1. Kopskats

Tirdzniecības tarifi un ar tiem saistītā nenoteiktība 2025. gada 1. pusgadā veicināja spēcīgas ekonomiskās aktivitātes svārstības, kas skaidrojamas ar darījumu priekšpiegādi, īpaši Īrijā. Gaidāms, ka, šiem faktoriem izzūdot, 2. pusgadā būs vērojamas turpmākas svārstības, tāpēc signāli par eurozonas tautsaimniecības izaugsmes pamattempu būs neskaidri. Neņemot vērā Īrijas datu svārstību radīto svārstīgumu, tautsaimniecības izaugsme pārējā eurozonā faktiski bijusi stabilāka, un līdzīga aina gaidāma arī 2. pusgadā. Lai gan jaunā ASV un ES tirdzniecības vienošanās paredz augstākus tarifus eurozonas eksportam uz ASV, tā palīdzējusi mazināt ar tirdzniecības politiku saistīto nenoteiktību. Paredzams, ka vēlāk iespēju aplēšu periodā eurozonas tautsaimniecības izaugsme kļūs spēcīgāka, un to veicinās vairāki faktori. Reālās darba samaksas un nodarbinātības kāpumam, kā arī jaunajiem valdības izdevumiem infrastruktūrai un aizsardzībai (galvenokārt Vācijā) vajadzētu veicināt eurozonas iekšzemes pieprasījumu. Turklāt tiek uzskatīts, ka izaugsmes perspektīvu veicinās arī mazāk ierobežojoši finansēšanas nosacījumi, galvenokārt atspoguļojot nesenos monetārās politikas lēmumus, un ārējā pieprasījuma atjaunošanās 2027. gadā. Paredzams, ka gada vidējais reālā IKP pieauguma temps 2025. gadā būs 1.2 %, 2026. gadā – 1.0 % un 2027. gadā – 1.3 %. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2025. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm IKP pieauguma perspektīva 2025. gadam koriģēta un paaugstināta par 0.3 procentu punktiem, atspoguļojot labākus, nekā gaidīts, saņemtos datus un vēsturisko datu korekciju pārnesto ietekmi. Tā kā ne visi ar datiem saistītie pārsteigumi attiecas uz spēcīgāku, nekā iepriekš tika pieņemts, darījumu priekšpiegādi, tiek uzskatīts, ka 2. pusgadā tie tiks tikai daļēji kompensēti. Sakarā ar euro kursa kāpumu un vājāku ārējo pieprasījumu (kas daļēji saistīts ar nedaudz augstākiem tarifiem, nekā tika pieņemts jūnija iespēju aplēsēs) 2026. gadā veikta lejupvērsta korekcija par 0.1 procentu punktu. Iespēju aplēse 2027. gadam nav mainījusies.^[1]

Inflācijas perspektīva ir saskaņā ar inflācijas stabilizēšanos aptuveni 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Paredzams, ka kopējā inflācija, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), atlikušajos 2025. gada mēnešos virzīsies horizontāli aptuveni 2 % līmenī un pēc tam 2026. gadā saruks līdz 1.7 %, bet pēc tam 2027. gadā atkal pieaugs līdz 1.9 %. Kritums 2026. gadā atspoguļo turpmāku pakāpenisku neenerģijas komponentu sarukumu, savukārt enerģijas cenu inflācija arī turpmāk būs svārstīga, bet iespēju aplēšu periodā pieaugs, daļēji tāpēc, ka 2027. gadā sāks darboties otrā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS2). Gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija sākotnēji saglabāsies paaugstināta sakarā ar starptautisko pārtikas izejvielu cenu agrākā kāpuma novēloto ietekmi, bet 2026. un 2027. gadā kāpuma temps kļūs lēnāks (nedaudz virs 2 %). Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) pazemināsies, mazinoties darba samaksas spiedienam un pakalpojumu cenu inflācijai kļūstot mērenākai un euro kursa kāpumam atspoguļojoties dažādos cenu noteikšanas posmos un ierobežojot preču cenu inflāciju. Gaidāms, ka darba samaksas pieauguma kritums pēc tam, kad būs atgūti agrākie reālās darba samaksas zaudējumi, kopā ar darba ražīguma pieauguma atjaunošanos noteiks būtiski lēnāku vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu. Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva gan 2025., gan 2026. gadam koriģēta un paaugstināta par 0.1 procentu punktu sakarā ar augstākiem enerģijas izejvielu cenu rezultātiem un pieņēmumiem, kā arī augstāku starptautisko pārtikas izejvielu cenu novēloto ietekmi, kas ar uzviju kompensē euro kursa kāpumu. Tiek uzskatīts, ka 2027. gadā euro kursa kāpuma novēlotā ietekme dominēs, tāpēc attiecīgi veikta lejupvērsta korekcija par 0.1 procentu punktu.

2. Starptautiskā vide

Lai gan ASV tarifi kopš 2025. gada jūnija iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma turpinājuši paaugstināties, izziņotās provizoriskās vienošanās par tirdzniecības darījumiem un ASV un Ķīnas tarifu pamiera pagarināšana mazina tirdzniecības politikas nenoteiktību, kas tomēr joprojām ir paaugstināta. Pamatscenārija pieņēmumi par tarifiem un tirdzniecības politikas nenoteiktību sīkāk aplūkoti 1. ielikumā. Joprojām notiek ASV administrācijas 232. sadaļas izmeklēšana attiecībā uz nozaru tarifiem farmācijas produktiem, pusvadītājiem un kokmateriāliem, tādējādi radot augšupvērstu risku pieņēmumiem par tarifiem.

Gaidāms, ka globālās izaugsmes perspektīvas vājināsies, lai gan mazāk krasi, nekā paredzēts 2025. gada jūnija iespēju aplēsēs.^[2] Paredzams, ka pasaules reālais IKP 2025. gadā samazināsies līdz 3.3 % (iepriekšējā gadā – 3.6 %) un pēc tam 2026. gadā turpinās samazināties līdz 3.1 %, bet 2027. gadā atkal pieaugs līdz 3.3 % (2. tabula). Reālā IKP pieaugums 2. ceturksnī lielākajās valstīs (t. sk. ASV, Ķīnā un Apvienotajā Karalistē) bija pārsteidzoši spēcīgs, bet pēdējā laikā tautsaimniecības ziņas, piemēram, par darbaspēka pieprasījuma samazināšanos ASV un ierobežoto mazumtirdzniecības un ieguldījumu aktivitāti Ķīnā, norāda uz aktivitātes palēnināšanos 2025. gada 2. pusgadā. Tomēr salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm perspektīva koriģēta un paaugstināta, daļēji atspoguļojot pārsteidzoši pozitīvos datus, savukārt fiskālā ekspansija ASV, tirdzniecības politikas nenoteiktības mazināšanās un finansēšanas nosacījumu uzlabošanās, kā paredzams, mazinās jauno tarifu ietekmi.

Tiek prognozēts, ka globālās tirdzniecības izaugsme būtiski samazināsies līdz 2.8 % 2025. gadā un 1.5 % 2026. gadā un pēc tam atkal pieaugs līdz 3.1 % 2027. gadā. Neraugoties uz acīmredzamo tirdzniecības noturību 2025. gada 1. pusgadā sakarā ar ASV importa priekšpiegādi pirms tarifu noteikšanas, ASV tirdzniecības politika negatīvi ietekmē tirdzniecības dinamiku. Paredzamais krasais sarukums atspoguļo priekšpiegādes apjoma samazināšanos, kā arī tarifu un paaugstinātas tirdzniecības politikas nenoteiktības ietekmi. Šī nenoteiktība bremzē ieguldījumus un nosaka tirdzniecības īpatsvara samazināšanos globālā pieprasījuma struktūrā. Gaidāms, ka 2027. gadā atsāksies pasaules tirdzniecības kāpums, ko īpaši noteiks ASV importa atveseļošanās pēc paredzamā sarukuma 2026. gadā, lai gan tā temps būs nedaudz lēnāks nekā pasaules reālā IKP pieaugums. Salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm pasaules importa pieaugums koriģēts un pazemināts gan 2025., gan 2026. gadā, galvenokārt atspoguļojot jaunos tarifus, kā arī Ķīnas importa intensitātes novērtējuma lejupvērstu korekciju, kas ar uzviju kompensē reālā IKP pieauguma augšupvērsto korekciju ietekmi.

Eurozonas ārējā pieprasījuma perspektīva joprojām ir vāja un salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm koriģēta un nedaudz samazināta. Gaidāms, ka eurozonas ārējā pieprasījuma pieaugums 2025. gadā pavājināsies līdz 2.8 % (2024. gadā – 3.6 %) un 2026. gadā turpinās samazināties, sasniedzot 1.4 %. Pēc tam 2027. gadā tas atkal pieaugs līdz 3.1 % (2. tabula). Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm eurozonas ārējais pieprasījums 2026. gadā koriģēts un samazināts. Tomēr eurozonas ārējā pieprasījuma kumulatīvās korekcijas 2025.–2027. gadā ir mazākas nekā pasaules tirdzniecības korekcijas, atspoguļojot ģeogrāfiskās struktūras ietekmi, t. i., augstāku, nekā gaidīts, importa apjomu Apvienotajā Karalistē 2. ceturksnī un Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu aplēšu augšupvērstas korekcijas, kam pamatā Vācijas fiskālie stimuli un ar aizsardzību saistītie tēriņi.

