PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2025. gada 18. decembrī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Mūsu aktualizētais novērtējums vēlreiz apstiprina, ka inflācijai vidējā termiņā vajadzētu stabilizēties mūsu noteiktā 2 % mērķa līmenī.

Saskaņā ar jaunajām Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēm kopējā inflācija sasniegs vidēji 2.1 % 2025. gadā, 1.9 % 2026. gadā, 1.8 % 2027. gadā un 2.0 % 2028. gadā. Speciālisti lēš, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2025. gadā vidēji būs 2.4 %, 2026. gadā – 2.2 %, 2027. gadā – 1.9 % un 2028. gadā – 2.0 %. Inflācijas perspektīva 2026. gadam ir paaugstināta – galvenokārt tāpēc, ka speciālisti tagad prognozē lēnāku pakalpojumu inflācijas samazināšanās tempu. Gaidāms, ka tautsaimniecības izaugsme būs spēcīgāka nekā paredzēts septembra iespēju aplēsēs. To īpaši noteiks iekšzemes pieprasījums. Tautsaimniecības izaugsmes temps 2025. gadā paaugstināts līdz 1.4 %, 2026. gadā – līdz 1.2 % un 2027. gadā – līdz 1.4 %. Gaidāms, ka 2028. gadā tas saglabāsies 1.4 % līmenī.

Esam apņēmušies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tautsaimniecība bijusi noturīga. 3. ceturksnī izaugsme bija 0.3 %, galvenokārt atspoguļojot spēcīgāku patēriņu un ieguldījumus. Palielinājās arī eksports, un būtisku ieguldījumu deva ķimikālijas. Aplūkojot pieaugumu sektoru dalījumā, noteicošā loma bija pakalpojumiem, īpaši informācijas un komunikāciju sektorā, bet aktivitāte rūpniecības un būvniecības sektorā saglabājās nemainīga. Iespējams, ka šāda pakalpojumu virzītas izaugsmes dinamika turpināsies tuvākajā laikā.

Spēcīgs darba tirgus labvēlīgi ietekmē tautsaimniecību. Bezdarbs (oktobrī – 6.4 %) ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, un nodarbinātības kāpums 3. ceturksnī bija 0.2 %. Vienlaikus darbaspēka pieprasījums turpināja sarukt un brīvo darbvietu rādītājs sasniedza zemāko līmeni kopš pandēmijas.

Speciālistu iespēju aplēses paredz, ka turpmākajos gados iekšzemes pieprasījums būs galvenais izaugsmes virzītājspēks. Paredzams, ka reālie ienākumi turpinās palielināties un joprojām augstajam uzkrājumu veidošanas tempam vajadzētu pakāpeniski samazināties, veicinot patēriņu. Ieguldījumiem uzņēmējdarbībā un būtiskajiem valdības izdevumiem infrastruktūrai un aizsardzībai vajadzētu arvien vairāk nostiprināt tautsaimniecību. Tomēr sarežģītā globālās tirdzniecības vide, visticamāk, joprojām palēninās eurozonas izaugsmi šajā un nākamajā gadā.

Padome uzsver, ka pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā ir svarīgi steidzami nostiprināt eurozonu un tās tautsaimniecību. Mēs atzinīgi novērtējam Eiropas Komisijas aicinājumu valdībām prioritizēt ilgtspējīgas valsts finanses, stratēģiskos ieguldījumus un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas. Ir ārkārtīgi būtiski pilnībā izmantot visu vienotā tirgus potenciālu. Vitāli svarīgi ir arī veicināt turpmāku kapitāla tirgus integrāciju, pabeidzot uzkrājumu un ieguldījumu savienības un banku savienības izveidi saskaņā ar ambiciozu grafiku, kā arī ātri apstiprināt regulu par digitālā euro izveidi.

Inflācija

Gada inflācija kopš pavasara svārstījusies šaurā diapazonā un novembrī saglabājās 2.1 % līmenī. Enerģijas cenas pēc būtiskāka krituma oktobrī bija par 0.5 % zemākas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pārtikas cenu inflācija bija 2.4 % (oktobrī – 2.5 % un septembrī –3.0 %). Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) bija stabila (2.4 %), preču un pakalpojumu cenu inflācijai attīstoties pretējos virzienos. Preču cenu inflācija novembrī samazinājās līdz 0.5 % (oktobrī – 0.6 % un septembrī – 0.8 %). Pakalpojumu cenu inflācija oktobrī pieauga līdz 3.4 % un novembrī – līdz 3.5 % (septembrī – 3.2 %).

Pamatinflācijas rādītāji pēdējos mēnešos faktiski nav mainījušies un joprojām atbilst mūsu 2 % vidējā termiņa mērķim. Lai gan vienības peļņas kāpums 3. ceturksnī nemainījās, vienības darbaspēka izmaksu pieauguma temps bija nedaudz augstāks nekā 2. ceturksnī. Atlīdzības vienam nodarbinātajam gada pieauguma temps bija 4.0 %. Tas bija straujāks, nekā paredzēts speciālistu septembra iespēju aplēsēs, un to noteica maksājumi, kas pārsniedza vienošanās ceļā noteikto darba samaksu. Uz nākotni vērstie rādītāji, piemēram, ECB darba samaksas reģistrators un apsekojumi par darba samaksas gaidām, liecina par lēnāku darba samaksas kāpumu turpmākajos ceturkšņos, iekams pieaugums 2026. gada beigās stabilizēsies nedaudz zem 3 %.

