Gatavošanās potenciālajai digitālā euro ieviešanai

ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone), ievadruna Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejā

Briselē, 2026. gada 24. martā

Pateicos par šo iespēju sniegt jaunāko informāciju par digitālo euro un atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Pagājušajā nedēļā eurozonas valstu vadītāji vēlreiz apstiprināja, cik būtiski ir virzīt uz priekšu šo iniciatīvu.^[1] Jūsu nesenajā rezolūcijā par ECB gada pārskatu tika uzsvērts, ka šis projekts ir būtisks, lai stiprinātu ES monetāro suverenitāti, mazinātu neliela apjoma maksājumu sadrumstalotību un atbalstītu vienotā tirgus integritāti un noturību.^[2]

Eurosistēma savukārt turpina tehniskos sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu, ka esam gatavi ieviest digitālo euro, kas darbojas visā eurozonā visās pielietojuma jomās. Mēs apsvērsim digitālā euro emisiju tikai tad, kad būs pieņemti tiesību akti, un mēs to emitēsim, pilnībā ievērojot tiesību aktus.

Vienlaikus un ar tādu pašu apņēmību mēs arī gādājam par to, lai centrālās bankas nauda joprojām būtu rītdienas liela apjoma darījumu finanšu tirgu stūrakmens. "Pontes" – Eurosistēmas SVT risinājums – tiks ieviests 2026. gada 3. ceturksnī, lai nodrošinātu centrālās bankas naudas norēķinus uz SVT balstītiem darījumiem. Iepriekš šomēnes mēs publicējām "Appia" rīcības plānu. Tā ir iniciatīva, kuras mērķis ir kopā ar privātā un publiskā sektora ieinteresētajām personām izveidot integrētu Eiropas digitālo aktīvu tirgu.^[3]

Šodien vēlos jums sniegt jaunāko informāciju par četriem būtiskākajiem ar digitālo euro saistītajiem notiekošā darba virzieniem: 1) mūsu centieniem nodrošināt integrētu iekļaušanu un piekļūstamību, 2) mūsu darbu inovāciju jomā, 3) mūsu centieniem nodrošināt digitālā euro iederību plašākā Eiropas maksājumu ekosistēmā un 4) aktivitātēm saistībā ar digitālā euro pilotprojektu.

Integrēta iekļaušana un piekļūstamība

Vēlos sākt ar ļoti svarīgu digitālā euro iezīmi – iekļaušanu.

Lai digitālais euro būtu patiess skaidrās naudas digitālais papildinājums, tam jābūt piekļūstamam ikvienam. Tas attiecas arī uz cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, aplēses liecina, ka aptuveni 30 miljoni eiropiešu ir neredzīgi vai vājredzīgi^[4]. Mēs pievēršam uzmanību arī digitālajai finansiālajai atstumtībai. Pētījumi liecina, ka vairāk nekā katrs piektais eiropietis nejūtas pārliecināts, izmantojot digitālos finanšu pakalpojumus.^[5] Mums jāapmierina šo un daudzu citu iedzīvotāju piekļūstamības vajadzības. Arī patērētāju apvienības konsekventi aicinājušas ievērot šīs vajadzības^[6].

Lai to panāktu, digitālā finanšu iekļautība jau no pirmsākumiem ir digitālā euro projekta neatņemama sastāvdaļa. Šāda integrētas piekļūstamības pieeja ir un būs būtisks apsvērums attiecībā uz visām ar digitālo euro saistītajām aktivitātēm.

Šā iemesla dēļ iepriekšējā posmā mēs veicām pētījumus visā eurozonā, t. sk. izmantojot intervijas un mērķgrupas ar neaizsargātajiem patērētājiem.^[7] Tas mums ļāva apzināt maksājumu metožu problēmas, piemēram, sistēmas sarežģītību un šķēršļus, kas saistīti ar pieejamību un pieņemšanu, nodrošinot, ka mūsu pašreizējais darbs pilnībā atbilst to vajadzībām.

Pirms dažām nedēļām mēs spērām vēl vienu svarīgu soli uz priekšu un parakstījām sadarbības līgumu ar ONCE fondu sadarbībai un personu ar invaliditāti sociālajai iekļaušanai.^[8] Fonds arī sadarbosies ar mums, izstrādājot digitālā euro lietotnes dizainu un pārbaudīs tā funkcionalitāti, tiklīdz būs pieejami pirmie prototipi. Tas mums ļaus integrēt piekļūstamību jau no mobilās lietotnes dizaina izstrādes sākuma, nevis vēlāk nodarboties ar problēmu novēršanu.