Paredzams, ka globālā kopējā inflācija iespēju aplēšu periodā pakāpeniski samazināsies, neraugoties uz inflācijas spiedienu ASV.^[3] Paredzams, ka globālā kopējās patēriņa cenu indeksa (PCI) inflācijas kāpums palēnināsies no 4.0 % 2024. gadā līdz 3.2 % 2025. gadā un pēc tam turpinās sarukt līdz 2.9 % 2026. gadā un 2.5 % 2027. gadā. Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm globālā inflācija 2025. gadā koriģēta un nedaudz pazemināta sakarā ar pārsteidzoši negatīviem lielo valstu (t. sk. ASV, Ķīnas un Indijas) datiem 2. ceturksnī, bet 2026. gadā paaugstināta. Tam pamatā galvenokārt ir norises ASV, kur paaugstināto tarifu un fiskālās ekspansijas dēļ paredzams spēcīgāks inflācijas spiediens. Šīs norises daļēji kompensē lejupvērstās korekcijas jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, atspoguļojot zemāku, nekā gaidīts, patēriņa cenu inflācijas tempu Ķīnā un zemāku pārtikas cenu ietekmi.

Paredzams, ka eurozonas konkurentu eksporta cenu kāpuma temps būs lēnāks nekā vēsturiskais vidējais rādītājs. To noteiks ilgstoši zemās eksporta cenas Ķīnā. Gaidāms, ka eurozonas konkurentu eksporta cenas (nacionālajās valūtās) 2025. gadā palielināsies par 1.6 %, 2026. gadā – par 2.1 % un 2027. gadā – par 2.3 %. Šīs aplēses ir zem vēsturiskā vidējā rādītāja (2000.–2019. gadā – 2.6 %), jo paredzams, ka Ķīnas eksporta cenu inflācija līdz 2026. gada beigām saglabāsies negatīva. Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm lejupvērstās korekcijas 2025. un 2026. gadā atspoguļo ietekmi, kuru rada zemākas eksporta cenas Ķīnā, kas daļēji skaidrojamas ar ieilgušo ražotāju cenu deflāciju un zemākām pārtikas cenām, kuras ar uzviju kompensē ietekmi, ko rada pieņēmumi par nedaudz augstākām naftas cenām.

1. ielikums
Pieņēmumi par ASV tarifiem un tirdzniecības politikas nenoteiktību un tehniskie pieņēmumi

Pieņēmumi par ASV tarifiem un tirdzniecības politikas nenoteiktību

Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm pēc ASV un ES tirdzniecības nolīguma un citiem paziņojumiem ASV efektīvās tarifu likmes eurozonas un visu tās tirdzniecības partnervalstu importam ir augstākas. Speciālistu iespēju aplēsēs ņemtas vērā šīs tarifu likmes, pārtraukumi un atbrīvojumi, kas ir spēkā iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas termiņa laikā (28. augustā), un pieņemts, ka tie saglabāsies nemainīgi visā iespēju aplēšu periodā.

• Pieņemts, ka efektīvā tarifu likme eurozonas preču eksportam uz ASV palielināsies un būs 13.1 % (jūnija iespēju aplēsēs pieņemts, ka tā būs 10.2 %; A attēls, a) panelis). Tas atspoguļo 2025. gada 27. jūlija tirdzniecības nolīgumu un tam sekojošo ASV un ES kopīgo paziņojumu, kurā paredzēts, ka visām precēm, uz kurām neattiecas nozaru tarifi, tiek piemērota augstākā no divām tarifu likmēm – 15 % vai vislielākās labvēlības tarifa likme. Salīdzinājumam 2025. gada jūnija iespēju aplēsēs tika pieņemta fiksēta 10 % tarifu likme. Nozaru tarifos ietverti augstāki tērauda un alumīnija tarifi (tarifi pieaug no 25 % jūnija prognozēs līdz 50 %) un jauns 50 % tarifs 407 produktu alumīnija un tērauda saturam, kā arī vispārīgāk varam. Automobiļiem un automobiļu komponentiem piemēro 15 % tarifu (samazinājums no 25 % jūnija iespēju aplēsēs), savukārt lidmašīnām un lidmašīnu daļām tagad piemēro tikai vislielākās labvēlības tarifa likmi.^[4] Runājot par ražojumiem, attiecībā uz kuriem pašlaik notiek izmeklēšana saskaņā ar 232. sadaļu, proti, farmaceitiskajiem produktiem, pusvadītājiem un kokmateriāliem, tiek pieņemts, ka tarifs atbilst likmei, kas bija piemērojama pirms Trampa administrācijas stāšanās amatā, kas nozīmētu, ka likme ir tuvu nullei. Ņemot vērā arī pakalpojumu tirdzniecību, efektīvā tarifu likme salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēs norādīto līmeni palielinājusies par 1.8 procentu punktiem (līdz 8.1 %).
• ASV kopējā efektīvā tarifu likme preču importam no visām tirdzniecības partnervalstīm palielinājusies līdz 21.0 % (jūnija iespēju aplēsēs – 16.8 %; A attēls, b) panelis). Tas atspoguļo vispārējo tarifu dubultošanu tēraudam un alumīnijam (no 25 % 2025. gada jūnija iespēju aplēsēs līdz 50 %), kā arī 407 tērauda un alumīnija atvasināto ražojumu iekļaušanu tarifu skarto produktu sarakstā, jaunus vispārējos tarifus varam (50 %), divpusējos tirdzniecības nolīgumus, kas parakstīti ar galvenajiem tirdzniecības partneriem (piemēram, Eiropas Savienību, Japānu, Koreju un Vjetnamu), augstākas savstarpējās likmes, kas 7. augustā ieviestas attiecībā uz valstīm, ar kurām netika noslēgts tirdzniecības nolīgums (piemēram, Indiju un Šveici), tarifu kāpumu Brazīlijas eksportam (līdz 50 %) un Kanādas eksportam (nodokļu palielinājums līdz 35 % precēm, kas neatbilst ASV un Meksikas un Kanādas nolīgumam), un sekundāros tarifus Indijai (papildus 25 procentu punkti), lai to sodītu par Krievijas naftas iegādi.

A attēls

Pieņēmumi par ASV efektīvajām tarifu likmēm precēm 2025. gada septembra iespēju aplēsēs salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm

a) Imports no eurozonas (tikai preces)	b) Imports no visām tirdzniecības partnervalstīm (tikai preces)
(% un īpatsvars procentu punktos)	(% un īpatsvars procentu punktos)

Tirdzniecības politikas nenoteiktība samazinājusies straujāk, nekā tika prognozēts jūnija iespēju aplēsēs, lai gan vēsturiskā skatījumā tā joprojām ir paaugstināta. Jūlijā tirdzniecības politikas nenoteiktība bija aptuveni par 55 % zemāka par jūnija iespēju aplēsēs prognozēto līmeni – to galvenokārt noteica paziņojumi par tirdzniecības nolīgumiem.^[5] Tāpēc tiek pieņemts, ka tirdzniecības politikas nenoteiktība iespēju aplēšu periodā salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm būs mazāka, lai gan joprojām augsta, turpinoties līdzīgai sarukuma tendencei (B attēls, a) panelis).

Augstāki ASV tarifi un tirdzniecības politikas nenoteiktība kopš marta iespēju aplēsēm kumulatīvi samazinājusi eurozonas reālā IKP pieauguma perspektīvu 2025.–2027. gadam par 0.7 procentu punktiem (B attēls, b) panelis), savukārt ietekme uz inflāciju ir niecīga. Novērtēts, ka nedaudz augstākie tarifu pieņēmumi kopš jūnija norāda uz papildu kumulēto ietekmi –0.1 procentu punkta apmērā salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm, kas koncentrēta 2025. un 2026. gadā. Ierobežotā ietekme, neietverot valūtas kursa ietekmi, saistīta gan ar nelielajām efektīvo tarifu pārmaiņām, gan ar to, ka pieaugums ir relatīvi mazāks nekā citiem konkurentiem, kas tirgojas ar ASV (A attēls). Runājot par tirdzniecības politikas nenoteiktību, nenoteiktības mazināšanās kopš jūnija iespēju aplēsēm izraisījusi nelielu augšupvērstu ietekmi uz reālā IKP pieaugumu. Šo divu daļēji kompensējošo faktoru dēļ paredzams, ka tarifu un nenoteiktības kopējā ietekme uz IKP pieaugumu būs nedaudz negatīvāka nekā jūnija iespēju aplēsēs un 2025.–2027. gadā kumulatīvi sasniegs –0.7 procentu punktus. Tāpat kā jūnija iespēju aplēsēs, ASV tarifu un nenoteiktības ietekme uz eurozonas SPCI inflāciju tiek uzskatīta par ļoti ierobežotu, un kumulētā ietekme 2025.–2027. gadā būs mazāka par 0.2 procentu punktiem.

B attēls

Speciālistu pieņēmumi par tirdzniecības politikas nenoteiktību un tarifu un nenoteiktības ietekmi uz izaugsmi

a) Tirdzniecības politikas nenoteiktības attīstība	b) Tarifu un nenoteiktības ietekme uz eurozonas reālā IKP pieaugumu (kumulatīvā ietekme 2025.–2027. gadā)
(indekss; triju mēnešu mainīgais vidējais rādītājs)	(procentu punktos)

Tehniskie pieņēmumi

Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm galvenās tehnisko pieņēmumu pārmaiņas ir augstākas naftas cenas, zemākas gāzes un izejvielu cenas un augstāks euro kurss, bet finanšu pieņēmumi pamatā nav mainījušies. Pieņēmumi par naftas cenām 2025.–2027. gadā koriģēti un paaugstināti vidēji aptuveni par 3 % un pieņēmumi par elektroenerģijas cenām – aptuveni par 2 %, savukārt pieņēmumi par gāzes vairumtirdzniecības cenām koriģēti un nedaudz samazināti. Tiek pieņemts, ka arī pirmās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS1) kvotu cena ir nedaudz zemāka, savukārt otrās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) cena saglabājās nemainīga. Neenerģijas izejvielu cenas koriģētas un nedaudz samazinātas. Kopš jūnija iespēju aplēsēm euro kurss attiecībā pret ASV dolāru pieaudzis par 3.3 % (nominālajā efektīvajā izteiksmē – par 2.3 %). Pieņēmumi par procentu likmēm pamatā nav mainījušies.

