PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2025. gada 5. jūnijā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konkrētāk, lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Inflācija pašlaik ir aptuveni mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Saskaņā ar jauno Eurosistēmas speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pamatscenāriju kopējā inflācija 2025. gadā vidēji būs 2.0 %, 2026. gadā – 1.6 % un 2027. gadā – 2.0 %. Lejupvērstās korekcijas par 0.3 procentu punktiem salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm gan 2025., gan 2026. gadā galvenokārt atspoguļo pieņēmumus par zemākām enerģijas cenām un spēcīgāku euro kursu. Speciālisti sagaida, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2025. gadā vidēji būs 2.4 % un 2026. un 2027. gadā – 1.9 % (kopumā tāpat kā martā).

Speciālisti paredz, ka reālā IKP gada pieaugums 2025. gadā vidēji būs 0.9 %, 2026. gadā – 1.1 % un 2027. gadā – 1.3 %. Tas, ka pieaugums 2025. gadā nav koriģēts, atspoguļo spēcīgākus rādītājus 1. ceturksnī, nekā tika gaidīts, kopā ar vājākām perspektīvām atlikušajos gada mēnešos. Lai gan gaidāms, ka ar tirdzniecības politiku saistītā nenoteiktība nelabvēlīgi ietekmēs ieguldījumus uzņēmējdarbībā un eksportu, īpaši īstermiņā, pieaugošie valdības ieguldījumi infrastruktūrā un aizsardzībā vidējā termiņā arvien spēcīgāk veicinās izaugsmi. Lielāki reālie ienākumi un stabils darba tirgus ļaus mājsaimniecībām tērēt vairāk. Kopā ar labvēlīgākiem finansēšanas nosacījumiem tam vajadzētu vairot tautsaimniecības noturību pret globālajiem šokiem.

Lielas nenoteiktības kontekstā speciālisti vairākos alternatīvos ilustratīvos scenārijos arī novērtēja dažus mehānismus, kas nosaka dažādu tirdzniecības politikas norišu iespējamo ietekmi uz izaugsmi un inflāciju. Šie scenāriji ietverti iespēju aplēsēs un tiks publicēti mūsu interneta vietnē. Saskaņā ar šo scenāriju analīzi, tirdzniecības spriedzei turpmākajos mēnešos vēl vairāk pieaugot, izaugsme un inflācija būs zemāka par pamataplēsēm. Turpretī, ja labvēlīgs iznākums ļautu novērst spriedzi, izaugsme un – mazākā mērā – inflācija būs augstāka par pamataplēsēm.

Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi stabilizēsies aptuveni mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Darba samaksas kāpums joprojām ir straujš, bet turpina ievērojami palēnināties, un peļņa daļēji amortizē tā ietekmi uz inflāciju. Mazinājušās bažas, ka aprīlī vērotās pastiprinātās nenoteiktības un tirgus svārstīgās reakcijas uz tirdzniecības spriedzi rezultātā finansēšanas nosacījumi varētu kļūt stingrāki.

Esam apņēmušies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Īpaši pašreizējos ārkārtējas nenoteiktības apstākļos mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi tautsaimniecība 2025. gada 1. ceturksnī pieaugusi par 0.3 %. Bezdarba līmenis (aprīlī – 6.2 %) ir zemākais kopš euro ieviešanas, un saskaņā ar ātro aplēsi nodarbinātība šā gada 1. ceturksnī pieaugusi par 0.3 %.

Saskaņā ar speciālistu iespēju aplēsēm apsekojumu dati īstermiņā kopumā norāda uz nedaudz vājāku perspektīvu. Lai gan apstrādes rūpniecība nostiprinājusies, daļēji tāpēc, ka tirdzniecības darījumi veikti priekšlaicīgi, gaidot tarifu paaugstināšanu, aktivitāte vairāk uz iekšzemes pieprasījumu orientētajā pakalpojumu nozarē palēninās. Gaidāms, ka augstāku tarifu un spēcīgāka euro kursa dēļ uzņēmumiem būs grūtāk veikt eksportu. Gaidāms, ka lielā nenoteiktība nelabvēlīgi ietekmēs ieguldījumus.

Vienlaikus vairāku faktoru dēļ tautsaimniecība joprojām ir noturīga, un tiem vajadzētu veicināt izaugsmi vidējā termiņā. Spēcīgam darba tirgum, reālo ienākumu kāpumam, stabilām privātā sektora bilancēm un vieglākiem finansēšanas nosacījumiem, kam pamatā daļēji ir mūsu pagātnē veiktā procentu likmju pazemināšana, vajadzētu palīdzēt patērētājiem un uzņēmumiem pārciest svārstīgās globālās vides radītās sekas. Arī nesen izziņotajiem uz infrastruktūras un aizsardzības ieguldījumu palielināšanu vērstajiem pasākumiem vajadzētu stiprināt izaugsmi.

Pašreizējā ģeopolitiskajā vidē ir vēl būtiskāk, lai fiskālā un strukturālā politika vairotu eurozonas tautsaimniecības produktivitāti, konkurētspēju un noturību. Eiropas Komisijas "Konkurētspējas kompass" paredz konkrētu rīcības plānu, un nepieciešams nekavējoties apstiprināt šīs iniciatīvas priekšlikumus, t. sk. priekšlikumus attiecībā uz vienkāršošanu. Tie ietver uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveides pabeigšanu saskaņā ar skaidru un mērķtiecīgu grafiku. Tāpat ir būtiski strauji izstrādāt tiesisko regulējumu, lai sagatavotu pamatu iespējamai digitālā euro ieviešanai. Valdībām būtu jānodrošina valsts finanšu ilgtspēja atbilstoši ES ekonomiskās pārvaldības regulējumam, vienlaikus nosakot par prioritāti būtiskas izaugsmi veicinošas strukturālās reformas un stratēģiskos ieguldījumus.

