Darba ražīgums, inovācijas un tehnoloģiskais progress

Saprast, kā notiek tautsaimniecības izaugsme

Mūsu uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Lai to sekmīgi paveiktu, mums jāsaprot, kā notiek tautsaimniecības izaugsme. Šodienas tautsaimniecība ir daudz modernāka nekā tā, ko savā jaunībā pazina mūsu vecvecāki. Piemēram, telegrāfu un rakstāmmašīnas, ko lietoja vecākā paaudze, nomainījuši viedtālruņi un internets. Katra jauna paaudze nāk ar izcilām idejām un jauniem veidiem, kā var panākt rezultātus, kas uzlabo tautsaimniecības darbību.

Darba ražīguma nozīme

Jēdziens, kas izsaka šo pārmaiņu būtību, ir darba ražīgums. Īsi sakot, tas raksturo, cik lielas pūles mums jāpieliek, lai kaut ko radītu vai izgatavotu. Tas var nozīmēt ļoti daudz ko – gan to, cik mēs šodien paspējām izdarīt savā darbavietā, gan to, cik ātri iekārta rūpnīcā spēj samontēt gatavo produktu. Ja darba ražīgums pieaug, tas nozīmē, ka mēs labāk darām savu darbu. Šā procesa centrā ir inovatīvas idejas un jaunas tehnoloģijas.

Mēs pieņemam lēmumus, domājot par tautsaimniecību

Tautsaimniecības izaugsmes temps laika gaitā lielā mērā atkarīgs no divām lietām – no tā, kā pieaug iedzīvotāju skaits un cik strauji palielinās darba ražīgums. Tā kā mēs pieņemam monetārās politikas lēmumus, domājot par tautsaimniecību, Padome stratēģijas izvērtējumā apsprieda arī darba ražīgumu, inovācijas un tehnoloģisko progresu.

Lielas pārmaiņas tautsaimniecībā

Iedzīvotāju skaits vairs nepieaug tik strauji kā senāk. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu spēcīgāku tautsaimniecības izaugsmi, mūsu sabiedrībai jāpalielina darba ražīgums. Šis uzdevums ir ļoti nopietns, jo tautsaimniecībā notikušas būtiskas pārmaiņas, kas padarījušas mūsu uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti sarežģītāku.

Piemēram, cilvēki dzīvo ilgāk un uzkrāj vairāk, lai varētu sev vecumdienās nodrošināt komfortablu dzīvi. Kopš finanšu krīzes laikiem cilvēki dod priekšroku ieguldījumiem drošos, nevis riskantos aktīvos. Tautsaimniecības vairs neaug tik strauji kā agrāk, tāpēc uzņēmumi vairs tik optimistiski neraugās nākotnē un attiecīgi iegulda mazāk.

"Dabiskā procentu likme" samazinās

Centrālās bankas nevar kontrolēt šīs pārmaiņas. Bet šo un cita veida pārmaiņu dēļ samazinājusies tā dēvētā dabiskā procentu likme. Tā ir procentu likme, kas ļauj tautsaimniecībai darboties visraitāk un nodrošina stabilu inflāciju – preču un pakalpojumu vispārējā cenu līmeņa pārmaiņu tempu laika gaitā. Ja centrālās bankas paaugstina procentu likmes virs dabiskās likmes, tas palēnina tautsaimniecības izaugsmi un inflācijai ir tendence samazināties. Ja centrālās bankas samazina procentu likmes zem dabiskās likmes, tiek veicināta tautsaimniecības izaugsme un inflācijai ir tendence pieaugt.

Tā kā pastāv ierobežojumi, cik tālu iespējams pazemināt procentu likmes, dabiskās procentu likmes kritums nozīmē, ka centrālajām bankām ir mazāk iespēju stimulēt tautsaimniecību, izmantojot vienīgi procentu likmju politiku. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs tāpat kā citas centrālās bankas visā pasaulē esam ieviesuši jaunus monetārās politikas instrumentus. Tie palīdz mums nodrošināt cenu stabilitāti.

Bet straujāks darba ražīguma pieaugums var labvēlīgi ietekmēt dabisko procentu likmi. Tas savukārt dod centrālajām bankām papildu iespēju stimulēt tautsaimniecību, izmantojot procentu likmju politiku un vienlaikus joprojām kontrolējot inflāciju.

Valdības pieņemtie lēmumi var ietekmēt, cik ražīgi mēs strādājam. Piemēram, valdība var tērēt naudu ieguldījumiem jaunās tehnoloģijās, kas ļaus vieglāk ražot preces vai strādāt efektīvāk. Tā var atbalstīt izglītību un veicināt pētniecību un attīstību vai pieņemt jaunus likumus, kas atvieglo uzņēmējdarbību un uzņēmumu dibināšanu. Šie lēmumi var uzlabot darba ražīgumu tautsaimniecībā un veicināt tās izaugsmi laika gaitā.