Tabula

Tehniskie pieņēmumi

	2025. gada septembris				Korekcijas salīdzinājumā ar 2025. gada jūniju
	2024	2025	2026	2027	2025	2026	2027
Izejvielas
Naftas cena (ASV dolāros par barelu)	81.2	69.7	65.1	65.1	4.5	3.7	1.4
Dabasgāzes cenas (euro par MWh)	34.4	37.3	32.9	29.7	–1.8	–1.2	1.4
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas (euro par MWh)	77.7	84.6	77.8	73.2	2.8	0.4	1.9
Pirmās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS1) kvotas (euro par tonnu)	65.2	70.7	71.9	73.8	–0.9	–1.8	–2.2
Otrās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) kvotas (euro par tonnu)	–	–	–	59.0	–	–	0.0
Neenerģijas izejvielu cenas (ASV dolāros; gada pārmaiņas; %)	9.2	4.8	–1.0	0.9	–2.0	–0.6	0.3
Valūtas kursi
ASV dolāra kurss attiecībā pret euro	1.08	1.13	1.16	1.16	1.9	3.3	3.3
Euro nominālais efektīvais kurss (ENEK-41) (1999. gada 1. cet. = 100)	124.1	127.7	129.9	129.9	1.2	2.3	2.3
Finanšu pieņēmumi
3 mēnešu EURIBOR (gadā; %)	3.6	2.2	1.9	2.1	0.0	0.0	–0.1
Valdības 10 gadu obligāciju ienesīguma likmes (gadā; %)	2.9	3.1	3.4	3.6	0.0	0.0	0.0

3. Reālā tautsaimniecība

Pēc daudz spēcīgākas izaugsmes 2025. gada 1. ceturksnī, nekā tika lēsts, eurozonas ekonomiskā aktivitāte 2. ceturksnī palielinājās par 0.1 %, kas bija nedaudz mazāk nekā jūnija iespēju aplēsēs (1. attēls). 2025. gada 1. ceturkšņa rezultātu un 2024. gada 4. ceturkšņa datu augšupvērstas korekcijas rezultātā IKP 2. ceturksnī joprojām bija aptuveni par 0.5 % augstāks, nekā paredzēts jūnija iespēju aplēsēs. 2025. gada 1. ceturksnī izaugsmi spēcīgi veicināja eksporta priekšpiegāde, gaidot augstākus ASV tarifus. Šī ietekme sāka mazināties 2. ceturksnī galvenokārt (bet ne tikai) Īrijas farmācijas sektora norišu ietekmē. Visos sektoros rūpniecības aktivitāte 2. ceturksnī bija vāja, izzūdot priekšpiegādes ietekmei. Vienlaikus turpinājās pamatā esošā preču pieprasījuma kāpuma atjaunošanās, ko veicināja lielāki reālie ienākumi, bet aktivitāte pakalpojumu sektorā turpināja palielināties.

Gaidāms, ka 3. ceturksnī ekonomiskā aktivitāte stagnēs sakarā ar gaidāmo turpmāko eksporta priekšpiegādes mazināšanos, īpaši Īrijā, un augstāku tarifu dēļ, taču tai vajadzētu atjaunoties 4. ceturksnī. Apvienotais produkcijas izlaides iepirkumu vadītāju indekss (IVI) augustā pieauga līdz 51.0, liecinot par pozitīvu izaugsmes pamattempu. Rūpniecības sektorā bija vērojama izteiktāka atveseļošanās – apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides IVI bija 52.5, bet pakalpojumu sektora IVI turpināja signalizēt tikai par mērenu izaugsmi (50.5). Eiropas Komisijas ekonomiskā noskaņojuma rādītājs pēc uzlabošanās jūlijā augustā samazinājās un joprojām ir zemā līmenī. Pretēji apsekojumu rādītājiem jūnija dati par rūpniecisko ražošanu norāda uz pašreizējām sarežģījumiem rūpniecības sektorā, kas daļēji saistītas ar priekšpiegādes ietekmes mazināšanos, kā arī ar pastāvīgām konkurētspējas problēmām. Pamataplēsē pieņemts, ka tarifi, ko ASV noteica ES, iespēju aplēšu periodā saglabāsies līmenī, kas tika izziņots 27. jūlijā saskaņā ar ASV un ES panākto tirdzniecības nolīgumu, un ka tirdzniecības politikas nenoteiktība pakāpeniski samazināsies, taču joprojām būs paaugstināta, saglabājoties sarūkošai kavējošajai ietekmei uz aktivitāti (sk. 1. ielikumu). Tiek uzskatīts, ka 2025. gada 3. ceturksnī gaidāmais straujais izaugsmes kritums Īrijā, kas saistīts ar iepriekš veiktās priekšpiegādes ietekmes mazināšanos, kompensēs izaugsmi (0.2 %) pārējās eurozonas valstīs, izraisot eurozonas aktivitātes stagnāciju (1. attēls, c) panelis). Ņemot vērā nedaudz augstākus tarifus, nekā iepriekš tika pieņemts, bet mazāku nenoteiktību, šķiet, ka 4. ceturksnī atjaunosies mērens izaugsmes pamattemps (0.2 %). Pēdējo ceturkšņu izaugsmes rādītāji un vēsturisko datu korekcijas nosaka gandrīz visu prognozēto gada pieauguma tempu 2025. gadā (1.2 %; 1. attēls, d) panelis).

1. attēls

Eurozonas reālais IKP

a) Reālā IKP pieaugums	b) Reālā IKP līmenis
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu; %; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)	(ķēdes indeksu veidā agregētie apjomi (2020. gads); mljrd. euro)
c) Eurozonas reālā IKP pieaugums – Īrijas ietekme	d) Eurozonas reālā IKP pieaugums – gada dinamikas ietekme un pārnestā ietekme
(procentuālās pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu un īpatsvars procentu punktos; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)	(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Paredzams, ka reālā IKP ceturkšņa pieaugums vidējā termiņā palielināsies līdz 0.3 %. To veicinās rīcībā esošo ienākumu kāpums, mazāka nenoteiktība, spēcīgāks ārējais pieprasījums un fiskālie stimuli aizsardzības un infrastruktūras jomā. Gaidāms, ka privātā patēriņa kāpumu stimulēs mājsaimniecību pirktspējas pieaugums, ko noteiks mērenais darba samaksas un nodarbinātības līmeņa kāpums, neraugoties uz zināmu darba tirgus aktivitātes kritumu, kā arī inflācijas mazināšanās un mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas tempa neliels sarukums. Paredzams, ka iespēju aplēšu periodā investīcijas pakāpeniski nostiprināsies, atspoguļojot nenoteiktības mazināšanos, lielākus izdevumus aizsardzībai un infrastruktūrai, "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmu fondu atbalstu un pieprasījuma apstākļu uzlabošanos atbilstoši cikliskās atveseļošanās procesam. Tomēr domājams, ka vājš ārējais pieprasījums, kas turpināsies 2026. gada sākumā, pastāvīgas eurozonas konkurētspējas problēmas, augstāki tarifi un spēcīgāks valūtas kurss arī turpmāk izraisīs eksporta tirgus daļas sarukumu, un iespējams, ka tas mazinās uzņēmumu ieguldījumu atjaunošanos. 1. pusgadā izziņotajiem fiskālajiem pasākumiem saistībā ar aizsardzību un infrastruktūru vajadzētu nedaudz stimulēt izaugsmi vidējā termiņā, iespēju aplēšu periodā kumulatīvi sasniedzot 0.25 procentu punktus. Kopumā gaidāms, ka IKP ceturkšņa pieaugums kopš 2026. gada sākuma joprojām būs 0.3 %. Tiek uzskatīts, ka reālā IKP gada vidējā pieauguma kritums (no 1.2 % 2025. gadā līdz 1.0 % 2026. gadā) skaidrojams ar aplēsi par mazāku pārnesto ietekmi 2026. gadā pēc gaidāmās vājās izaugsmes 2025. gada 2. pusgadā (1. attēls, d) panelis).

Agrāk īstenotās monetārās politikas stingrības palielināšanas radītā negatīvā ietekme uz izaugsmi, visticamāk, jau ir materializējusies, savukārt monetārās politikas procentu likmju samazināšanai kopš 2024. gada jūnija tagad būtu jāsāk veicināt izaugsmi. Pēc monetārās politikas procentu likmju samazināšanas kopš 2024. gada jūnija un pamatojoties uz tirgus gaidām par procentu likmju nākotnes tendencēm iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas datumā (1. ielikums) šķiet, ka agrāk īstenotās monetārās politikas stingrības palielināšanas negatīvā ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi 2025. gadā būs niecīga. Tomēr attiecībā uz šīs ietekmes laiku un apmēru pagātnē un nākotnē pastāv būtiska nenoteiktība.