Inflācija

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi gada inflācija maijā saruka līdz 1.9 % (aprīlī – 2.2 %). Enerģijas cenu inflācija saglabājās –3.6 % līmenī. Pārtikas cenu inflācija pieauga līdz 3.3 % (iepriekšējā mēnesī – 3.0 %). Preču cenu inflācija nemainījās (0.6 %), bet pakalpojumu cenu inflācija samazinājās līdz 3.2 % (aprīlī – 4.0 %). Pakalpojumu cenu inflācija aprīlī krasi paaugstinājās galvenokārt tāpēc, ka tūrisma pakalpojumu cenas ap Lieldienu brīvdienām pieauga vairāk, nekā gaidīts.

Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi stabilizēsies aptuveni mūsu 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Darbaspēka izmaksu kāpums pakāpeniski kļūst mērenāks, uz ko norāda saņemtie dati par vienošanās ceļā noteikto darba samaksu un pieejamie valstu dati par atlīdzību vienam nodarbinātajam. ECB darba samaksas reģistrators norāda uz turpmāku vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas kāpuma palēnināšanos 2025. gadā, bet speciālistu iespēju aplēsēs prognozēts, ka 2026. un 2027. gadā darba samaksas pieaugums saruks zem 3 %. Lai gan enerģijas cenu kritums un euro kursa kāpums īstermiņā rada turpmāku lejupvērstu spiedienu uz inflāciju, gaidāms, ka inflācija 2027. gadā atgriezīsies noteiktā mērķa līmenī.

Aprīlī palielinājās patērētāju inflācijas īstermiņa gaidas, iespējams, atspoguļojot jaunumus par tirdzniecības spriedzi. Taču vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju joprojām ir aptuveni 2 % līmenī, apstiprinot inflācijas stabilizēšanos mūsu mērķa līmenī.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski vēl arvien ir vairāk lejupvērsti. Turpmāka globālās tirdzniecības spriedzes saasināšanās un ar to saistītā nenoteiktība varētu mazināt eurozonas izaugsmi, bremzējot eksportu un palēninot ieguldījumus un patēriņu. Finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās dēļ finansēšanas nosacījumi varētu kļūt stingrāki, varētu palielināties vēlme izvairīties no riska un mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību vēlme ieguldīt un patērēt. Būtisks nenoteiktības avots joprojām ir ģeopolitiskā spriedze, piemēram, Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos. Savukārt, ja tirdzniecības un ģeopolitiskā spriedze strauji mazinātos, uzlabotos noskaņojums un pieaugtu aktivitāte. Ar aizsardzību un infrastruktūru saistīto izdevumu turpmāka palielināšanās kopā ar reformām, kas uzlabo darba ražīgumu, arī varētu veicināt izaugsmi.

Eurozonas inflācijas perspektīvas nenoteiktība ir lielāka nekā parasti – to nosaka globālās tirdzniecības politikas vides svārstīgums. Enerģijas cenu kritums un euro kursa kāpums varētu radīt turpmāku lejupvērstu spiedienu uz inflāciju. Tas varētu pastiprināties, ja augstāki tarifi mazinātu eurozonas eksporta pieprasījumu un liktu valstīm, kurām ir jaudas pārpalikums, pārvirzīt eksporta plūsmu uz eurozonu. Tirdzniecības spriedze varētu izraisīt lielāku svārstīgumu un vēlmi izvairīties no riska finanšu tirgos, vājinot iekšzemes pieprasījumu un tādējādi arī pazeminot inflāciju. Savukārt globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība varētu paaugstināt inflāciju, radot importa cenu pieaugumu un palielinot jaudas ierobežojumus iekšzemes tautsaimniecībā. Ar aizsardzību un infrastruktūru saistīto izdevumu straujš kāpums arī varētu izraisīt inflācijas pieaugumu vidējā termiņā. Ekstremāli laikapstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Bezriska procentu likmju dinamika kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes nav mainījusies. Kapitāla vērtspapīru cenas palielinājušās un uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmju starpības samazinājušās, reaģējot uz pozitīvākām ziņām par pasaules tirdzniecības politiku un riska noskaņojuma uzlabošanos pasaulē.

Mūsu agrāk īstenotā procentu likmju pazemināšana turpina mazināt aizņēmumu dārdzību uzņēmumiem. Uzņēmumiem izsniegto jauno aizdevumu vidējā procentu likme aprīlī saruka līdz 3.8 % (martā – 3.9 %). Uz tirgus instrumentiem balstītā parāda finansējuma izmaksas nemainījās (3.7 %). Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu gada kāpuma temps aprīlī turpināja pakāpeniski palielināties, sasniedzot 2.6 % (martā – 2.4 %), bet uzņēmumu obligāciju emisija bija vāja. Jauno hipotekāro kredītu vidējā procentu likme aprīlī nemainījās (3.3 %), savukārt hipotekārās kreditēšanas apjoms pieauga līdz 1.9 %.

Atbilstoši mūsu monetārās politikas stratēģijai Padome padziļināti novērtēja monetārās politikas un finanšu stabilitātes mijiedarbību. Lai gan eurozonas bankas saglabā noturību, plašāki finanšu stabilitātes riski joprojām ir paaugstināti, ko īpaši nosaka ļoti nenoteikta un svārstīga pasaules tirdzniecības politika. Makrouzraudzības politika joprojām ir pirmā aizsardzības līnija pret finansiālās ievainojamības pastiprināšanos – tā uzlabo noturību un saglabā makrouzraudzības telpu.

Secinājums

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konkrētāk, lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Esam apņēmušies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Īpaši pašreizējos ārkārtējas nenoteiktības apstākļos mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.