izsniegto jauno hipotēku kredītu vidējā procentu likme jūlijā joprojām bija augsta (attiecīgi 5.1 % un 3.8 %).

Vāja pieprasījuma apstākļos kreditēšanas dinamika joprojām bija lēna. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms jūlijā pieauga līdz 0.6 %, nedaudz samazinoties salīdzinājumā ar jūniju, un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apjoms pieauga par 0.5 %. Plašās naudas rādītāja, ko mēra ar M3, pieauguma temps jūlijā bija 2.3 % (tāds pats kā jūnijā).

Secinājums

Padome šodien nolēma pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi par 25 bāzes punktiem. Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs saglabāsim monetārās politikas procentu likmes pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu šo mērķi. Mēs turpināsim noteikt ierobežojumu apmēru un ilgumu atbilstoši datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.