Reālā IKP pieaugumu arī turpmāk vajadzētu veicināt privātajam patēriņam. Runājot par izdevumiem (2. attēls, a) panelis), paredzams, ka privātais patēriņš visā iespēju aplēšu periodā spēcīgi pieaugs, nodrošinot vislielāko ieguldījumu reālā IKP pieaugumā. Turklāt 2025. –2027. gadā valdības patēriņam un kopējām investīcijām katru gadu būtu jāpalielinās, privātajiem ieguldījumiem kompensējot paredzamo spēcīgo "kraujas efekta" ietekmi uz valsts ieguldījumiem 2027. gadā saistībā ar NPES subsīdiju finansējuma pārtraukšanu. Turpretī prognozēts, ka neto eksporta devums reālā IKP pieaugumā 2025. un 2026. gadā būs negatīvs, importa devumam (attiecīgi –1.2 procentu punkti un –0.9 procentu punkti) pārsniedzot eksporta devumu (attiecīgi 0.6 procentu punkti un 0.5 procentu punkti), bet to daļēji kompensēs pozitīva krājumu pārmaiņu ietekme 2025. gadā (2. attēls, b) panelis). Ļoti svārstīgās krājumu pārmaiņas 2025. gadā saistītas ar krājumu veidošanu un krājumu samazināšanu saistībā ar priekšpiegādes ietekmi un tās mazināšanos.

2. attēls

Eurozonas reālais IKP – dalījums galvenajos izdevumu komponentos

a) 2025. gada septembra iespēju aplēses	b) Korekcijas salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)	(procentu punkti un devums procentu punktos)

Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm reālā IKP kāpuma aplēse 2025. gadam koriģēta un paaugstināta par 0.3 procentu punktiem, 2026. gadam pazemināta par 0.1 procentu punktu, un 2027. gadam nav mainīta. Iespēju aplēšu augšupvērstā korekcija 2025. gadā atspoguļo pozitīvo pārnesto ietekmi, ko nosaka vēsturisko datu korekcijas, kā arī būtiski labākus, nekā gaidīts, 2025. gada 1. ceturkšņa datu rādītājus un jaunākos rādītājus, kas liecina par nelielu augšupvērstu izaugsmes korekciju 3. ceturksnī (3. attēls). Nedaudz augstāki tarifi, vājāks ārējais pieprasījums un cenu konkurētspējas samazināšanās saistībā ar euro kursa kāpumu ar uzviju kompensē konfidences uzlabošanās ietekmi uz aktivitāti, tāpēc izaugsmes perspektīva 2026. gadam tika koriģēta un pazemināta par 0.1 procentu punktu. Perspektīva 2027. gadam nav mainījusies. Vērtējot izdevumu komponentus (2. attēls, b) panelis), lielākas korekcijas 2025. gadā saistītas ar ieguldījumiem (vairāk nekā puse no tiem bija saistīti ar svārstīgiem ieguldījumiem intelektuālā īpašuma produktos Īrijā) un neto eksportu.

3. attēls

Reālā IKP pieauguma iespēju aplēšu korekcijas salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm – dalījums pārnestajā un gada dinamikas ietekmē

(procentu punkti un devums procentu punktos)

Gaidāms, ka privātais patēriņš nostiprināsies. To veicinās darba samaksas pieaugums un pakāpeniska uzkrājumu rādītāja samazināšanās. Privātais patēriņš turpināja palielināties 2025. gada 1. ceturksnī un, iespējams, arī 2. ceturksnī, neraugoties uz nelielu pieauguma tempa kritumu salīdzinājumā ar 2024. gada beigām, samazinoties konfidencei tirdzniecības spriedzes apstākļos. Mājsaimniecību izdevumiem, kuru gada kāpuma temps 2023. un 2024. gadā bija aptuveni 0.8 %, 2025.–2027. gadā būtu jāpieaug līdz 1.3 %. Šī atveseļošanās galvenokārt atspoguļo reāli rīcībā esošo ienākumu pieaugumu, ko galvenokārt stimulē darba samaksas ienākumi un (mazāk) ar darba samaksu nesaistītie ienākumi, īpaši pašnodarbinātības rezultātā. Turklāt mērenam uzkrājumu līmeņa sarukumam vajadzētu labvēlīgi ietekmēt privātā patēriņa pieaugumu, patēriņa izdevumiem un uzkrājumiem pakāpeniski normalizējoties. Kopumā stabilas darba tirgus perspektīvas apstākļos gaidāmā pakāpeniskā patērētāju konfidences atveseļošanās vidējā termiņā, tuvojoties tās vēsturiskajai normai, var veicināt pakāpenisku uzkrājumu rādītāja sarukumu (4. attēls). Tomēr gaidāms, ka mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs kopumā joprojām būs augsts, atspoguļojot to, ka procentu likmes joprojām nedaudz pārsniedz vēsturisko vidējo rādītāju un kredītu pieejamība joprojām ir zema.

4. attēls

Mājsaimniecību patēriņš, ienākumi un uzkrājumi

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Tiek lēsts, ka ieguldījumi mājokļos 2025. gada 2. ceturksnī samazinājušies, bet iespēju aplēšu periodā tiem vajadzētu atjaunoties saistībā ar labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem un mājsaimniecību reālo ienākumu kāpumu. Tiek lēsts, ka pēc spēcīgiem rādītājiem 2025. gada 1. ceturksnī ieguldījumi mājokļos 2. ceturksnī sarukuši, bet nākamajos ceturkšņos tiem vajadzētu pieaugt straujāk. Ieguldījumu mājokļos atveseļošanās atspoguļo augošo pieprasījumu pēc mājokļiem, par ko liecina arī nesenais dzīvojamo ēku būvniecībai izsniegto būvatļauju skaita pieaugums. To var skaidrot ar hipotekāro kredītu procentu likmju stabilo samazināšanos kopš 2023. gada beigām un to veicina arī turpmāka mājsaimniecību reālo ienākumu palielināšanās.

Lai gan īstermiņā vērojama ar tarifiem saistītu faktoru deformējoša ietekme uz uzņēmumu ieguldījumiem, gaidāms, ka vidējā termiņā tie pakāpeniski atjaunosies. To noteiks ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās, nenoteiktības mazināšanās un valstu politikas ietekme. Tiek lēsts, ka pēc neliela kāpuma 1. ceturksnī, ko noteica priekšpiegādes ietekme, gaidot tarifu paaugstināšanu, pat neietverot Īrijas intelektuālā īpašuma produktos veikto ieguldījumu svārstīgumu, eurozonas uzņēmumu ieguldījumi 2. ceturksnī stagnējuši. Paredzams, ka 2025. gada 3. ceturksnī tie nedaudz saruks sakarā ar to, ka mazināsies ar priekšpiegādi saistītā paredzamā ietekme, kā arī sakarā ar paaugstināto politisko nenoteiktību, augstākiem tarifiem un euro kursa kāpumu. Paredzams, ka ieguldījumi pakāpeniski palielināsies no 2025. gada 4. ceturkšņa, pieaugot iekšzemes un ārējam pieprasījumam, mazinoties nenoteiktībai, un valsts politikas īstenošanai stimulējot papildu privātos ieguldījumu izdevumus, kas saistīti ar aizsardzību un infrastruktūru.

Eurozonas eksporta perspektīvu joprojām mazina ASV tarifu paaugstināšana, euro kursa kāpums un pastāvīgs konkurences spiediens. ASV noteiktie tarifi, kas izklāstīti ASV un ES tirdzniecības nolīgumā (sk. 1. ielikumu), vēl vairāk ierobežojusi eurozonas eksporta perspektīvu. Eurozonas uzņēmumi, iespējams, saskarsies ar problēmām, konkurējot ar iekšzemes ražotājiem ASV tirgū, savukārt tarifi, kas noteikti eurozonas ražojumiem, kopumā ir zemāki nekā citu eksportētājvalstu produktiem. Vienlaikus gaidāms, ka euro kursa kāpums arī mazinās eurozonas preču konkurētspēju pasaules tirgos vidējā termiņā. Tādējādi tiek uzskatīts, ka eurozonas konkurētspējas uzlabojums salīdzinājumā ar citām ASV tirdzniecības partnervalstīm kopumā ir ierobežots, savukārt cenu konkurētspēja attiecībā pret ASV ražotājiem nepārprotami pasliktinājusies (5. attēls).

5. attēls

Efektīvo tarifu likmju un valūtas kursu pārmaiņas ASV tirgū kopš pašreizējās ASV administrācijas stāšanās amatā

(procentu punktos)

Lai gan tirdzniecības politikas nenoteiktības mazināšanās devusi nelielu atelpu, nenoteiktības līmenis salīdzinājumā ar vēsturisko normu joprojām ir paaugstināts. Konkrētāk, zināma nenoteiktība joprojām saistīta ar ASV un ES tirdzniecības vienošanos par farmācijas produktiem un pusvadītājiem (šobrīd tarifu likmes joprojām ir tādas pašas kā pirms pašreizējās ASV administrācijas stāšanās amatā, tomēr pēc ASV administrācijas izmeklēšanas attiecībā uz 232. sadaļu tās var palielināties līdz 15 % maksimālajam līmenim), tādējādi vēl vairāk ietekmējot eurozonas eksportu. Lai gan 1. ceturksnī eurozonas eksports strauji pieauga, un to noteica uzņēmumu pasūtījumu izpilde pirms ASV tarifu paaugstināšanas, šī dinamika pavājinājusies, mazinoties priekšpiegādes ietekmei. Turpmāk gaidāms, ka eurozonas eksporta pieaugumam konkurētspējas problēmu dēļ būs grūtības sekot globālā pieprasījuma kāpuma tempam, kā rezultātā, iespējams, tiks zaudēta turpmāka eksporta tirgus daļa. Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm eurozonas eksports 2025. gadā koriģēts un paaugstināts. Gaidāms, ka izaugsme sasniegs 1.3 %, atspoguļojot īslaicīgu kāpumu 1. ceturksnī, ko noteica priekšpiegādes īstenošana. Eksports 2026. gadā koriģēts un samazināts līdz 1.1 %, bet pēc tam tiek prognozēts, ka 2027. gadā kāpums atjaunosies, sasniedzot 2.5 %.