Piemēram, mēs pētām adaptīvas lietotāju saskarnes, t. sk. tādas funkcijas kā balss komandas, displeji ar lieliem simboliem un vienkāršotas darbplūsmas, lai nodrošinātu, ka digitālā euro lietotni ir viegli izmantot cilvēkiem ar piekļūstamības vajadzībām vai ierobežotu digitālo pratību. Mēs pētām arī budžeta pārvaldības un atbalsta instrumentus patērētājiem, lai palīdzētu viņiem efektīvi pārvaldīt ikdienas izdevumus un finanses.

Mūsu mērķis ir piedāvāt piekļūstamības funkcionalitāti, kas ne tikai atbilst Eiropas Piekļūstamības aktā^[9] noteiktajām minimālajām prasībām, bet pārsniedz tās, lai apmierinātu visu eurozonas patērētāju vajadzības, līdzīgi kā banknošu gadījumā fiziskajā pasaulē.

Inovācijas

Digitālā euro projektā mēs sadarbojamies ne vien ar patērētāju organizācijām, bet arī ar privāto sektoru, lai pilnībā atraisītu šīs iniciatīvas inovāciju potenciālu.

ES netrūkst inovāciju, tomēr tā saskaras ar problēmām, kas saistītas ar šo inovāciju izvēršanu un sadrumstalotības novēršanu pāri valstu robežām. Bez pietiekama apjoma Eiropas maksājumu uzņēmumiem ir grūtības efektīvi absorbēt ar inovācijām saistītās fiksētās izmaksas, kas savukārt stiprina trešo valstu uzņēmumu dominējošo stāvokli, kuri var izmantot to globālā aptvēruma priekšrocības.

Digitālais euro var to mainīt, kāpinot arī produktivitāti un noturību, kā to atzinis arī Starptautiskais Valūtas fonds.^[10]

Digitālais euro nodrošinās vienotu maksājumu infrastruktūru un kopējus standartus, ko tirgus var izmantot, lai attīstītu inovatīvus pievienotās vērtības pakalpojumus. Unikālais digitālā euro Eiropas mēroga tvērums ļaus privātajam sektoram izvērst risinājumus visā eurozonā, atverot durvis uzņēmumiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jaunu uzņēmējdarbības modeļu izmēģinājumiem un patērētāju bāzes paplašināšanai pāri valstu robežām.

2024. gadā mēs uzsākām tirgus sadarbības iniciatīvu, lai pētītu, kā digitālais euro varētu veicināt inovācijas un radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas.^[11] Šī inovācijas platforma piesaistīja aptuveni 70 tirgus dalībnieku, t. sk. tirgotājus, bankas, fintech uzņēmumus un pētniekus, kuri nāca klajā ar konkrētām idejām par to, kā digitālais euro varētu veicināt inovācijas, stimulēt izaugsmi un vienkāršot ikdienas maksājumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Ņemot vērā būtisko tirgus ieinteresētību par inovācijas platformu, mēs turpināsim darbu ar privāto sektoru, koncentrējoties uz divām darba plūsmām – eksperimentiem un izpēti.

Eksperimentu darba plūsmas mērķis ir atbalstīt tirgu inovatīvu funkciju un pievienotās vērtības pakalpojumu izstrādē, izmantojot digitālā euro tehnoloģiskās spējas, piemēram, nosacījuma maksājumus, nepārtrauktu pieejamību un sasniedzamību visā Eiropā.

2026. gadā šī darba plūsma pārlūkos iepriekšējā projekta posma labākās idejas un apspriedīs, kā tās atbalstīt, lai radītu konkrētas tirgus iespējas. Mūsu mērķis ir palīdzēt tirgus dalībniekiem – maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, fintech uzņēmumiem un IT pakalpojumu sniedzējiem – izstrādāt inovatīvas funkcijas, kas pārsniedz Eurosistēmas piedāvātās pamatfunkcijas. Darba plūsma galvenokārt koncentrēsies uz nosacījuma maksājumiem un citiem pakalpojumiem, kas varētu uzlabot lietotāju pieredzi, piemēram, e-čekiem, rēķinu sadalīšanu un budžeta pārvaldības rīkiem.

