Kas ir ECB aktīvu iegādes programma?
22.01.2015. (aktualizēts 25.11.2022.)
Kā aktīvu iegādes programma palīdzējusi ECB izpildīt tās uzdevumu saglabāt cenu stabilitāti?
ECB ir simetrisks inflācijas mērķis – tas nozīmē, ka gan negatīvas, gan pozitīvas novirzes no 2% mērķa tiek uzskatītas par vienlīdz nevēlamām. Laikā, kad pastāv risks, ka inflācija pārāk ilgi saglabāsies pārāk zema, un īstermiņa procentu likmes ir tuvu zemākajai robežai, ar procentu likmēm vien nepietiek, lai centrālā banka varētu virzīt inflāciju tuvāk 2% līmenim. Lai izpildītu savu uzdevumu, ECB jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, t.sk. aktīvu iegādes.
Kādas ir aktīvu iegādes programmas priekšrocības?
ECB uzdevums ir nepārprotams – saglabāt cenu stabilitāti. Aktīvu iegādes programma palīdzēja panākt inflācijas atgriešanos ECB noteiktā inflācijas mērķa līmenī. Tā arī visā Eiropā palīdzēja uzlabot uzņēmumu piekļuvi kredītiem, veicināja ieguldījumus, radīja darbvietas un atbalstīja vispārējo tautsaimniecības izaugsmi, kas ir būtiska, lai stabilizētu inflāciju 2% mērķa līmenī.
Vai aktīvu iegādes programma ir likumīga?
Jā. ECB īsteno euro zonas monetāro politiku. Tā pilda cenu stabilitātes nodrošināšanas uzdevumu, izmantojot Līgumos noteiktos instrumentus. ECBS Statūtu 18.1. pantā skaidri minētas tirgojamo finanšu instrumentu tiešās iegādes. Tas ietver iespēju iegādāties tādus instrumentus kā valdības obligācijas, ja vien tās tiek pirktas otrreizējā tirgū no investoriem, nevis sākotnējā tirgū, t.i., tiešā veidā no dalībvalstīm. Eiropas Savienības Tiesa arī apstiprināja, ka aktīvu iegādes ietilpst ECB monetārās politikas kompetencē.
Vai aktīvu iegādes programma ir monetārā finansēšana?
ECB stingri ievēro monetārās finansēšanas aizliegumu, jo tā neveic iegādes sākotnējā tirgū. ECB pērk obligācijas tikai tad, kad ir noteikta tirgus cena; tādējādi tiek nodrošināts, ka tā neizkropļo riska cenas noteikšanu tirgū. Turklāt ECB noteica vairākus papildu aizsardzības pasākumus attiecībā uz aktīvu iegāžu veidu, apjomu un laiku.
Vai ECB bija vienīgā centrālā banka, kas veica aktīvu iegādes?
Daudzas centrālās bankas savas monetārās politikas ietvaros izmantojušas tiešās aktīvu iegādes, ko bieži dēvē par kvantitatīvo stimulēšanu. Tās izmantojusi ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Atklātā tirgus operācijas ir centrālo banku darbības pamatinstruments pat parastos apstākļos. Kad monetārās politikas procentu likmes vairs nav iespējams samazināt, īpaši noder tiešie pirkšanas darījumi. Tie var palīdzēt centrālajām bankām īstenot savas pilnvaras. ECB tas nozīmē cenu stabilitātes saglabāšanu, tādējādi veicinot tautsaimniecības izaugsmi un darba vietu radīšanu.
Vai šī programma neuzspiež nacionālajām centrālajām bankām segt zaudējumus? Kā tā sader ar vienoto monetāro politiku?
Daži ar programmu saistītie riski netiek sadalīti visas Eurosistēmas mērogā, bet gan paliek atsevišķu nacionālo centrālo banku atbildībā. ECB apņēmusies ievērot risku sadales principu, tāpēc 20% iegāžu notiek atbilstoši pilnīgas riska sadales režīmam. Tas mazina bažas par iespējamām neparedzētām fiskālajām sekām.
ECBS Statūti nosaka, ka Padome lemj par to, kā un cik lielā mērā Eurosistēmā tiek sadalīti zaudējumi. Iekšējie zaudējumu sadales mehānismi nekādi neietekmē monetārās politikas vienotību. Aktīvu iegādēs piedalās visas nacionālās centrālās bankas un ECB. Ir viena kopsumma, un iegādes centralizēti koordinē ECB. To apjoms noteikts tā, lai saglabātu cenu stabilitāti euro zonā kopumā, un ņemta vērā euro zonas unikālā institucionālā uzbūve, kurā kopīga valūta un vienota monetārā politika pastāv līdztekus nacionālajām fiskālajām un ekonomiskajām politikām. Šī kārtība ir īpaši pielāgota AIP un nodrošina vislielāko efektivitāti, jo tā ņem vērā mūsu institucionālo uzbūvi.
Vai aktīvu iegādes programmas mērķis ir palīdzēt konkrētām valstīm?
AIP tika veidota tā, lai nodrošinātu inflācijas un inflācijas gaidu atgriešanos ECB mērķim tuvākā līmenī euro zonā kopumā. Tā nesamazina nevienas konkrētas valsts parādu.