Runājot par importu, paredzams, ka pieaugums būs stabils, un 2025. gadā gaidāms eurozonas importa pieaugums par 2.8 %, 2026. gadā – par 2.0 % un 2027. gadā – par 2.7 %. Tiek uzskatīts, ka to daļēji nosaka eksporta priekšpiegāde 2025. gada sākumā, ievērojams iegāžu pieaugums no Ķīnas un iekšzemes ieguldījumu kāpums. Kopumā gaidāms, ka neto tirdzniecības devums eurozonas izaugsmē būs negatīvs, 2025. gadā radot –0.6 procentu punktu ietekmi un 2026. gadā – –0.3 procentu punktu ietekmi. Gaidāms, ka 2027. gadā neto tirdzniecības pienesums pieaugumā būs neitrāls.

Paredzams, ka darba tirgus kopumā saglabāsies noturīgs, un tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis 2026. un 2027. gadā samazināsies. Gaidāms, ka bezdarba līmenis 2025. gadā paaugstināsies, augstāko punktu sasniedzot 2. pusgadā (6. attēls, a) panelis). Paredzams, ka pēc tam vidējā termiņā tas samazināsies, 2027. gada 4. ceturksnī noslīdot līdz vēsturiski zemam līmenim (6.0 %). Paredzams, ka darbaspēka pieaugums iespēju aplēšu periodā saruks (daļēji sakarā ar demogrāfiskajām norisēm), tāpēc vidējā termiņā samazināsies arī bezdarbnieku skaits (daļēji sakarā ar gados vecāku strādājošo zemāku bezdarba līmeni). Salīdzinājumā ar speciālistu jūnija iespēju aplēsēm paredzams, ka bezdarba līmenis iespēju aplēšu periodā pamatā nemainīsies un svārstīties šaurā diapazonā no 6.0 % līdz 6.4 %. 2027. gadam tas koriģēts un palielināts par 0.1 procentu punktu.

6. attēls

Bezdarba līmenis un nodarbinātība

a) Bezdarba līmenis	b) Nodarbinātība
(% no darbaspēka)	(indekss: 2022. gada 1. cet. = 100)

Paredzams, ka nodarbinātības pieaugums iespēju aplēšu periodā palēnināsies. Kopumā paredzams, ka nodarbinātības līmenis 2025. gadā pieaugs par 0.6 % (6. attēls, b) panelis), liecinot par spēcīgu nodarbinātības kāpumu īstermiņā. Šo pastāvīgo nodarbinātības pieaugumu 2025. gadā daļēji nosaka stabils darbaspēka pieaugums. Taču paredzams, ka darbaspēka pieaugums iespēju aplēšu periodā samazināsies, ierobežojot nodarbinātības pieaugumu. Lai gan nodarbinātības pieaugums 2025. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm bija nedaudz zemāks, 2. ceturkšņa rezultāti nedaudz pārsniedza jūnija aplēses. Paredzams, ka gada atlikušajā daļā nodarbinātības pieauguma temps joprojām būs straujāks, nekā iepriekš tika gaidīts.

Darba ražīguma kāpums 2025. gadā bijis spēcīgāks, nekā iepriekš prognozēts, un gaidāms, ka turpināsies tā cikliskā atveseļošanās. Visā iespēju aplēšu periodā darba ražīguma pieaugums joprojām būs pozitīvs, bet daudz zemāks par pirms pandēmijas novēroto tendenci (7. attēls). Atveseļošanās tempu turpina ierobežot arī strukturāli faktori, piemēram, pakāpeniska ekonomiskās aktivitātes pārvietošanās uz pakalpojumu sektoru, pārejas izmaksas, kas saistītas ar virzību uz videi nekaitīgāku tautsaimniecību, ilgstoša enerģijas cenu šoka nelabvēlīgā ietekme, ļoti inovatīvu mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanas lēnais temps un iedzīvotāju novecošana. Lielāks darba ražīguma kāpums 2025. gadā salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm galvenokārt skaidrojams ar IKP pieauguma augšupvērsto korekciju, ko galvenokārt noteica norises Īrijas datos, kas datu laikrindās ieviesa nelielu svārstīgumu. Pagātnes datu korekcijas rezultātā darba ražīgums 2025. gada 1. ceturksnī paaugstināts par 0.4 procentu punktiem. Kopumā 2025. gadā darba ražīguma pieaugums salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm koriģēts un paaugstināts par 0.2 procentu punktiem. 2026. gadā darba ražīguma pieaugums ir pārskatīts un samazināts. To galvenokārt noteica IKP kāpuma lejupvērstā korekcija, bet nodarbinātības pieaugums pamatā nemainījās.

7. attēls

Darba ražīgums uz vienu nodarbināto

a) Darba ražīguma līmenis

(indekss: 2022. gada 1. cet. = 100)

b) Darba ražīguma pieauguma temps

(pieauguma temps salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

4. Fiskālā perspektīva

Paredzams, ka eurozonas fiskālās nostājas stingrība 2025. gadā palielināsies tikai nedaudz, 2026. gadā mazināsies un 2027. gadā pieaugs nedaudz lielākā mērā (4. tabula).^[6] Paredzams, ka fiskālā nostāja, kas 2024. gadā bija būtiski stingrāka gan diskrecionāro faktoru, gan fiskālās politikas pasākumu rezultātā, 2025. gadā kļūs tikai nedaudz stingrāka, un to galvenokārt noteiks diskrecionārie ieņēmumu pasākumi. Tie ietver sociālās apdrošināšanas iemaksu un (mazāk) tiešo un netiešo nodokļu kāpumu.^[7] Šo nodokļu kāpumu daļēji kompensē turpmāka valsts izdevumu palielināšanās un fiskālās nostājas stingrības mazināšanās ar diskrecionārajiem pasākumiem nesaistītu faktoru ietekmē.^[8] Paredzams, ka fiskālās nostājas stingrība 2026. gadā mazināsies, un to galvenokārt noteiks lielāki valsts ieguldījumi. Tas atspoguļo lielākus aizsardzības un infrastruktūras izdevumus, jo īpaši Vācijā (2026.–2027. gadā), kas iekļauti pamatscenārijā, sākot ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm, kā arī lielu NPES finansēto ieguldījumu pieaugumu Itālijā, Spānijā un citās valstīs. 2027. gadā atbilstoši NPES koriģētas stingrākas fiskālās nostājas ieviešana un diskrecionārie pasākumi galvenokārt atspoguļo mazākus pieņēmumus par valdības izdevumiem saistībā ar NPES subsīdiju finansējuma termiņa beigām un nedaudz stingrāku ar diskrecionārajiem pasākumiem nesaistītu faktoru noteikšanu.^[9]

Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm pamataplēsē ietvertie diskrecionārie fiskālās politikas pasākumi norāda tikai uz nedaudz stingrāku fiskālo nostāju iespēju aplēšu periodā, īpaši 2026. gadā. Šie stingrākie diskrecionārie pasākumi iespēju aplēšu periodā kumulatīvi veido mazāk nekā 0.1 procentu punktu no IKP (galvenokārt 2026. gadā, bet 2027. gadā tie daļēji pavājinās). Tiek uzskatīts, ka kopā ar nedaudz koriģētajiem ar diskrecionārajiem pasākumiem nesaistītiem faktoriem fiskālās nostājas stingrība 2025.–2027. gadā pieaugs par gandrīz 0.1 procentu punktu vairāk, nekā tika prognozēts jūnija iespēju aplēsēs. Stingrības palielināšanos galvenokārt nosaka neto netiešo nodokļu augšupvērstas korekcijas. Citi korekciju avoti ietver mazāku valdības patēriņa pieaugumu un augstākus tiešos nodokļus. 2027. gadā nedaudz mazāk stingra fiskālā nostāja, nekā prognozēts jūnijā, galvenokārt atspoguļo valdības patēriņa un fiskālo pārvedumu augšupvērstās korekcijas vairākās valstīs.

Runājot par eurozonas fiskālo perspektīvu, paredzams, ka budžeta deficīta un parāda rādītāji iespēju aplēšu periodā turpinās palielināties, lai gan mazāk, nekā paredzēts jūnija iespēju aplēsēs (4. tabula). Paredzams, ka pēc 2025. gadā gaidāmās lejupslīdes eurozonas budžeta deficīts iespēju aplēšu perioda beigās palielināsies un sasniegs 3.4 % no IKP. To galvenokārt nosaka procentu maksājumi, kā arī neliela cikliski koriģētās sākotnējās budžeta bilances un budžeta bilances cikliskās komponentes pasliktināšanās. Salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm budžeta bilance koriģēta un palielināta visā iespēju aplēšu periodā, bet pārsvarā ar 2026. gadu, galvenokārt lielākas iepriekšminēto diskrecionāro fiskālās politikas pasākumu stingrības dēļ. Tiek uzskatīts, ka eurozonas parāda attiecības pret IKP tendence ir augoša, jo nepārtrauktais sākotnējais budžeta deficīts un pozitīvās deficīta-parāda korekcijas ar uzviju kompensē labvēlīgo, lai gan pieaugošo, procentu likmju un izaugsmes tempa starpību.