Šie pakalpojumi var sniegt ievērojamu vērtību Eiropas iedzīvotājiem, vienlaikus radot jaunas ieņēmumu plūsmas Eiropas uzņēmumiem. Piemēram, nosacījuma maksājumi varētu nodrošināt automātisku kompensāciju ceļošanas traucējumu gadījumā vai garantēt, ka ceļotāji maksā vislabāko pieejamo cenu, padarot transportu ērtāku, lētāku un mazāk stresainu.

Šīs darba plūsmas ietvaros mēs arī pētīsim digitālā euro bezsaistes funkcionalitātes inovācijas potenciālu. Piemēram, mēs rīkosim bezsaistes maksājumu hakatonu, sadarbojoties ar tirgus dalībniekiem, lai identificētu inovatīvas lietošanas jomas un funkcijas, kā arī lietotāju pieredzes uzlabošanas veidus.

Izpētes darba plūsma vairāk vērsta uz nākotni – tajā pētīsim tehnoloģiju attīstību un funkcijas, ko varētu iekļaut vēlākos digitālā euro izlaidumos. Mēs aktīvi sadarbosimies ar uzņēmumiem, lai izpētītu plašu maksājumu instrumentu klāstu, kas varētu atbalstīt pielietojumu uzņēmumu savstarpējo maksājumu jomā, kā arī mikromaksājumus.^[12]

Šajā darba plūsmā mēs arī turpināsim pētīt visprogresīvākās jomas, piemēram, mākslīgā intelekta izmantošanu maksājumos un maksājumus starp mašīnām. Tā kā maksājumu pielietojuma jomas turpina attīstīties, mums jācenšas pēc iespējas piedāvāt maksājumu infrastruktūru, kas tiešām aptver visu Eiropu, lai nākotnē attiecībā uz šīm pielietojuma jomām, piemēram, maksājumiem tirdzniecības vietā, nesaskartos ar līdzīgu atkarību kā šobrīd.

Iederība maksājumu ekosistēmā

Pēdējos mēnešos mēs arī panācām progresu diskusijās ar nozari, kā digitālais euro iekļautos pašreizējā maksājumu ekosistēmā, īpašu uzmanību pievēršot sinerģijai ar Eiropas vietējām maksājumu shēmām.

Esam identificējuši divus daudzsološus integrācijas virzienus – zīmolu koplietošanu ar vietējām maksājumu shēmām un kopīgu Eiropas standartu izveidi.^[13] Mēs aktīvi diskutējam par abām iespējām ar tirgus dalībniekiem Euro neliela apjoma maksājumu padomes un Noteikumu kopuma izstrādes grupas ietvaros.

Šīs abas sinerģijas var apstiprināt nostāju, ko esam pastāvīgi pauduši – digitālais euro nekonkurēs ar Eiropas privātajiem maksāšanas līdzekļiem, bet gan palīdzēs tos izvērst visā Eiropā.

Pirmkārt, digitālais euro var papildināt pastāvošās Eiropas vietējās maksājumu shēmas, izmantojot zīmolu koplietošanu fiziskajās maksājumu kartēs. Tas nozīmē, ka lietotājiem būtu nepieciešama tikai viena maksājumu karte, lai norēķinātos ar tirgotājiem, kuri pieņem vietējās maksājumu shēmas. Viņi šo pašu karti varētu lietot arī maksājumiem jebkuram tirgotājam eurozonā, izmantojot zīmolu koplietošanu ar digitālo euro.

Līdzīgā veidā digitālo euro varētu izmantot Eiropas banku nodrošinātajos digitālajos makos kopā ar vietējām maksājumu kartēm vai shēmām, kur maksājumus veic starp kontiem. Piemēram, jūs atrodaties bārā Dublinā, kurā nepieņem vietējo maksājumu shēmu, kas iekļauta jūsu Spānijas bankas nodrošinātajā digitālajā makā un kuru jūs izmantojat ikdienas maksājumiem. Ar digitālo euro nebūtu jāuztraucas – izmantojot to pašu maku, jūs vienkārši varētu pāriet uz maksājumiem ar digitālo euro.