Tuvākajā laikā inflācijai vajadzētu samazināties galvenokārt tāpēc, ka agrākie enerģijas cenu kāpumi vairs neatspoguļosies gada inflācijas līmenī. Speciālisti sagaida, ka inflācija 2026. un 2027. gadā saglabāsies vidēji zem 2 % līmeņa. Enerģijas cenu inflācija lielāko šā perioda daļu būs negatīva un inflācija, kas neietver enerģijas cenas, saruks. Pēc tam 2028. gadā inflācijai būtu jāatgriežas mērķa līmenī strauja enerģijas cenu inflācijas kāpuma apstākļos. Tas daļēji atspoguļo augšupvērsto ietekmi uz inflāciju, ko izraisa otrā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuru tagad paredzēts uzsākt 2028. gadā – gadu vēlāk, nekā tika pieņemts speciālistu septembra iespēju aplēsēs. Paredzams, ka inflācija (neietverot enerģijas cenas) stabilizēsies aptuveni 2 % līmenī iespēju aplēšu perioda pēdējos gados.

Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju joprojām ir aptuveni 2 %, apstiprinot inflācijas stabilizēšanos mūsu mērķa līmenī.

Risku novērtējums

Lai gan tirdzniecības spriedze mazinājusies, joprojām svārstībām pakļautā starptautiskā vide varētu izraisīt piegādes ķēžu traucējumus, vājināt eksportu un nelabvēlīgi ietekmēt patēriņu un ieguldījumus. Globālā finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās varētu novest pie stingrākiem finansēšanas nosacījumiem, lielākas vēlmes izvairīties no riskiem un vājākas izaugsmes. Ģeopolitiskā spriedze, īpaši neattaisnojamais Krievijas karš pret Ukrainu, joprojām ir būtiskākais nenoteiktības avots. Savukārt plānotie aizsardzības un infrastruktūras izdevumi kopā ar reformām, kas uzlabo darba ražīgumu, varētu veicināt izaugsmi vairāk par gaidīto. Konfidences uzlabošanās varētu veicināt privātos tēriņus.

Inflācijas perspektīvas nenoteiktība saglabājas lielāka nekā parasti. To nosaka joprojām svārstīgā starptautiskā vide. Inflācija varētu būt zemāka, ja ASV noteikto tarifu kāpums mazinātu eurozonas eksporta pieprasījumu un valstis, kurām ir jaudas pārpalikums, palielinātu eksportu uz eurozonu. Turklāt spēcīgāks euro varētu samazināt inflāciju vairāk, nekā gaidīts. Lielāks svārstīgums un vēlme izvairīties no riska finanšu tirgos varētu vājināt pieprasījumu un tādējādi arī pazemināt inflāciju. Turpretī inflācija varētu pieaugt, ja globālo piegādes ķēžu lielāka sadrumstalotība radītu importa cenu pieaugumu, ierobežotu kritiski svarīgo izejvielu piegādi un palielinātu jaudas ierobežojumus eurozonas tautsaimniecībā. Lēnāks darba samaksas spiediena samazinājums varētu aizkavēt pakalpojumu cenu inflācijas kritumu. Ar aizsardzību un infrastruktūru saistīto izdevumu straujš kāpums arī varētu izraisīt inflācijas pieaugumu vidējā termiņā. Ekstremāli laikapstākļi, kā arī klimata un dabas krīzes vēršanās plašumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Tirgus procentu likmes kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes ir palielinājušās. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu procentu likmes kopš vasaras pamatā saglabājušās stabilas pēc tam, kad tās saruka, reaģējot uz mūsu monetārās politikas procentu likmju samazināšanu iepriekšējā gadā. Oktobrī tās bija 3.5 % (tāpat kā septembrī). Uz tirgus instrumentiem balstītā parāda finansējuma izmaksas bija 3.4 % (arī tuvu septembra līmenim). Jauno hipotekāro kredītu vidējā procentu likme joprojām bija stabila (oktobrī – 3.3 %).

Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoma gada pieauguma temps oktobrī bija 2.9 % (tāpat kā septembrī). Uzņēmumu obligāciju emisiju pieaugums paātrinājās līdz 3.2 % (arī būtiski nemainoties). Hipotekārā kreditēšana nostiprinājās, palielinoties par 2.8 % (septembrī – 2.6%).

Atbilstoši mūsu monetārās politikas stratēģijai Padome padziļināti novērtēja monetārās politikas un finanšu stabilitātes mijiedarbību. Eurozonas bankas ir noturīgas, ko veicina spēcīgi kapitāla un likviditātes rādītāji, stabila aktīvu kvalitāte un spēcīga pelnītspēja. Taču ģeopolitiskā nenoteiktība un iespējamā pēkšņā pārcenošana globālajos finanšu tirgos rada riskus eurozonas finanšu stabilitātei. Makrouzraudzības politika joprojām ir pirmā aizsardzības līnija pret finansiālās ievainojamības pastiprināšanos – tā uzlabo noturību un saglabā makrouzraudzības telpu.

Secinājums

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Esam apņēmušies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.