Eurozonas fiskālās politikas pieņēmumi un prognozes joprojām ietver lielu nenoteiktību. Tas galvenokārt ir saistīts ar vēl neprecizētiem aizsardzības izdevumu plāniem pēc NATO 2025. gada jūnija samita, kā arī ar konkrētiem eurozonas valdību budžeta plāniem 2026. gadam un turpmākajiem gadiem ES fiskālās sistēmas kontekstā. Plašākai informācijai par šādiem plāniem būtu jākļūst pieejamai šoruden. Visbeidzot, nenoteiktība ir saistīta ar politiskiem riskiem vairākās jurisdikcijās.

5. Cenas un izmaksas

Gaidāms, ka kopējā inflācija 2025. gadā vidēji būs 2.1 % un 2026. gadā – 1.7 %, bet pēc tam 2027. gadā atkal pieaugs, sasniedzot 1.9 % (8. attēls). Gaidāms, ka kopējā inflācija atlikušajos 2025. gada mēnešos turēsies tuvu 2 % un pēc tam nokritīsies zem 2 % un saglabāsies šajā līmenī visu 2026. gadu. 2026. gada 1. pusgada tendenci spēcīgi ietekmē enerģijas komponenta bāzes efekti, kas izskaidro sākotnējo kritumu līdz 1.6 % 1. ceturksnī, kam sekos kāpums 2. ceturksnī. Plašākā skatījumā zemāka kopējā inflācija 2026. gadā atspoguļo zemāku SPCIX inflāciju (īpaši pakalpojumu nozarē) un zemāku pārtikas cenu inflāciju kopā ar nedaudz negatīvu enerģijas cenu inflāciju (9. attēls). Kopējās inflācijas pieaugums līdz 1.9 % 2027. gadā atspoguļo enerģijas cenu inflācijas augšupvērstu ietekmi, kam pamatā ar klimata pārmaiņu pārkārtošanos saistīti fiskālie pasākumi, īpaši jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) ieviešana.^[10] Domājams, ka SPCIX inflācija 2026. gada 1. pusgadā turpinās samazināties un atlikušajā iespēju aplēšu periodā stabilizēsies aptuveni 1.8 % līmenī.

8. attēls

Eurozonas SPCI inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

9. attēls

Eurozonas SPCI inflācija – dalījums galvenajos komponentos

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)

Paredzams, ka enerģijas cenu inflācija līdz 2026. gada beigām saglabāsies negatīva un pēc tam 2027. gadā pieaugs ar klimata pārmaiņām saistīto fiskālo pasākumu dēļ (10. attēls, a) panelis). 2026. gadā gaidāms būtiski negatīvs līmenis, ko galvenokārt noteiks transporta degvielas komponenta attīstība, kas atspoguļo pieņēmumu par kopumā lēzeno naftas cenu līkni (sk. 1. ielikumu), kā arī lejupvērsto bāzes efektu 2026. gada 1. ceturksnī. 2026. gada sākumā vērojama arī neliela lejupvērsta ietekme, ko rada gaidāmais elektroenerģijas cenu samazinājums Vācijā sakarā ar zemākām nodevām un energotīkla maksām. Enerģijas cenu inflācijas pieaugums no –1.1 % 2026. gadā līdz 2.4 % 2027. gadā lielā mērā atspoguļo augšupvērsto ietekmi, ko rada ES paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" īstenošana, jo īpaši jaunā ETS2 ēku apkurei un transporta degvielām.

10. attēls

SPCI enerģijas un pārtikas cenu inflācijas perspektīva

a) SPCI enerģijas cenu inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

b) SPCI pārtikas cenu inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Gaidāms, ka pēc nesenā kāpuma pārtikas cenu inflācija, sākot ar 2025. gada pēdējo ceturksni, kļūs mērenāka, 2026. gada 2. pusgadā sarūkot gandrīz līdz 2.0 %, bet pēc tam nedaudz pieaugs (10. attēls, b) panelis). Gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija 2025. gada 3. ceturksnī turpinās palielināties un sasniegs 3.2 %, atspoguļojot augstāku pārtikas izejvielu (īpaši kakao un kafijas) cenu ietekmi un nelabvēlīgos laika apstākļus (piemēram, nesenos karstuma viļņus). Tam sekojošais palēninājums līdz 2026. gada vidum atspoguļo pieņēmumu par mazāk spēcīgu starptautisko un eurozonas pārtikas izejvielu cenu kāpumu kopā ar lejupvērsto bāzes efektu, ko radīja spēcīgais pieaugums 2025. gada vidū. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija gan 2026., gan 2027. gadā būs vidēji 2.3 % (zemāka par tās ilgtermiņa vidējo līmeni) atbilstoši pieņēmumam par labvēlīgām enerģijas un pārtikas izejvielu cenām un darbaspēka izmaksu spiediena mazināšanos.

Gaidāms, ka SPCIX inflācija samazināsies no 2.4 % 2025. gadā līdz 1.9 % 2026. un 1.8 % 2027. gadā (11. attēls), turpinot izzust agrāko lielo šoku ietekmei uz pakalpojumu cenu inflāciju. Gaidāms, ka 2025. gada 1. pusgadā vērojamā nelielā SPCIX inflācijas pazemināšanās turpināsies arī 2026. gada 1. pusgadā un atlikušajā iespēju aplēšu periodā tās līmenis vidēji būs 1.8 %. Pazemināšanos galvenokārt nosaka pakalpojumu cenu inflācija un tā lielā mērā atspoguļo darbaspēka izmaksu spiediena mazināšanos, savukārt agrāko piegādes ķēžu šoku un enerģijas cenu šoku ietekme kopumā ir izzudusi. Gaidāms, ka neenerģijas rūpniecības preču cenu inflāciju sākotnēji mazinās euro kursa kāpums, bet pēc tam 2027. gadā tā nedaudz pieaugs un pietuvosies vēsturiski vidējam līmenim (aptuveni 1 %), kompensējot nelielo pakalpojumu cenu inflācijas pazemināšanos un norādot uz SPCIX inflācijas pamatā horizontālo virzību iespēju aplēšu perioda beigās.

11. attēls

Eurozonas SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva koriģēta un gan 2025., gan 2026. gadā palielināta par 0.1 procentu punktu, bet 2027. gadā samazināta par 0.1 procentu punktu (12. attēls). Augšupvērstā korekcija 2025. gadā atspoguļo augstāku enerģijas un pārtikas cenu inflāciju lielā mērā sakarā ar spēcīgākiem, nekā gaidīts, datiem un pieņēmumiem par augstākām naftas un elektroenerģijas cenām, kā arī agrākā starptautisko pārtikas izejvielu cenu kāpuma novēloto ietekmi. Arī enerģijas cenu inflācija 2026. gadā ir nedaudz augstāka sakarā ar vājāku Vācijā īstenotā administratīvi regulējamo elektroenerģijas cenu pasākuma bremzējošo ietekmi. SPCIX inflācija 2025. un 2026. gadā nav koriģēta un veiktas nelielas kompensējošas pakalpojumu un neenerģijas rūpniecības preču komponentu korekcijas, bet 2027. gadā tā koriģēta un pazemināta par 0.1 procentu punktu, atspoguļojot galvenokārt spēcīgāka euro ietekmi. Šīs korekcijas kopā ar nedaudz zemāku enerģijas cenu inflāciju nosaka zemāku kopējās inflācijas aplēsi 2027. gadā.

12. attēls

Inflācijas iespēju aplēses korekcijas salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm

(procentu punktos)

Paredzams, ka nominālās darba samaksas pieaugums 2025. un 2026. gadā samazināsies, izzūdot inflācijas kompensācijas spiedienam, un 2027. gadā virzīsies horizontāli virs vidējā līmeņa. To veicinās ierobežotais darbaspēka piedāvājums. Tiek lēsts, ka atlīdzība vienam nodarbinātajam 2025. gada 2. ceturksnī samazinājusies, bet bijusi virs jūnija iespēju aplēsēs paredzētā līmeņa. Paredzams, ka tā turpinās samazināties, palēninoties no vidēji 3.4 % 2025. gadā līdz 2.7 % 2026. un 2027. gadā (tas salīdzināms ar ilgtermiņa vidējo rādītāju 2.5 %) (13. attēls). Šāda tendence atspoguļo sākotnēji mazāku sociālās apdrošināšanas iemaksu un algu novirzes devumu, savukārt vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas turpmākais kāpums, kā tiek uzskatīts, bijis pavisam neliels (ko apstiprina ECB darba samaksas reģistrators). Tiek lēsts, ka reālā darba samaksa atgriezusies līmenī, kāds bija pirms inflācijas pieauguma, bet reālās darba samaksas kāpums, kā gaidāms, joprojām ierobežota darbaspēka piedāvājuma apstākļos gandrīz visā iespēju aplēšu periodā saglabāsies nedaudz augstāks par darba ražīguma kāpumu. Gaidāms, ka darba samaksas īpatsvara dinamika iespēju aplēšu periodā kopumā būs horizontāla, saglabājoties nedaudz virs ilgtermiņa vidējā rādītāja. Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums 2025. gadā koriģēts un paaugstināts par 0.2 procentu punktiem galvenokārt sakarā ar pārsteidzošajiem 2025. gada 1. pusgada datiem, bet pārējā iespēju aplēšu periodā perspektīva ir par 0.1 procentu punktu zemāka un atbilst nelielam darba tirgus saspīlējuma atslābumam.