Tādējādi tiek mazināta atkarība no starptautiskajām karšu shēmām, kas ir dārgākas un tradicionāli tiek izmantotas zīmolu koplietošanai un maku integrācijai, un tiek nodrošināts, ka varat veikt maksājumus jebkurā eurozonas vietā, izmantojot Eiropas maksājumu risinājumu.^[14] Turklāt bankas, kuras izsniegs zīmolu koplietošanas kartes, kas ļauj izmantot digitālo euro, gadījumos, kad norēķini par darījumu tiks veikti ar digitālo euro, pilnībā saņems visu starpbanku komisijas maksu. Pēdējos mēnešos kopā ar maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem esam rīkojuši darbseminārus par zīmolu koplietošanu saistībā ar konkrētiem juridiskiem, tehniskiem un lietotāju pieredzes aspektiem, jo tie izrādījuši būtisku interesi par šo tematu.

Otrkārt, digitālais euro noteiks Eiropas standartu maza apjoma maksājumiem, ietverot uzlabotas esošo Eiropas standartu versijas – savstarpēji savietojamus "sliežu ceļus", kurus privātie pakalpojumu sniedzēji varēs izvērst, izmantot inovāciju veicināšanai un darbības paplašināšanai pāri robežām.

Kā esmu norādījis jau vairākkārt, varat to iztēloties kā sliežu ceļu tīklu. Infrastruktūra ir publiska, taču privātie uzņēmumi var izmantot šīs sliedes, lai sasniegtu jebkuru galamērķi Eiropā, konkurējot pakalpojumu, kvalitātes un inovāciju jomā.

Tāpēc mēs izstrādājam digitālā euro noteikumu kopumu ciešā sadarbībā ar tirgus dalībniekiem Noteikumu kopuma izstrādes grupas ietvaros. Šāds kopīgs darbs ļauj mums savlaicīgi panākt skaidrību par to, kā esošie risinājumi var balstīties uz digitālā euro standartiem un izmantot tos. Un, nosakot šos standartus, mēs sadarbojamies ar Eiropas tirgus dalībniekiem un standartizācijas iestādēm, lai pēc iespējas izmantotu esošos standartus.

Pamatojoties uz nozares ieguldījumu Noteikumu kopuma izstrādes grupas īpašajā darba virzienā, ECB pagājušajā gadā paziņoja par potenciālo atklāto standartu izpēti.^[15] Kopš tā laika esam vēl vairāk stiprinājuši dialogu ar standartizācijas iestādēm.

Mēs paredzam šovasar nākt klajā ar paziņojumu par Eiropas standartiem, ko izmantosim digitālajam euro. Pēc tam mēs cieši sadarbosimies ar tirgus dalībniekiem, lai palīdzētu tiem pēc iespējas ātrāk sagatavoties šo jauno standartu iekļaušanai maksājumu termināļos.

Būtiski saprast, ka digitālā euro standartu izstrādi varēs pabeigt tikai pēc tam, kad būs pieņemts attiecīgais tiesību akts, un tikai tad tirgus varēs būt pārliecināts, ka šie standarti tiks plaši piemēroti visā eurozonā. Šāda noteiktība palīdzēs privāto maksājumu iniciatīvām sākt izmantot digitālā euro interfeisa infrastruktūru pirms digitālā euro emisijas.

Proti, kad tirgotāji uzstādīs jaunus norēķinu termināļus, jaunās iekārtas būtu gatavas digitālā euro izmantošanai. Tas ļaus Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sākt paplašināt savu tvērumu, kā arī pielietojuma jomu klāstu, ko tie var atbalstīt, tādējādi sākot stiprināt mūsu stratēģisko autonomiju un noturību, tiklīdz būs pieņemts attiecīgais tiesību akts.

Tāpēc ir svarīgi ātri pieņemt digitālā euro direktīvu, lai izmantotu visas priekšrocības, ko šis projekts var sniegt Eiropas privātajiem maksājumu risinājumiem.

Digitālā euro pilotprojekts

Visbeidzot, pievērsīsimies pilotprojektam.

Šis solis ir būtisks, lai pārbaudītu mūsu izstrādāto infrastruktūru un validētu to reālos apstākļos. Tas arī ļaus mums apkopot strukturētas atsauksmes. Pilotprojektā iesaistītie maksājumu pakalpojumu sniedzēji gūs tiešu pieredzi par digitālā euro ekosistēmu un paudīs viedokli, kas palīdzēs turpmāk izstrādāt tās tehniskās specifikācijas.