13. attēls

Darba samaksas pārmaiņu perspektīva

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Paredzams, ka vienības darbaspēka izmaksu kāpums iespēju aplēšu periodā turpinās sarukt, ņemot vērā darba samaksas pieauguma palēnināšanos un straujāku darba ražīguma palielināšanos. Tiek lēsts, ka vienības darbaspēka izmaksu pieaugums 2025. gada 1. pusgadā turpinājis sarukt. Sakarā ar lēnāku atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugumu vienības darbaspēka izmaksu kāpums 2025. gada 2. pusgadā vēl vairāk samazināsies. Tiek uzskatīts, ka 2026. gadā tas vidēji būs 2.2 % un 2027. gadā – 1.9 % (kopumā atbilstoši vēsturiskajam vidējam rādītājam). Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm vienības darbaspēka izmaksu pieaugums 2025. gadā nav mainījies, bet 2026. gadā koriģēts un palielināts par 0.1 procentu punktu sakarā ar lēnāku darba ražīguma kāpumu. Lejupvērstā korekcija 2027. gadā par 0.1 procentu punktu skaidrojama ar mazāku darba samaksas pieaugumu.

Paredzams, ka iekšzemes cenu spiediens, ko mēra ar IKP deflatora pieaugumu, 2025. gadā turpinās mazināties un ar 2026. gadu izlīdzināsies, vienības darbaspēka izmaksu sarukumam ļaujot palielināt peļņas maržas (14. attēls). Ņemot vērā nelielu svārstīgumu 2025. gada laikā, tiek prognozēts, ka IKP deflatora pieauguma temps samazināsies no vidēji 2.3 % 2025. gadā līdz vidēji 2.1 % 2026. un 2.0 % – 2027. gadā. Vienības darbaspēka izmaksu kāpumam kļūstot mērenākam, gaidāms, ka vienības peļņas kāpums iespēju aplēšu periodā turpinās palielināties. To veicinās tautsaimniecības atveseļošanās, darba ražīguma kāpuma nostiprināšanās un īslaicīgs grāmatvedības noteikts pieaugums 2027. gadā saistībā ar ETS2 statistisko atspoguļojumu.^[11] Salīdzinājumā ar 2025. gada jūnija iespēju aplēsēm IKP deflatora pieaugums 2025. gadā nav koriģēts, bet pēc tam koriģēts un 2026. un paaugstināts par 0.1 procentu punktu un 2027. gadā pazemināts par 0.1 procentu punktu.

Pēc importa cenu krituma līdz 2025. gada beigām, galvenokārt sakarā ar euro kursa kāpumu, agrākajai kursa kāpuma mazinošajai ietekmei izzūdot, gaidāms straujāks importa cenu inflācijas pieaugums. Gaidāms, ka gada izteiksmē importa deflatora pieaugums palielināsies no 0.1 % 2025. gadā līdz 0.6 % 2026. gadā un ievērojami spēcīgāk 2027. gadā (līdz 1.7 %) (14. attēls). Lejupvērstās importa cenu inflācijas korekcijas visā iespēju aplēšu periodā salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm sākotnēji atspoguļo spēcīgāku euro un pieņēmumus par zemākām starptautisko pārtikas izejvielu cenām un eurozonas lauksaimniecības produktu ražotāju cenām. Tomēr vēlāk iespēju aplēšu periodā tās galvenokārt saistītas ar pieņēmumiem par enerģijas izejvielu cenu lēzenāku profilu. Importa cenu kāpuma perspektīvu joprojām ietekmē paaugstinātā nenoteiktība gan attiecībā uz lejupvērstu attīstību (piemēram, zemākām Ķīnas eksporta cenām), gan augšupvērstu attīstību (piemēram, piedāvājuma trūkumu). Ar šīm tēmām saistīto jutīguma analīzi sk. 6. sadaļā.

14. attēls

Iekšzemes cenu spiediens

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

6. Jutīguma analīze

6.1. Alternatīvas enerģijas cenu tendences

Alternatīvas naftas un gāzes izejvielu cenu tendences norāda uz dažiem augšupvērstiem inflācijas riskiem 2026. un 2027. gadā. Speciālistu iespēju aplēšu pamatā ir 1. ielikumā minētie tehniskie pieņēmumi. Šajā jutīguma analīzē izmantotas alternatīvas lejupvērstas un augšupvērstas tendences, kas iegūtas, pamatojoties uz iespēju līgumos ietverto naftas un gāzes cenu neitrālo blīvumu 25. un 75. procentili.^[12] Saskaņā ar šiem blīvumiem ar naftas cenām saistītie riski kopumā simetriski sadalīti ap pamataplēsi. Augšupvērstos riskus, piemēram, papildu sankcijas pret Krievijas un Irānas naftu vai iespējamo spriedzes saasināšanos Tuvajos Austrumos, līdzsvaro lejupvērstie riski, ko nosaka sākotnēji izziņoto ASV tarifu vai lielāka, nekā gaidīts, OPEC+ piedāvājuma kāpuma ilgstoša ekonomiskā ietekme. Turpretī gāzes cenu sadalījums norāda uz nelieliem augšupvērstiem riskiem attiecībā uz tehniskajiem pieņēmumiem (15. attēls), visticamāk, atspoguļojot piedāvājuma nenoteiktību. Šī nenoteiktība saistās ar traucējumiem globālajā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tirgū, kam, iespējams, ir saikne ar spēcīgu pieprasījumu no Āzijas pēc sašķidrinātās dabasgāzes un ar riskiem, kas saistīti ar Eiropas tirgu. Jo īpaši paustas šaubas par to, vai ir īstenojams Eiropas Komisijas plāns līdz 2027. gadam pakāpeniski pārtraukt visu Krievijas gāzes importu, vairojot bažas, kas varētu radīt augšupvērstu spiedienu uz gāzes cenām. Tomēr pastāv lejupvērsti riski, īpaši, ja ar tirdzniecību saistītajai nenoteiktībai būtu ilgstoša ietekme vai ja tiktu sasniegts vērā ņemams progress Krievijas kara pret Ukrainu pārtraukšanā, kā rezultātā savukārt varētu tikt atvieglotas ASV sankcijas pret Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes nozari. Veikta arī konstanto cenu jutīguma analīze attiecībā uz naftas un gāzes cenām. Katrā gadījumā tiek aprēķināts sintētisks enerģijas cenu indekss (naftas un gāzes cenu tendenču vidējais svērtais lielums) un ietekme novērtēta, izmantojot ECB un Eurosistēmas makroekonomiskos modeļus. Šo modeļu vidējie rezultāti sniegti 6. tabulā.

15. attēls

Alternatīvas enerģijas cenu pieņēmumu tendences

a) Pieņēmums par naftas cenām

(ASV dolāros par barelu)

b) Pieņēmums par gāzes cenām

(euro par MWh)

6.2. Alternatīvas valūtas kursa tendences

Šajā jutīguma analīzē novērtēta alternatīvu valūtas kursa tendenču ietekme. Tās liecina, ka iespējams turpmāks augšupvērsts spiediens uz euro, tādējādi norādot uz lejupvērstiem izaugsmes un inflācijas riskiem. Pamataplēsēs tehniskie pieņēmumi par valūtu kursiem tiek saglabāti nemainīgi visā iespēju aplēšu periodā. Alternatīvās lejupvērstās un augšupvērstās tendences iegūtas, pamatojoties uz 25. un 75. procentili, ko veido no iespēju līgumiem iegūti neitrāli euro kursa attiecībā pret ASV dolāru blīvumi 2025. gada 15. augustā, kas liecināja par euro kursa kāpumu (16. attēls). Šādu alternatīvu tendenču ietekme vērtēta, izmantojot ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskos modeļus. 7. tabulā parādīta šajos modeļos iegūtā vidējā ietekme uz produkcijas izlaides pieaugumu un inflāciju.

16. attēls

Euro kursa attiecībā pret ASV dolāru alternatīvās tendences

6.3. Jutīguma analīze par ASV tarifu politikas ietekmi

Šajā sadaļā aplūkoti atsevišķi ar ASV tarifu politiku saistītie riski ilgstošās pasaules tirdzniecības vides nenoteiktības apstākļos. Neraugoties uz nesen noslēgtajiem tirdzniecības nolīgumiem starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību, kā arī starp ASV un dažiem citiem to tirdzniecības partneriem, joprojām pastāv liela nenoteiktība par to, kā nozares un uzņēmumi pielāgosies šai jaunajai pasaules tirdzniecības videi. Šajā sadaļā aplūkoti trīs iespējamie riski. Pirmkārt, tā kā ASV tarifi dažādās valstīs atšķiras, tirdzniecības pārdales rezultātā varētu būt vērojama spēcīgāka tirdzniecības novirzīšana. Otrkārt, Ķīnas eksporta cenas varētu pazemināties, stratēģiski reaģējot uz tarifiem. Treškārt, tarifi varētu izraisīt izteiktākas globālo piegādes ķēžu problēmas. Pamataplēsē ietverta tikai ierobežota šo faktoru ietekme.

Tirdzniecības pārdale varētu būt lielāka nekā paredzēts pamatscenārijā, un Ķīnas eksporta cenas varētu būt zemākas. ECB globālais modelis liecina, ka pamatscenārijā ietvertie pieņēmumi par tarifiem (kā aprakstīts 1. ielikumā) liecina, ka tirdzniecības novirzīšana no ASV uz eurozonu ir ierobežota.^[13] Tas nozīmē, ka tirdzniecības pārdale, ASV importētājiem izvēloties citas valstis to valstu, kurām piemēroti augstāki tarifi, piemēram, Ķīnas, vietā, vērojama tikai nelielā mērā, un Ķīnas eksporta cenu kritums, lai kompensētu tarifus, ir ierobežots. Saistībā ar šo pamatscenāriju tiek analizēti divi alternatīvi scenāriji. Pirmajā scenārijā ASV importētāju pieprasījums novirzās no Ķīnas uz eurozonu un pārējām pasaules valstīm. Otrajā scenārijā Ķīnas eksportētāji reaģē uz lielākām ASV tirdzniecības barjerām, nosakot visām to tirdzniecības partnervalstīm zemākas eksporta cenas, lai pilnībā kompensētu šādu barjeru ietekmi uz to kopējo eksportu.

17. attēls

Spēcīgākas tirdzniecības novirzīšanas un zemāku Ķīnas eksporta cenu ietekme uz eksportu

a) Spēcīgāka tirdzniecības novirzīšana	b) Zemākas Ķīnas eksporta cenas
(novirze no pamataplēses 2027. gada 4. ceturksnī; %)	(novirze no pamataplēses 2027. gada 4. ceturksnī; %)

Spēcīgāka globālās tirdzniecības novirzīšana, ASV importētājiem lielākā mērā aizstājot esošās preču ieguves valstis ar citām, būtiski ietekmē ASV tautsaimniecību, taču tai ir tikai neliela ietekme uz eurozonu (17. attēls, a) panelis).^[14] Simulācijas, izmantojot ECB globālo modeli, liecina, ka šīs pārvirzes rezultātā pieaugtu ASV importa cenas, kas tiktu pārnestas uz iekšzemes patēriņa un ražotāju cenām, un kulminācijas brīdī ASV inflācija 2026. gadā būtu par 0.2 procentu punktiem augstāka nekā pamatscenārijā. Procentu likmes ASV būtu augstākas, kas negatīvi ietekmētu patēriņu un investīcijas un tādējādi ASV IKP pieaugums 2026. gadā būtu par 0.2 procentu punktiem mazāks nekā pamataplēsē. Ietekme uz Ķīnu būtu mazāka. Attiecībā uz eurozonu simulācijas, izmantojot ECB-BASE modeli, liecina, ka lielāku eurozonas eksportu uz ASV kompensētu vājāks eksports uz Ķīnu un pārējām pasaules valstīm. Tādējādi eurozonas IKP pieaugums un SPCI inflācija 2026. un 2027. gadā būtu aptuveni par 0.05 procentu punktiem zemāka.

Ķīnas eksporta cenu pazemināšanās, lai kompensētu ASV tarifu ietekmi, būtiski ietekmētu eurozonu.^[15] Stratēģiski samazinot eksporta cenas, Ķīna varētu pilnībā kompensēt ASV tarifu izraisīto kopējā eksporta sarukumu. Šis scenārijs nozīmētu Ķīnas eksporta cenu sākotnējo samazinājumu par gandrīz 8 %. Eksporta cenu samazinājums uzlabotu tās konkurētspēju un palielinātu eksportu uz citiem reģioniem, tādējādi kompensējot daļu no tirdzniecības sašaurināšanās ar ASV. Ķīnas eksports uz ASV līdz 2027. gada 4. ceturksnim atjaunotos un pieaugtu aptuveni par 10 % salīdzinājumā ar pamatscenāriju (17. attēls, b) panelis). Tas nozīmētu, ka kopumā Ķīnas eksports uz ASV līdz 2027. gadam kumulatīvi varētu sarukt par 13 % salīdzinājumā ar samazinājumu par 23 %, par ko liecina pamatscenārijā pamatā esošās simulācijas. Pieaugot Ķīnas konkurētspējai, eurozona ciestu tirdzniecības apjoma zaudējumus, samazinoties tās eksportam uz pārējām pasaules valstīm. Taču eurozonas eksports uz ASV palielinātos sakarā ar ASV dolāra kursa efektīvo kāpumu.^[16] Šis ASV dolāra kursa kāpums pazeminātu arī naftas pieprasījumu, līdz 2027. gadam izraisot naftas cenu kritumu par 1.4 %. Importa no Ķīnas pieaugums veicinātu eurozonas IKP kāpuma samazināšanos par aptuveni 0.2 procentu punktiem 2026. gadā, uzkrātajam SPCI inflācijas samazinājumam iespēju aplēšu periodā sasniedzot gandrīz 0.3 procentu punktus (18. attēls).

18. attēls

Spēcīgākas tirdzniecības novirzīšanas un zemāku Ķīnas eksporta cenu makroekonomiskā ietekme uz eurozonu

a) Reālā IKP pieaugums	b) SPCI inflācija
(novirze no pamataplēses; procentu punktos)	(novirze no pamataplēses; procentu punktos)

Var rasties piegādes problēmas, jo jauni tarifi, tirdzniecības izkropļojumi un paaugstināta nenoteiktība var mudināt uzņēmumus pārstrukturēt savas piegādes ķēdes, tādējādi (vismaz īslaicīgi) zināmā mērā samazinot ražošanas efektivitāti. Pašlaik nekas neliecina par būtiskām globālo piegādes ķēžu problēmām, un nesen noslēgtais ASV un ES tirdzniecības nolīgums mazina iespējamību, ka šādi traucējumi ietekmēs eurozonu. Tāpēc pamataplēsēs nav pieņemts, ka pastāv būtiskas piegādes problēmas. Tomēr, ņemot vērā dažām globālajās piegādes ķēdēs svarīgām valstīm piemēroto ASV tarifu mērogu, kā arī tirdzniecības konflikta tālākas eskalācijas iespēju, šādu problēmu rašanos nevar izslēgt. Lai novērtētu šo risku, mēs izstrādājām divas alternatīvas tendences ap pamatscenārijā ietverto Global Supply Chain Pressure Index (ar globālajām piegādes ķēdēm saistītā spiediena indekss; GSCPI)^[17] tendenci, izmantojot plašu strukturālo Beijesa vektoru autoregresijas (BVAR) modeli, kas balstās uz 2025. gada septembra iespēju aplēsēm (19. attēls).^[18] Atbilstoši pamatscenārija tendencei GSCPI iespēju aplēšu periodā būtu aptuveni pašreizējā līmenī, kas nozīmē ierobežotu ietekmi uz eurozonas aktivitāti. Pirmā alternatīvā tendence izstrādāta, piemērojot pirmās Trampa administrācijas laikā vērojamos globālo piegādes ķēžu šokus (dzeltenie stabiņi 19. attēlā), pamatojoties uz BVAR modeli. Otrajā alternatīvajā tendencē modelētas nopietnas piegādes problēmas, atspoguļojot Covid-19 pandēmijas laikā vērojamos šokus (19. attēls, zilie stabiņi). Tas ir ekstrēms pieņēmums, jo pašlaik šāda šoka varbūtība tiek vērtēta kā ļoti maza.

19. attēls

GSCPI šoka dekompozīcija, pamatscenārija tendence un alternatīvās tendences

(indekss, devums)

Pirmās alternatīvās tendences gadījumā makroekonomiskā ietekme uz eurozonu ir minimāla, bet otrās alternatīvās tendences gadījumā tā ir būtiska un tāpat kā pandēmijas laikā ietver nopietnākus piegādes ķēžu pārrāvumus. Vispirms pievēršoties rezultātiem apstākļos, kad ražošanas tīkli tautsaimniecībā ir pilnībā funkcionējoši, un izmantojot ECB-BASE modeli, scenārijā, kurā vērojamas tādas pašas piegādes problēmas kā pirmās Trampa administrācijas laikā, rastos tikai minimāls inflācijas spiediens un SPCI inflācija 2027. gadā būtu mazāk par 0.1 procentu punktu augstāka (20. attēls, b) panelis, zilie stabiņi). Scenārijā, kurā šoki ir līdzīgi pandēmijas periodā piedzīvotajiem šokiem, ietekme uz inflāciju būtu būtiski spēcīgāka un SPCI inflācija 2027. gadā būtu par 0.15 procentu punktiem augstāka (20. attēls, b) panelis, zilie stabiņi). Abās jutīguma analīzēs ietekme uz reālo IKP ir nenozīmīga vai nedaudz pozitīva, atspoguļojot pieņēmumu par nemainīgām procentu likmēm, kas, ņemot vērā augstāku inflāciju, ietver reālo procentu likmju kritumu, kas stimulētu aktivitāti (20. attēls, a) panelis, zilie stabiņi). Lai analīze būtu plašāka, izmantots daudzvalstu un daudznozaru modelis, kurā ņemtas vērā saiknes starp ielaidi un izlaidi, kas nosaka, ka citos reģionos papildus piegādes ķēžu traucējumiem cieš arī ražošanas tīkli. Šāds pieņēmums samazina ražošanas ķēžu aizstājamību, izraisot izteiktāku ietekmi (20. attēls, dzeltenie stabiņi). Šajā gadījumā salīdzinājumā ar pamatscenāriju scenārijā, kas līdzinās pirmās Trampa administrācijas laikam, inflācija 2027. gadā varētu būt par 0.1 procentu punktu augstāka, savukārt smagākajā scenārijā, kas līdzinās pandēmijas laikam, – gandrīz par 0.25 procentu punktiem augstāka, un IKP pieaugums būtu nedaudz ierobežots.^[19]

20. attēls

Alternatīvu piegādes ķēžu problēmu tendenču ietekme uz produkcijas izlaidi un inflāciju un tīkla efekta nozīme

a) Reālā IKP pieaugums

(procentu punktos)

b) SPCI inflācija

(procentu punktos)