Pilotprojektā paredzētās digitālā euro iezīmes tiks pārbaudītas kontrolētā vidē, koncentrējoties uz maksājumiem personu starpā un personu maksājumiem uzņēmumiem. Izmēģinājums tiks veikts ar dažādu tiešsaistes un bezsaistes pasākumu starpniecību Eurosistēmas centrālo banku telpās. Tajā piedalīsies iesaistīto Eurosistēmas centrālo banku darbinieki, kā arī atsevišķi tirgotāji, kuri nodrošinās ikdienas pakalpojumus mūsu telpās, piemēram, kafejnīcās un restorānos, vai e-komercijas pakalpojumus.^[16]

Marta sākumā mēs publicējām uzaicinājumu paust interesi, aicinot licencētus maksājumu pakalpojumu sniedzējus piedalīties pilotprojektā. Eurosistēma izvērtēs pieteikumus, pamatojoties uz atbilstības prasībām un izsvērtiem vērtēšanas kritērijiem.^[17]

Pilotprojekts jau radījis ievērojamu interesi iesaistīto personu vidū. Daudzi no šiem uzņēmumiem pievienojās abām specializētajām informācijas sesijām janvārī un martā.^[18] Turpmākajās nedēļās līdz pieteikumu iesniegšanas termiņam maijā turpināsim uzturēt saikni ar tirgu. Jūnijā tiks informēti izraudzītie maksājumi pakalpojumu sniedzēji, lai tie jau 3. ceturksnī varētu sākt darbu, nodrošinot gatavību uzsākt pilotprojektu 2027. gada 2. pusgadā. Pilotprojekts ilgs 12 mēnešus.

Šis pilotprojekts ir konkrēta mūsu sagatavošanās darba daļa, lai nodrošinātu tehnisko gatavību potenciālajai digitālā euro emisijai 2029. gadā, pamatojoties uz darba pieņēmumu, ka likumdevēji regulu pieņems šā gada laikā.^[19]

Eurosistēmas gatavība ir tikai viena monētas puse. Ja tiks pieņemts lēmums emitēt digitālo euro, visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri būs atbildīgi par digitālā euro izplatīšanu iedzīvotājiem, jābūt vienlīdz gataviem.

Tāpēc mēs gādāsim, lai visi tirgus dalībnieki gūtu labumu no šiem rezultātiem neatkarīgi no to dalības pilotprojektā, jo visa attiecīgā informācija tiks publicēta un darīta pieejama plašākai sabiedrībai. Jau esam izveidojuši īpašu interneta vietni, kurā pieejama būtiska tehniskā dokumentācija un atbildes uz jautājumiem, kurus saņemam no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.^[20] Mēs turpināsim to aktualizēt, lai visi tirgus dalībnieki vienmēr būtu informēti par jaunākajām norisēm.

Regulārās informācijas apmaiņas ietvaros informēsim jūs par pilotprojekta īstenošanas gaitu.

Secinājums

Noslēgumā gribu teikt sekojošo.

Digitālais euro ir Eiropas projekts. Tas var stiprināt inovāciju un konkurētspēju, uzlabot iekļaušanu, samazināt mūsu maksājumu tirgus sadrumstalotību un vairot Eiropas noturību arvien nenoteiktākā globālajā vidē.

Kā jau šodien norādīju, mūsu tehniskais darbs pastāvīgi virzās uz priekšu visās šajās jomās. Eurosistēmas uzdevums šajā posmā ir būt gatavai. Īstenojot pilotprojektu, sadarbojoties ar tirgus dalībniekiem un izstrādājot standartus, mēs ieliekam nepieciešamos tehniskos pamatus.

Skaidrs un savlaicīgs tiesiskais regulējums ļautu mums pabeigt sagatavošanās darbus un nodrošinātu tirgus dalībniekiem, t. sk. maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un tirgotājiem, noteiktību par to, kas jādara, lai sagatavotos digitālajam euro.

Mēs ar nepacietību gaidām, ka ECON komiteja pieņems savu nostāju šajā svarīgajā jautājumā.

Tagad labprāt uzklausīšu jūsu jautājumus.